Prom atkal gads, un jaunais līdzi vācis

To ļaunumu, kas grib, lai zeme mirst.

Šis ļaunums – zinām – ir no tumsas nācis,

Vien Gara zobens var to pušu cirst.

Šo Gara zobenu lai trinam asu,

Un tā, lai tumsas Lasīt tālāk »

Lūk, roze smaržo, zied, kaut sals jau blakām.

Tā steidzas pumpurot un ziedus vērt.

Kaut zeme aizvirzās no saules takām –

Vēl staru tālīno tā cenšas tvert.

Un spītīgi tā tiecas tik uz augšu –

Nav cita Lasīt tālāk »

Mums Tēvzeme mīļa un dārga,

Kā spoža zvaigznīte mirdz.

– Lai viņu Visvarenais sargā!

Mēs lūdzam visi no sirds!

Lai sargā no posta un kara,

Lai Latvija uzplaukst un zied!

Un dziesmotās pagātnes varā,

Lai latvju jaunatne dzied!

No teikas Lasīt tālāk »

Latvieti, tas rūgtums – sveša vara

Ar naidu tavā mutē lēja:

Daudzreiz malkiem bij jānorij,

Ja izspļaut nevarēji.

Tas rūgtums – sveša vara

Gadu desmitiem dvēselē sēja…

Melu viļņus pāri tev trieca,

Izturēji, tevi nesalieca!

Tas rūgtums – sveša vara Lasīt tālāk »

Ievelc dziļi, dziļi elpu

Kā jūra pirms vētras

Un klusē, klusē –

Tā sevī uzkrājot gara spēku.

Nav tālu tavs izelpas brīdis:

Gads, solis vai tikai viens sprīdis.

Un tad kā milzu korī

Uz mūžsenas skatuves –

Pirms atvērsi Lasīt tālāk »