Tiek spriests, kā Dievs gan varējis to pieļaut –
Ir karš un vardarbība pasaulē?!
Ļauts otru iznīcināt, piesmiet, piekaut –
Tā tumsai pieļauts Gaismas ziedu raut.
Bet teiksim vairākkārt jau pieminēto –
Viss nav tik vienkārši, kā izskatās.
Ja cilvēks pieļāvis ir pulgot svēto, –
Jauns Laikmets nākot, asāk izsakās.
Ļauts tumsai pabaudīt šo varas prieku,
Lai Gaismas izpausme gūst spēku tad.
Aug spārni cīniņā ar pretinieku,
Bet tumsa tronī necelsies nekad.
Ir jāizvēlas – gribam audzēt spārnus,
Kas pāri tumsas gruvešiem spēj nest?
Vai gļēvi rīsim tumsonības māņus,
Un Gaismas ziedu ļausim dubļos mest?
Nav tumsas jābaidās, ir nejēdzīgi
To bailēs pagodināt – pastulbs farss.
Kaut sasniegt troni grib tā nemitīgi,
Viss velti – nosargā to Gaismas stars.
Un mainās Laikmets šodien ļoti spēji,
Dievs brīvo gribu devis cilvēkam.
Ja slieksni daiļi pārkāpt neiespēji, –
Ir ļauni zaimus teikt Visaugstākam!
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.21(539), 2023. gada 3.–16. novembris