Kāds savāds laiks ir pienācis
Ar tumsonības zīmēm.
Pats nelabais, šķiet, izlīdis
No pašām pekles dzīlēm.
Svin tumsa it kā uzvaru.
Un trako tā bez jēgas.
Vien atliek pavērt aizkaru,
Lai ieraudzītu – rēgus.
Ka svētību dod pederasts,
Par prezidentu Lasīt tālāk »
“Es vērīgi klausos šos garos gadus,
Vai neskan balsis, kas ziedonim radus.”
Tā runāja Rainis, bet šodien vai dzirdam
Mēs latviešu balsis par brīvi –pa īstam?
Viss veltīgi – nedzird, ka jāpadzen naidnieks –
Kas latviešu zemē ir vienīgi kaitnieks. Lasīt tālāk »
Kur Rīta Zvaigzni meklēt, kā to atrast?
Vai debespusēs atbildi var gūt?
Bet, ja nu apjūkam un nevar saprast, –
Var debess katrā vietā cita būt?
Ir sirdij jāvaicā, tik tā vien zinās
To Uguns ceļu, kas uz Rītiem ved. Lasīt tālāk »
Gads divdesmit un viens, kopš nedziest lāpa,
Kas Patiesības ceļu izgaismo.
Ik latvietim, kas taisnīgumu slāpa,
Šī lāpa sirdī mīt – un uzliesmo.
Tā uzliesmo un sadedzina māņus,
Kas zombē apziņu un Celsmi grauj,
Par to, lūk, nerunā un virza Lasīt tālāk »
Marts sešpadsmitais aizejot jau pamāj –
Kā vienmēr atdots gods un pieminēts.
Bet mūsu senči sirdīs skumjas atstāj –
Jo viņu varoņdarbs nav turpināts.
Pa mūsu Tēvzemi slāj okupanti –
Vēl šobrīd, šodien – tas ir genocīds
Pret tautu, pasniegts Lasīt tālāk »