Kas tad nu – sāk skandēt brīves dziesmu,

Ko kādreiz nedrīkstēja – liegta bij?!

Un kurināt sāk taisnīguma liesmu –

Ir jāglābjas, lai tumsa neaprij.

Kas beidzot apziņu tā modināja?

Ak, Ukraina – no tās, lūk, pārņēma.

Bet “DDD” kad Lasīt tālāk »

Nav vienmēr tā, kā izskatās, mēdz sacīt,

Ne vienmēr balts ir balts un melns ir melns.

Lai arī tā, bet jāprot tomēr manīt –

Nav tumsas vampīrs eņģelis, bet velns.

Lai labi pasaulei, mēs sūtām domu,

Bet tepat gaisā skumji Lasīt tālāk »

Mēs ceļam godā slavenības spilgtas,

Kā sabiebrības modinātājas.

Bet nepadomājam, kas īsti ir tas,

Kas tautu modina no neziņas.

Vai pateikts tiek, ka mūsu zemi bradā

Vēl okupantu zābaks naidīgs, prasts?

Ka nedrīkst snaust un dzīvot murgā šādā,

Ka jāmostas Lasīt tālāk »

Kā pārvarēt gan skumjas, kas māc sirdi,

Kad dzīves dārzā indes sēklu sēj,

Un tukšo mucu skaņas nomāc dzirdi,

Uz katra stūra tumsas viepļi blēj.

Šķiet, iespēja nav redzama neviena,

Ar sirdi tiecies kaut uz brīnumu.

Ir priekšā tikai melna Lasīt tālāk »