“DDD” 21 gads


Gads divdesmit un viens, kopš nedziest lāpa,

Kas Patiesības ceļu izgaismo.

Ik latvietim, kas taisnīgumu slāpa,

Šī lāpa sirdī mīt – un uzliesmo.

Tā uzliesmo un sadedzina māņus,

Kas zombē apziņu un Celsmi grauj,

Par to, lūk, nerunā un virza Lasīt tālāk »

MARTS


Marts sešpadsmitais aizejot jau pamāj –

Kā vienmēr atdots gods un pieminēts.

Bet mūsu senči sirdīs skumjas atstāj –

Jo viņu varoņdarbs nav turpināts.

Pa mūsu Tēvzemi slāj okupanti –

Vēl šobrīd, šodien – tas ir genocīds

Pret tautu, pasniegts Lasīt tālāk »




* * *

Ai, Gadi skaistie, Gadi brīnišķīgie,

Ar dārgām Celsmes pērlēm mirdzošie.

Ja miglas plīvurs reizēm piedraudējis,

Nāk tūdaļ Saule – un jau pāri viss.

Tā arī turpmāk tiekties vien pret Sauli,

Uz virsotnēm, uz Gaismas citadeli.

Ja Ceļš Lasīt tālāk »

KUR PATIESĪBA?


Viens otrs šodien atmodies no snaudas,

Par patriotu pēkšņi pārvērties.

Un atkrieviskot Latviju tiem gribas,

Gan neapjēdzot, kā tas notiksies.

Par dekolonizāciju ne vārda,

Ja nerunā, ko okupantiem teiks?

Liks mācīties tiem valodu – un šāda

Tad atkrievotā Latvija mūs Lasīt tālāk »

Es dziedāšu


Es dziedāšu par Tevi, Tēvu Zeme,

Par Gaismas Zvaigžņu tālēm mirdzošām,

Par sfērām tām, kur neapstājas celsme,

Par Dailes smaržām augšup virzošām.

Es dziedāšu par viedo Ugunsziedu,

No kura atnācu kā maza dzirksts

Uz zemi šo, – lai nemeklētu rietu Lasīt tālāk »