Kā pārvarēt gan skumjas, kas māc sirdi,
Kad dzīves dārzā indes sēklu sēj,
Un tukšo mucu skaņas nomāc dzirdi,
Uz katra stūra tumsas viepļi blēj.
Šķiet, iespēja nav redzama neviena,
Ar sirdi tiecies kaut uz brīnumu.
Ir priekšā tikai melna tumsas siena,
Un nevar redzēt debess dzidrumu.
Bet vai mēs sirdsuguni iedegt protam,
To vienīgo, kas domu izgaismo?
Lai cauri zemes smārdam ceļu rodam
Uz Daili – un tad brīnums uzliesmo.
Bet kamēr zemes važās esam kalti,
Mēs Dailes dārza smaržu nejūtam.
Un sirds mūs nesadzird un paliek salti –
Mēs brīnumu šeit sastapt nevaram.
Lai degam, tiecamies ar sirdi kvēlu
Uz virsotnēm, kur Gaismas ziedi plaukst.
Ir jāiespēj, lai nebūtu par vēlu –
Mums nenozied lai Gaismas brīnumlauks.
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.3(497), 2022. gada 11.–24. februāris