Raivis Zeltīts
Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās no PSRS okupācijas sekām arvien pieaug. Nacionālisms atgriežas kā tautas vairākuma pārliecība.
Vienlaikus mums nevajadzētu sevi Lasīt tālāk »
Saruna ar dizaineri Lieni Rijkuri
Turpinājums no:…KO RUNĀJA SVEŠI ĻAUDIS, TO TU LĪDZI NERUNĀ… 2. daļa
Visur dzird krievu valodu
DDD: Manuprāt, nepietek ar saukļiem “Latviskosim Latviju” vai “Atkrieviskosim Latviju”, ja tie neietver okupantu obligātu izraidīšanu. Ja visiem ārējiem ienaidniekiem, Lasīt tālāk »
Turpinājums no: MOSTIES! CELIES! STRĀDĀ! 1. daļa
Saruna ar LU maģistrantu, zemessargu, biedrības “Austošā Saule” pārstāvi Edvartu Krustu
Liberastu palamas – kompliments nacionālistam
DDD: Iepriekš publicējām tavu rakstu, kurā kritizēji dženderisma ideoloģiju. Vai tevi nebaida, ka liberasti tevi apsaukās par Lasīt tālāk »
Saruna ar Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Bruno Javoišu
Gruzdošais karš Latvijā
DDD: Pirms 60 gadiem, krievu okupācijas laikā, blakus milicijas pārvaldei jūs uzvilkāt Latvijas sarkanbaltsarkano karogu 76 metrus augstajā radiotornī. Mani ļoti aizkustina jūsu varonība, tādēļ vēlos jautāt, vai tas, Lasīt tālāk »
Saruna ar LU maģistrantu, zemessargu, biedrības “Austošā Saule” pārstāvi Edvartu Krustu
DDD: Daudzi jaunieši šobrīd izvēlas būt liberālo uzskatu piekritēju rindās. Kas veido tavus pasaules uzskatus? Kādēļ tev nav vienaldzīgs latviešu tautas liktenis?
Edvarts Krusts: Primāri cilvēku veido vide, kurā Lasīt tālāk »
Saruna ar Irmu Bērziņu – “DDD” lasītāju Bauskā
No kā baidās bibliotekāri un kristieši?
DDD: Esat laikraksta “DDD” lasītāja un arī atbalstītāja. Kā Bauskā sabiedrība uztver laikrakstu “DDD”?
Irma Bērziņa: Jā, lasu pati un abonēju arī trim Bauskas bibliotēkām: Vecsaules Lasīt tālāk »
Turpinājums no:…KO RUNĀJA SVEŠI ĻAUDIS, TO TU LĪDZI NERUNĀ… 1. daļa
Saruna ar dizaineri Lieni Rijkuri
Nomaldināti ar “labo krievu” propagandu
DDD: Sarunas sākumā tu pieminēji varnešu un tā saucamo sabiedrisko mediju divsejainību.Tā ilgst jau visus trīsdesmit it Lasīt tālāk »