Vilhelms Ļuta
Krievi Latvijā esot mazākumtautība, kas ne ar ko neatšķiroties no pārējām tautībām, – tā televīzijas raidījumā nesen apgalvoja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš. Tā būtībā ir ilgus gadus tik ierastā politiķu un juristu tendence attaisnot okupāciju.
Varneši spītīgi ignorē realitātē notiekošo. Acis tiek pievērtas uz sabiedrībā pastāvošajām netaisnībām. Kāpēc, piemēram, krievu skolu uzturēšanai valsts no budžeta atvēl divdesmit četras reizes vairāk līdzekļu nekā pussimtam pārējo tautību skolu. Kāpēc krieviem atļauts dibināt savas partijas, bet šādas tiesības netiek dotas lietuviešiem, poļiem vai vēl kādai citai tautībai.
Vairums migrantu ātri apgūst valsts valodu, pret to izturas ar cieņu, bet krievi šādu pieeju neatzīst, izturas noraidoši, šovinistiski. Valsts valodas referendumā gandrīz vai visi Latvijas pilsonību saņēmušie krievi nobalsoja pret latviešu valodu un konstitūciju.
Īpaši bīstamas ir okupantu prasības Latvijā veidot savu “kopienu”, guberņu. Diemžēl mūsu politiķi ir samierinājušies ar varas dalīšanu. Ir pieļauts, ka prokremliskie spēki Saeimā savāc pat trešdaļu no deputātu vietām. Tas viss izslēdz latviskas Latvijas izveidi.
Atsakoties no okupācijas seku likvidēšanas, valstī ir radusies ārkārtīgi nedroša situācija. No 1946. līdz 1994. gadam Latvijā ir izmitināti 0,2 miljoni Kremlim uzticību zvērējušo krievu militāristu ar ģimenēm. Arī tikpat liels daudzums civilokupantu mūsu valsti nav pametuši. Kopumā ņemot, tā ir tā sauktā piektā kolonna, kas uzgūlusi nācijas pleciem.
Neitrālāka attieksme varētu būt tikai pret 160 tūkstošiem krievu migrantu, kurus šurp pēc valstiskuma atjaunošanas ir saaicinājis Šlesers un viņu atbalstošie politiķi. Toties pretenziju nav pret 140 tūkstošiem krievu, kuri valstī dzīvo kopš pirmskara laikiem.
Kopumā ņemot, Latvijā atrodas 0,7 miljoni svešzemnieku, kas veido 37 procentus no visa iedzīvotāju kopskaita. Svešzemnieku vidū 90 procenti ir krievvalodīgie un tikai 10 procenti ienācēji no Eiropas valstīm. Tas viss apliecina, ka Latvija tiek bīdīta ārā no Eiropas, stumjot to atpakaļ uz austrumiem.
Visas mūsu 22 valdības ir bezprātībā auklējušās ar okupantiem un vēl turpina to darīt. Laiks būtu ievērot, kāpēc Ukrainā krievus neviens nedēvē par mazākumtautību, bet sauc īstajā vārdā – par fašistiem.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(550), 2024. gada 26. aprīlis–9. maijs