Skan Tālās Pasaules tik brīnišķīgi,
Sirds tiecas saklausīt šo mūziku,
Bet tukšas mucas džinkst tik uzbāzīgi,
Ka dzirdēt cildeno ir grūtību.
Ar pavadoni – tukšas mucas skaņu –
Kā sfēru simfoniju saklausīt?!
Ja sirds vien saistīta ar zemes maņu, Lasīt tālāk »
Pateicībā Irmai Bērziņai par jauko apsveikumu, par draudzību, par ziedojumu un, protams, visiem “DDD” lasītājiem par sapratni, par darbīgumu, par atbalstu – par to, ka esat blakus!
Gaismas namiņš
Tie pasaku namiņa gaismotie logi
Tik aicinoši un zeltaini mirdz, Lasīt tālāk »
Jau gadus astoņpadsmit liesmo lāpa,
Ko iededzām reiz gara brīvībai.
Un cilvēki, kas patiesības slāpa,
Šo guni uztur – tā ir dzīvībai.
Bet tumsonībā grimstošie un nelgas –
Spļauj indi, bezcerīgi pūloties.
Vien pašus smacē viņu naida alkas, – Lasīt tālāk »
Gribas klusēt, neteikt vairs ne vārda,
Ja neviena nav, kas dzirdēt grib.
Tikpat kā vējš, kas sausas lapas ārda
Un pie viena tukšās mucās rīb.
Bezjēdzība šodien apkārt valda –
Pērles nemeklē, bet pelavas.
Ja kāds domu viedu liek Lasīt tālāk »
Kādēļ gan galvu lauzīt,
Ja vieglāk – nedomāt?
Var tukšu mucu dauzīt –
Un troksnī skandināt,
Ka nesaprot ne nieka
No tā, ko viņiem sniedz.
Un gādība ir lieka –
Tiem stulbums domāt liedz.
Šie tumsas pakalpiņi
Tik ļoti Lasīt tālāk »