Kādēļ gan galvu lauzīt,
Ja vieglāk – nedomāt?
Var tukšu mucu dauzīt –
Un troksnī skandināt,
Ka nesaprot ne nieka
No tā, ko viņiem sniedz.
Un gādība ir lieka –
Tiem stulbums domāt liedz.
Šie tumsas pakalpiņi
Tik ļoti Lasīt tālāk »
Var nesaprast, bet negribēt nav atļauts –
Uz izzināšanu ceļš vaļā ir.
Jo dzīvē vienā nevar visu apjaust –
Viss rodas, pārtop, jaunas tāles šķir.
Un tā ir Mūžība, kas neizbeidzas,
Ikviena pasaule no jauna dzimst.
Bet Mūžībā nav Lasīt tālāk »
Latvija pirmā pēc Pasaules kara
Pēc dažiem gadiem kaļ sudraba latu.
Sagrautais atdzimst, valsts brīnumus dara,
Jo latvju sapņos tā izlolota.
Sviests un bekons nes Latvijai zeltu,
Drīz skolas, tiltus un Ķegumu ceļ.
It visi strādā, lai Latvija zeltu, Lasīt tālāk »
Tad nu skrienam – visas durvis vaļā,
Jožam prom no savas Tēvzemes!
Bet, ja izrādās – brūk dzīve zaļā –
Lūgsim glābiņu no Dzimtenes.
Bet, kad pameti, tad bij’ vienalga,
Kā bez tevis tavai zemei būs.
Ka to jāglābj Lasīt tālāk »
Teic: nav runāt vērts ar tiem, kas nedzird,
Nav jēgas pūlēties un laiku šķiest?!
Bet, ja nu blakus tāds, kas tomēr sadzird,
Vai drīkstam iespēju šo zemē sviest?
Un ne vien iespēja, bet vajadzība –
Ir pienākums par patiesību Lasīt tālāk »