CIONISMS NAV NACIONĀLISMS. 2. daļa

Turpinājums no: CIONISMS NAV NACIONĀLISMS. 1. daļa

“Cionas gudro” velnišķais plāns

Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu


Kāpēc trūkst naudas?

DDD: Var secināt, ka valsts ekonomiskā sagrāve notiek saskaņā ar “cionas gudro protokoliem”. Vai šajos protokolos varam atrast arī izskaidrojumu, kādēļ valstīm, kuras ir stāvgrūdām pilnas ar saražotām, bet nepārdotām precēm, nav naudas?

Aivars Garda: Protams, ka arī šāda situācija ir ļauno ģēniju mākslīgi radīta, un “cionas gudro protokolos” varam atrast tai izskaidrojumu.

20.8.    Saimnieciskās dzīves sastrēgums

Lai kaitētu lētticīgajiem saimnieciskajā dzīvē, mēs esam izraisījuši plašus sastrēgumus (krīzes). Mēs izlietojām vienkāršu līdzekli, visu sasniedzamo naudu izņemot no apgrozības. Milzīgas summas tika uzkrātas mūsu rokās tajā laikā, kad lētticīgo valstis palika bez līdzekļiem un beidzot bija spiestas no mums lūgt aizdevumu. Ar šiem aizdevumiem lētticīgo valstis uzņēmās ievērojamas procentu maksas, kuras valsts saimniecību jūtami apgrūtināja un beidzot noveda tās pilnīgā atkarībā no lielajiem naudas devējiem. Mehānisko un vidējo ekspluatācijas uzņēmumu pāreja lielindustrijā izsūca visus veselos tautas un beidzot arī valsts spēkus.

20.9. Naudas apgrozība

Valsts šajos laikos laiž apgrozībā tik maz naudas, ka tās nepietiek attiecīgā iedzīvotāju skaita vajadzībām un tādēļ visām strādājošo šķiru prasībām neatbilst. Jaunai naudas emisijai jāiet vienā solī ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kam pieskaitāmi arī bērni, jo no savas dzimšanas dienas viņi ievērojami palielina naudas kustību. Naudas apgrozības noregulēšana ir svarīgs jautājums visai pasaulei.

20.10. Zelta valūta

Jūs zināt, ka zelta valūta bija posts visām valstīm, kuras to bija pieņēmušas. Tautu lielo naudas trūkumu vēl mazāk varēja apmierināt tādēļ, ka mēs visu zeltu, cik vien iespējams, bijām izņēmuši no apgrozības.

20.11. Nākotnes valūta

Mūsu valstī jāievieš tāda valūta, kas balstās uz darbaspēka vērtību, apgrozības līdzekli, turklāt tā varētu būt no papīra vai koka. Visiem valsts pilsoņiem nepieciešamo naudas daudzumu mēs aprēķināsim, ņemot vērā katru jaundzimušo un katru mirušo. Šie aprēķini jāuzņemas katrai provincei un katram apgabalam.

20.12. Valsts saimniecība

Lai naudas saistības valsts vajadzībām neciestu nokavējumu dēļ, summas un to izsniegšanas laiks tiek noteikti ar valdnieka pavēli; šādā kārtā ministriem tiek liegta iespēja dot priekšrocības vienai iestādei par ļaunu otrai. Ienākumu un izdevumu budžeti tiks vadīti paralēli, lai tie būtu saskaņā.

Valsts naudas saimniecība mums radikāli jāpārveido un turklāt jārīkojas tā, lai nevienam nedotu iemeslu kādām bažām. Ievērojot pilnīgi sabrukušās valsts finanses, jaunievedumu mums nebūs grūti attaisnot. Mēs norādīsim lielākoties uz valstu saimniecības galveno trūkumu: katru saimniecisko gadu viņi uzsāk ar metodiska budžeta sastādīšanu, lai gan gadu no gada tas ārkārtīgi pieaug. Protams, tam ir īpašs iemesls.

Visam gadam aprēķinātās budžeta summas pietiek tikai līdz saimnieciskā gada pusei, pēc tam tiek prasīts grozīt budžetu, kuru iztērē trijos mēnešos, pēc tam lūdz papildu budžetu, un tad viss beidzas ar likvidācijas budžetu. Tā kā nākamā gada budžetu regulē saskaņā ar kopējo aprēķina summu, tad ir gluži dabiska lieta, ka katra atkāpšanās no normas sasniedz 50 procentus, un tādēļ gada budžets tiek regulēts tikai pēc 10 gadiem.

Pateicoties šādai praksei, ar ko vieglprātīgi aizrāvušās lētticīgo valstis, to kases vienmēr ir tukšas. Pēc tam sekojošais aizņēmumu periods paņem atlikumus un noved valsti līdz bankrotam. Patlaban visas valstis ir tiktāl nonākušas parādos, ka mierīgi var runāt par to naudas saimniecību vispārēju sabrukumu.

Jūs labi sapratīsit, ka mēs sargāsimies izveidot pie mums tādu saimniecību, kādu esam palīdzējuši radīt lētticīgajiem.

Aivars Garda: Lūk, šajos paragrāfos ir skaidri un gaiši pateikts, ka, lai kaitētu valstīm, tajā skaitā arī Latvijai, viņi ir izņēmuši no apgrozības naudu. Paralēli tiek iestāstīts, ka piedrukāt naudu nedrīkstot, jo tas veicināšot inflāciju. Tās ir muļķības! Kaut kas tāds varētu notikt tikai tad, ja valstī nebūtu preču, ko iegādāties par naudu. Tā kā “cionas gudrie” kontrolē naudas emisiju, tad reāli šobrīd tas nav iespējams, bet mēs varam iztēloties, kas notiktu, ja pa kluso piedrukātu miljardu latu, lai varētu, piemēram, samaksāt pensijas. Vai notiktu kaut kas slikts? Nē. Nebūtu nekādas inflācijas. Kādēļ tad tagad nav inflācijas, kad, pateicoties SVF aizdevumam, lielas naudas summas ienākušas no ārpuses?

DDD: Vērojams tieši pretējais – deflācija?

A.G.: Tas tikai pierāda melus, ar kuriem tiekam diendienā baroti. Kādēļ mēs nevaram piedrukāt latus, kādēļ mums no svešiem jāaizņemas eiro? Vai tad eiro ir vērtīgāki papīriņi par mūsu latiem? Man jāpiekrīt grāmatas “Tautu tiesības” autoram Andim Koknesim, ka eiro nav nekas cits kā kazino fiškas.

Amerikāņi drukā naudu uz nebēdu – vēl nesen bez kāda seguma simtiem miljardu dolāru ielaida saimniecībā. Un cik ASV dolāru atrodas Ķīnā? Vai tiem ir kāds segums? Varam tikai iedomāties, kas notiktu, ja Amerika saņemtu atpakaļ visas pasaulē izmētātās valūtas rezerves? Neesmu praktizējošs ekonomists, bet es pieļauju, ka, pat pie nosacījuma, ka “cionas gudrie” – Starptautiskais Valūtas fonds un citas ārpusvalstiskās organizācijas – kontrolē visu, ja būtu vēlēšanās, ja mūsu valsts uzņēmēji piespiestu Latvijas Banku uz lata emisiju, varētu arī panākt vienošanos, ka cenas netiek palielinātas. Piemēram, “Vieda” kā grāmatu izdevējs varētu vienoties ar citām izdevniecībām, ka cenas necelsim. Arī zemnieki vienotos. To pašu darītu arī citi. Problēmas varētu rasties tiem, kuri importē preces, jo nebūtu eiro, par ko tās iegādāties ārvalstu tirgos, bet mēs varētu kādu laiku iztikt arī, piemēram, bez banāniem. Domāju, ka šāds notikumu attīstības scenārijs pat veicinātu Latvijas ekonomiku, jo cilvēki būtu spiesti vairāk iegādāties vietējā ražotāja produkciju.

Uzņēmēju bažas, ka 7,5 miljardu eiro aizdevums aizies viņiem garām, ir pilnīgi pamatotas. Ja nauda paliek bankās, tas nozīmē, ka tā nenonāk apgrozībā. Cik viltīgs ir Starptautiskais Valūtas fonds, kas aizdod naudu, vienlaikus uzstāda noteikumus, lai tā uzreiz tiktu izņemta no apgrozības! Mūsu stulbie, lētticīgie valsts vadītāji ar noļukušajām ēzeļausīm tikai pakalpīgi piekrītoši māj ar galvu “cionas gudrajiem”. Tie, savukārt, par viņiem ļauni ņirdz.

Kāds mūsu lasītājs pa e-pastu atsūtīja Kārļa Marksa 1867.gadā teikto: “Kapitāla īpašnieki stimulēs strādnieku šķiru pirkt arvien vairāk dārgas preces, ēkas un tehniku. Vienlaikus virzot uz to, lai viņi ņemtu arvien vairāk dārgus kredītus, līdz brīdim, kad kredīti kļūs neatmaksājami. Neatmaksājamie kredīti novedīs pie banku bankrota, tās tiks nacionalizētas, un rezultātā iestāsies komunisms.” Kā lasītāji domā, vai šis laiks nav tuvu klāt pienācis?

Tauta vēl nav gatava uzvarošai cīņai

DDD: Zemnieku nesenās protestu akcijas laikā vairākkārt izskanēja priekšlikums taisīt robežas ciet, neielaist importu, ļaujot vietējiem pārtikas ražotājiem piepildīt tirgu. Vai mūsu tautai pietiks spēka un vienotības, lai piespiestu valdību šo ideju realizēt arī dzīvē?

Aivars Garda: Skatoties no šodienas punkta, man šķiet, ka spēka nepietiks, bet rīt viss var mainīties. Es esmu pat pilnīgi pārliecināts, ka tuvā nākotnē tādi spēki būs. Kurš, piemēram, varēja cerēt, ka zemnieki ar smago tehniku kā ar tankiem ieradīsies, lai ieņemtu Rīgu? Zemnieki parādīja savu raksturu. Diemžēl pagaidām cīņa ir tikai par zemnieku ekonomiskajām interesēm, bet tā var pārvērsties cīņā arī par latviešu nācijas tiesībām.

Padzen okupantus vai dzīvo teltī!

Aivars Garda: Ja kāds mūsu lasītājs ir denacionalizēto namu īrnieks, kuru izliek uz ielas, vai ja jums šādi cilvēki ir pazīstami, tad aiciniet viņus aktīvi pieprasīt valdībai veikt Latvijas deokupāciju un dekolonizāciju. Ja no Latvijas aizbrauks okupanti, būs ļoti daudz brīvu dzīvokļu, un ikviens denacionalizēto namu īrnieks iegūs sev siltu un labiekārtotu dzīvokli. Mums nav jātērē vēl papildus nauda, lai būvētu jaunus dzīvokļus. Ja denacionalizēto namu īrnieki nav tik drosmīgi, lai prasītu valdībai likumīgi padzīt okupantus, tad viņi nav pelnījuši mūsu rūpes. Lai tad dzīvo, kur grib – kaut vai teltīs, ja nav drosmes cīnīties par Taisnīgumu.

Tāpat mēs aicinām mūsu lasītājus mudināt zemniekus, lai viņi savas prasības no ekonomiskām maina uz politiskām. Latviešu nācija tagad ir tādā stāvoklī, ka barojam okupantus, maksājam viņiem pensijas. Par ko? Par to, ka viņi mums sevi uzkrāvuši kā postu uz kakla. Vai jau pietiekami ilgi neesam viņus nēsājuši uz muguras kā kupri?! Kad pašiem nav naudas, lai pabarotu savas ģimenes, kādēļ vēl turpināt barot parazītus okupantus? Neaicinu okupantus atstāt bez barības, bet valdības līmenī jāvēršas pie Krievijas, lai tā savāc un pati baro savus dzeguzēnus. Mums kā tautai tas ir neatlaidīgi atkal un atkal jāprasa, kamēr tiekam sadzirdēti, kamēr mūsu prasības tiek īstenotas. Zemnieki jau parādīja, kādu valodu saprot mūsu valdība. Kamēr smagā tehnika nebija Rīgā, valdība lauksaimniecībai atvēlējatikai 17 miljonus. Kad atbrauca tehnika – atradās vēl vienpadsmit miljoni. Tas tikai pierāda, ka tautai neatlaidīgi un līdz galam jāaizstāv savas prasības.

Lai zemnieki izpalīdz denacionalizēto namu īpašniekiem. Lai vēlreiz atbrauc uz Rīgu ar smago tehniku un pieprasa Latvijas dekolonizāciju. Redzēsim, ka tad dzīvokļu pietiks visiem Latvijas likumīgajiem pilsoņiem.

Kosmiskos atkritumus izspļaus

DDD: Jūs vairākkārt esat minējis, ka tie, kuri neko nedarīs Taisnīguma atjaunošanas labā, aizies kosmiskajos atkritumos. Varbūt varat paskaidrot mūsu lasītājiem, ko tas nozīmē?

Aivars Garda: Tie ir remdenie, par kuriem Augstākais saka: “Es viņus izspļaušu no savas mutes.” Tie ir mūsu sārtvaidzīši latvietīši – it kā mīļi, nevainīgi un labestīgi cilvēciņi, kuri pat mušai pāri nenodarīs, kuriem visi ir labi, kuriem pat okupants ir mīļš. Šādi vienaldzīgie, kuri var, bet neko neizdara, ir visbīstamākie. Dievs par remdenajiem augstāk vērtē tumšos spēkus jeb aukstos, kurus Viņš neizspļaus. Viņi saskaņā ar Cēloņu un Seku Likumu tiks pakļauti pašu sapelnītajam ļoti bargajam sodam – viņiem būs iespēja laboties un pārtapt. Ja tumšie ir aktīvi, kas nozīmē, ka enerģija darbojas, tad remdenie ir pilnīgi nekustīgi un sasmakuši – viņi nevienam nav vajadzīgi. Spilgts piemērs par to, kā tumsa var pārtapt gaismā, ir Zauls, kurš visu savu enerģiju vērsa pretējā virzienā un kļuva par Pāvilu.

Latvijas Radio saņem pelnīto algu

DDD: Daudzus šokēja ziņa par Latvijas Radio iespējamo bankrotu (intervija tapusi 2009. gada februārī). Vai šāda situācija ir nejaušība, vai arī likumsakarīgs iznākums līdzšinējai Latvijas Radio darbībai?

Aivars Garda: Domāju, ka Latvijas Radio žurnālisti, ar maziem izņēmumiem, ir remdeni vai auksti. Iespējams, ka viens vai divi žurnālisti visā radio arī ir karsti, bet tad tas karstums nekur neizpaužas. Vai ir iespējams nosaukt kaut viena radio žurnālista vārdu, kurš atklāti iestātos par Taisnīgumu? Aidis Tomsons – neiestājas, Ingrīda Ābola – nē, Atis Skalbergs, kurš skaitās liels nacionālists, kad strādāja Latvijas Radio, neiestājās par Taisnīgumu, arī Lia Guļevska novēršas no Taisnīguma. Tā šo uzskaitījumu varētu turpināt un turpināt… Kauns un negods viņiem visiem!

Kad nu jau bijušais ģenerāldirektors Aigars Semēvics tikai sāka pildīt savus amata pienākumus, es un Liene Apine tikāmies ar viņu, lai rosinātu Latvijas Radio kļūt par aktīvu latviešu tautas tiesību aizstāvi. Šajā tikšanās reizē klāt bija arī radio juriste Ķirse un vēl kāda radio amatpersona, par kuru runāja, ka viņš ir pederasts. Pēc tikšanās bija tāda sajūta, it kā mēs būtu pieskārušies mitram, gļotainam rāpulim. Visi, ar Semēvicu priekšgalā, sēdēja ar vienaldzīgām sejām un bolīja acis, izlikdamies, ka neko nesaprot. Tagad viņi saņem to, ko bija pelnījuši. Tamlīdzīgiem vajag ar kāju pa mīkstu vietu un ārā no Latvijas Radio!

DDD: Arī Latvijas Televīzija, kurai tagad ir problēmas ar finansēm, neko nav darījusi, lai Latvijā tiktu atjaunots vēsturiskais Taisnīgums.

A.G.: No nacionālā viedokļa arī Latvijas Televīzija ir remdena un ļauna. Nav neviena žurnālista, kas aizstāvētu Taisnīgumu. Ja šāda organizācija, tēlaini izsakoties, aiziet pa skuju taku, tad nav ko skumt. Noliksim par viņiem svecīti un centīsimies nepieminēt ar ļaunu vārdu.

Ar šādu likteni jārēķinās ikvienam, kurš nav Taisnīguma pusē un pat nostājas pret to. Cienījamie lasītāji, neraudiet par Latvijas Radio likteni, jo no latviešu tautas viedokļa tas ir pilnīgi nederīgs uzņēmums! Nav ko skumt, ka, piemēram, Aidim Tomsonam, Ingrīdai Ābolai vai Loretai Bērziņai nebūs darba. Viņi latviešu tautai nav nekas – tikai “nulles uz kociņa”. Nebūs viņi, nāks citi, kuri latviešu tautas labā izdarīs to, ko sen jau vajadzēja paveikt. Pašreizējais Latvijas Radio liktenis ir sekas šo remdeno žurnālistiņu vienaldzīgajai un pat ļaunajai attieksmei pret latviešu tautas likteni.

Speciāli šiem un citiem remdenajiem un erudītiem tumsoņiem publicēsim Dzīvās Ētikas Mācības grāmatas “Pārpasaulīgais” 381. un 405.paragrāfus.

381. Urusvati zina, ka iecietība ir viens no tālākvirzības pamatnosacījumiem. Katra iecietības pazīme ir jānovērtē. Vai gan bez augstākās iecietības Mēs varētu palīdzēt cilvēkiem? Katra kvēle ir jāizmanto Vispārības Labā. Visbriesmīgākā ir stinga vienaldzība. Patiesi, dažreiz niknu noliedzēju drīzāk var attaisnot nekā nejūtīgu vienaldzību.

Mēs dažkārt uzsmaidām noliedzējiem, jo katrā noliegumā ir apstiprinājuma daļiņa, bet uz vienaldzības ledus ziedi neizplaukst. Lūk, kāpēc tiek izcelti karstie un aukstie, bet noraidīti remdenie. Neviens noliedzējs nepiekritīs, ka viņš palīdz tam, kuru pats noliedz. Kā lai viņam iestāsta, ka viņš ir uguns pilns un ka viņa aukstums var pārvērsties milzīgā karstumā? Nolieguma vietā parasti nāk apstiprinājums – tā tas notiek ar esības jautājumiem. Bet to ledus, kuri “Apskaidrībā” ir nosaukti par remdenajiem, tik drīz nekūst.

Nelaime tā, ka šādu remdeno ir ļoti daudz. Būdami kosmisko atkritumu radītāji, viņi ar savu bezveidību traucē evolūciju. Viņi vismazāk gūst no Smalkās Pasaules mācībām. Mēs nevaram viņiem palīdzēt, jo nav ugunīgo izstarojumu, kas varētu būt par iedarbības vadu. Cik daudz labestīgu bultu notrulinās pret bezveidīguma zvīņām! Drīzāk var izdabūt dzirksteli no noliedzēja nekā sasist vienaldzības bruņas. Uguns var izlauzties cauri tur, kur notiek cīniņš.

Ir jāiemācās saskatīt katru sīku enerģijas daļiņu un veltīt tai rūpju pilnu uzmanību. Cilvēki kliedz: “Viņš nav mūsējais, sit viņu krustā.” Nejēgas, viņš nav jūsējais, viņš ir ugunīgais. Tikai nejēgas dzēš gaismu, lai paliktu tumsā, un pēc tam sūdzas par sūro likteni.

Domātājs mācīja saskatīt pat sīkāko enerģijas daļiņu: “Esiet rūpīgi celtnieki!”

405. [..] Droši var teikt, ka ikviens Mūsu brīdinājums tiks sagaidīts ar izsmieklu. Tumsoņi mēdz būt dažādi: vieni analfabētisma dēļ, citi erudīcijas dēļ; otrie ir ļoti bīstami, jo neatzīst iebildumus. Ar viņiem nav iespējams runāt par Pārpasaulīgo, taču šiem cilvēkiem vajadzētu zināt, ka viens piliens var piepildīt trauku līdz malām.

Domātājs gādāja, lai skolnieki prastu pastāstīt ļaudīm par notikušajām kataklizmām.

Pirmpublikācija: “DDD” Nr.4(182) 2009. gada 13.–26. februāris


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.21(491), 2021. gada 12.–25. novembris


« Atpakaļ