Pie tiem es vēršos, kuri “zina visu”

Un necenšas neko vairs izzināt.

Vien īstenības vietā pieņem drazu,

Ko masu mediji steidz piedāvāt.

Bet, cilvēk mīļais, ja tu nemeklēsi,

Kur patiesības graudi asnus dzen,

Kā nožēlojams frukts tu veģetēsi

Vien mēslainē, Lasīt tālāk »

Spriež gudrelis: kam runāt lieku –

Jau vilciens aizgājis.

Gan aizmirstot vien tādu nieku,

Ka pats to pieļāvis.

Ja biji kangars, turi muti,

Ne bārsti negodu.

Bet nē, tu tagad pilnu krūti

Spļauj “gudru” valodu.

Jā, viedums stulbeņiem nav brālis, Lasīt tālāk »

“Uzvedies labi un dari kā tev liek!” ‒

Ar šo saukli, lūk, ir jāpietiek,

Lai mēs beidzot apjēgtu vien to,

Ka gļēvi pildām varas uzdoto.

Tā nu veikli klanāmies, ka prieks –

Esam labiņi, un tas ir nieks.

Tik par Lasīt tālāk »

Dzird dažkārt sakām: ko nu vairs – par vēlu,

Es tikai pakājē, bet viņš jau kur.

Ir labi pakājē ar sirdsuguni kvēlu,

Ne augstumā, kur augstprātība tur.

No pakājes var virzīties uz augšu

Ar kvēlu tiekšanos pēc virsotnes,

Bet, pacēlies Lasīt tālāk »