STĀSTS NAV TIKAI PAR KAROGU

Maiga Liepiņa


Stāsts ir ne tikai par manu bērnību, kad Ziemsvētku vecītis mani izraidīja no bērnu rīta pasākuma par to, ka 6 gadu vecumā dzejolīša vietā nodziedāju Latvijas brīvvalsts himnu, un nepasniedza man dāvanu.

Stāsts ir par notikumu, kad man bija jau 24 gadi un strādāju stikla rūpnīcā, kuras toreizējais nosaukums bija “Komunārs”. Bija 1972. gads. Daudzus gadus izjutu aizliegumu runāt latviešu valodā, arī rakstīt dokumentus pieprasīja krievu valodā. Un tā tas krājās, izaugot par dusmu kalnu manā latvietes sirdī.

Un tā, 1972. gada maija naktī mēs, trīs meitenes, nolēmām uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu augstā dūmenī, kas atradās rūpnīcas teritorijā. Biju slaida, sportiska auguma, tāpēc to paveikt uzticēja man. Nebija viegli, skurstenis šūpojās, rokas sala, un tomēr paveicu to, tiesa, varēju tikt un piesiet karogu, tikai tiekot mazliet pāri pusei. Un tomēr rezultāts bija šokējošs. No rīta, 9. maijā, priekšniecība skraidīja un kliedza, lai kāds dabū to karogu zemē. Bija aptuveni deviņi no rīta, kad to norāva. Bet to redzēja daudzi arī no ielas. Bijām par to priecīgas. Žēl bija saplēstā karoga; neatceros, kur meitenes to ņēma. Pēc daudziem gadiem esmu dzīva vienīgā šo notikumu lieciniece.

Par paveikto pēc tam pastāstīju tikai savai mātei. Viņa raudāja un teica: ja būtu atklājies, ka to izdarīju es, mani būtu ieslodzījuši Stabu ielas čekas mājā. Toreiz biju mazliet vīlusies, ka mamma mani neatbalstīja. Bet padomāju un zināju, ka tā tas varēja notikt.

Un tagad par šo dienu notikumiem. Man un daudziem manas pārliecības piekritējiem nav pieņemami tas, ka Saeimā un deputātu pulkā ir tādas partijas kā “Saskaņa”, “Krievu partija”. Šie cilvēki gandrīz vienmēr noraida citu partiju viedokļus un lēmumus. Šo partiju pārstāvji nav lojāli noskaņoti pret Latviju. Kā lai izravē šīs nezāles? Vajadzētu atšifrēt laikus šo cilvēku dabu un nodomus. Esmu pilnīgi droša par to, ka viņu intereses ir tikai personiskā labklājība.

Būsim vērīgi! Nepieļausim pazemot latviešu cilvēkus, kas tik daudz cietuši no iekarotājiem savā zemē un Krievijas tālumos kā izsūtītie.

Patiesā cieņā!


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.13(507), 2022. gada 15.–28. jūlijs


« Atpakaļ