Tiek spriests, kā Dievs gan varējis to pieļaut –

Ir karš un vardarbība pasaulē?!

Ļauts otru iznīcināt, piesmiet, piekaut –

Tā tumsai pieļauts Gaismas ziedu raut.

Bet teiksim vairākkārt jau pieminēto –

Viss nav tik vienkārši, kā izskatās.

Ja cilvēks Lasīt tālāk »

Kā saprast – vai tas īstais ceļš, ko ejam,

Varbūt vien maldugunis vilina?

Vai tas ir Gaismas avots, no kā smeļam,

Jeb viltīgs tumsas apmāns vilina?

Ja mūsu sirdīs celsmes Uguns kvēlo,

Tā vienīgā var ceļu izgaismot.

Ar tumsu neiet Lasīt tālāk »

Hei, okupant, jel vācies prom, ko gaidi,

Vāc savas panckas, beidzot pazūdi!

Jau manā zemē savu indi laidi,

Līdz kraujas malai latvjus sagrūdi.

Lai gan joprojām mūsu kangarvara

Tev cenšas laizīt atkal pēcpusi, –

Nav tavai varzai vairs tā drošā Lasīt tālāk »

Kāds savāds laiks ir pienācis

Ar tumsonības zīmēm.

Pats nelabais, šķiet, izlīdis

No pašām pekles dzīlēm.

Svin tumsa it kā uzvaru.

Un  trako tā bez jēgas.

Vien atliek pavērt aizkaru,

Lai ieraudzītu – rēgus.

Ka svētību dod pederasts,

Par prezidentu Lasīt tālāk »

“Es vērīgi klausos šos garos gadus,

Vai neskan balsis, kas ziedonim radus.”

Tā runāja Rainis, bet šodien vai dzirdam

Mēs latviešu balsis par brīvi –pa īstam?

Viss veltīgi – nedzird, ka jāpadzen naidnieks –

Kas latviešu zemē ir vienīgi kaitnieks. Lasīt tālāk »