Mēs nebeidzamā kustībā vien esam,
LAIKS ārpus tā nekādi nepastāv.
Un laiku, pērli šo, cits citam veltām,
Par laiku vērtīgāka nekā nav.
Vai zemes VĀRDOS mūžību var izteikt?
To Daili brīnišķo var just vien sirds.
Ja sirdsbalss runā, tikai tā Lasīt tālāk »
Balts klusums dabā, dziļš pirms jaunās Ausmas,
Līdz Rīta zvaigzne jaunu Staru sniegs.
Bet šajā dziļā klusumā ir jausmas –
Deg celsmes uguns, nevis valda miegs.
Viss pārtop, pārmainās – un tā bez gala,
Iet evolūcija bez apstājas.
Nav atrodama Lasīt tālāk »
Labdien, cienījamā redakcija!
Laikrakstu “DDD” abonēju jau daudzu gadus – paldies jums par milzīgo, pašaizliedzīgo darbu.
Kā katru gadu, tuvojas 16. marts – Latviešu Leģiona piemiņas diena, un tāpēc vēlos izteikt dažas savas sasāpējušās pārdomas par notikumiem Latvijā. Ļoti skumji Lasīt tālāk »
Biroja un komisijas sēdes –
Var to saprast prāts.
Bet tā MĀJSĒDE – no kādas smēdes
Kalts ir jēdziens šāds?!
Tātad radīts pārdroši ir jaunvārds
Tautas leksikā –
Šķiet, ir nemanāmi ticis iekāpts
Murgu tramvajā.
Izkāpt no tā visai Lasīt tālāk »
Prom atkal gads, un jaunais līdzi vācis
To ļaunumu, kas grib, lai zeme mirst.
Šis ļaunums – zinām – ir no tumsas nācis,
Vien Gara zobens var to pušu cirst.
Šo Gara zobenu lai trinam asu,
Un tā, lai tumsas Lasīt tālāk »