No “DDD” arhīva: joprojām aktuāli
Pirmpublickācija DDD Nr.2(50), 2004. gada 22. janvāris–5. februāris
2003. gada oktobrī veiktā sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir būtiski samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri uzskata, ka homoseksuālisms ir normāla parādība sabiedrībā. 1998. gadā tādu bija 29%, 2000. gadā – 21,9%, 2001. gadā – 18,4%, 2002. gadā 22,7%, 2003. gadā – 14,9%, bet 2004. gadā tikai 3,3%.
Vairāk nekā ¾aptaujāto (78%) noraida domu, ka homoseksuālisms ir normāla parādība jebkurā sabiedrībā, turklāt 55% šim apgalvojumam pilnīgi nepiekrīt.
Neraugoties uz sabiedrības attieksmi, visai bieži normālajiem cilvēkiem nākas saskarties ar klaju homoseksuālisma propagandu. Šo seksuālo deviantu nedienu aprakstus un “krokodila asaras” mums ir iespējams vērot iknedēļas televīzijas kino vakaros, ziņu pārraidēs un visbeidzot TV un Radio raidījumos, kur pederastu karognesējs Kārlis Streips, neslēpdams savu slimīgo novirzi, paziņo, ka tā viņam nav liegusi kļūt par visai veiksmīgu cilvēku. Tāpat ikviena ziņa par slimo un izvirtušo cilvēku aktivitātēm tiek masu saziņas līdzekļos plaši propagandēta un izplatīta. Piemēram, 2004. gada 11. janvārī notikušās “Geju un lezbiešu jauniešu atbalsta grupas” vadītāja Oskara Krūmiņa un viņa “drauga” Aigara Rubeza “laulības”, kurām nav itin nekāda juridiska spēka, tika izskandētas pa visām ziņu aģentūrām, izņēmums nebija arī citi masu mediji. Abus pederastus “salaulāja” bēdīgi slavenais un par izvirtības propagandēšanu no baznīcas izslēgtais “mācītājs” Māris Sants.
Īsi sakot – īsts cirks, ja nebūtu tik pretīgi.
“Pašlaik Latvijā novērojama negatīva parādība, ka par homoseksuālismu drīkst runāt vai nu tikai labu, vai arī neko, kaut arī šī seksuālā dezorientācija vistiešākā veidā veicina ne tikai AIDS izplatību, bet arī dzimstības samazināšanos, ģimeņu sairšanu, sabiedrības garīgās un fiziskās veselības pasliktināšanos.” – teikts vēstulē, ar kuru 2003. gada 25. februārī četri Saeimas deputāti (Leopolds Ozoliņš, Arvīds Ulme, Andis Kāposts un Pēteris Kalniņš) vērsās pie Rīgas tiesas apgabala prokuratūras. Tajā tika izteikts nosodījums kriminālvajāšanai, kas bija uzsākta pret Aivaru Gardu par viņa izteikumiem un nostāju pret homoseksuālisma propagandu.
“DDD”aicināja Saeimas deputātus un Dzimtsarakstu departamenta direktori Āriju Iklāvu izteikt savu attieksmi pret homoseksuālismu un šā gada janvāra sākumā notikušajām “laulībām”.
Saudzēsim bērnu apziņu!
Andis Kāposts: Homoseksuālisms kā parādība man personīgi nav pieņemama, īpaši jau viņu “laulības”. Jebkurai dzīvai radībai ir jādzīvo normālā ģimenē, kur ir tēvs un māte. Tikai tādā ģimenē bērns var normāli attīstīties. Uzskatu, ka homoseksuālistu “ģimenē” arī bērna apziņa tiek šādi iespaidota. Tādas anomālijas nav jāpadara par oficiālām.
Tas ir izvirtuļu uzbrukums garīgajām vērtībām
Leopolds Ozoliņš, ārsts: Tas ir izvirtuļu uzbrukums tautas garīgām vērtībām. Jaunatne tiek bojāta ar visām šīm starptautiskajām kustībām, kas atbalsta pederastus un viendzimuma laulības.
DDD: Bet Sants, bez baznīcas piekrišanas tikko ir “salaulājis” divus pederastus…
L.O. Viņš ir huligāns! Saukt viņus par “ģimenēm” nozīmē degradēt ģimenes jēdzienu. Esmu kategoriski pret jebkāda veida pederastu partnerattiecību legalizēšanu.
DDD: Pederasti grib, lai viņus sauc par gejiem.
L.O.: Tad jau arī prostitūtas sauksim par meitenēm. Nekā nebija! Ielasmeita ir ielasmeita, tāpat kā pederasts ir pederasts, pedofils, nevis gejs.
Aiz tā visa – spēcīgs lobijs
Arvīds Ulme: Tikko Sociālo un darba lietu komisijā viņi centās panākt izmaiņas darba likumā…
Paldies Dievam, SKDS dati parāda, ka tas procents cilvēku, kuri homoseksuālismu neuzskata par normālu parādību, ir tik liels. Tas nozīmē, ka arī Saeimai darba kārtībā būs jāņem vērā sabiedrības viedoklis. Runājot par tām viņu “laulībām” – dabīgi, ka mana attieksme ir pilnīgi negatīva. Viņiem ir izteikta tieksme pēc izrādīšanās, pašreklāmas, sevis popularizēšanas. Tas vistiešākā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienību, tās “morālētiskajiem kritērijiem”, kas maskējas aiz “cilvēktiesībām”. Ja iedziļinās ES direktīvās, piemēram, darba likumdošanā, tad it visur tādā vai citādā veidā homoseksuālisms tiek atbalstīts. Jo ciešāk Latvija “apkampsies” ar ES, jo viņi kļūs arvien aktīvāki. Visnepatīkamākā ziņa man bija, ka ir nodibināta jauniešu geju un lezbiešu atbalsta organizācija. Viņu aktivitātes iet plašumā un acīmredzot to veicina spēcīgi lobiji, finanšu līdzekļi ne tikai Eiropā, bet arī tepat Latvijā. Viņi kļūst par bīstamu kustību. Šai kontekstā nevar būt runa ne par kādu morāli.
Homoseksuālisms ir kroplība, anomālija
Pēteris Kalniņš: Uzskatu, ka homoseksuālisms ir dabas kroplība, anomālija. Un es tajā nesaskatu vispār neko, kas būtu apspriežams, kur nu vēl runāt par iespējamām “laulībām”, adopciju utt. Par šo jautājumu neredzu nekādu iespēju pat diskutēt. Tas viss man nav pieņemams un nekad arī nekļūs pieņemams.
Vajadzīga tiesību norma, kas aizliedz homoseksuālisma propagandu
Jautājumi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas priekšsēdētājai, Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputātei Inesei Šleserei.
DDD: Kā jūs vērtējat pašlaik sabiedrībā plaši izvērstās diskusijas par homoseksuālistu partnerattiecību jeb, kā viņi tās sauc, “laulību” legalizēšanas nepieciešamību?
Inese Šlesere: Tas viennozīmīgi ļoti negatīvi ietekmē mūsu plānus stiprināt ģimeni un palielināt ģimenes vērtību sabiedrības acīs tā, lai katrs sabiedrības loceklis skaidri apzinātos, ka ģimene no valsts puses ir augsti novērtēta. Ir ļoti svarīgi panākt, lai cilvēki saprastu, ka ģimene ir stipras sabiedrības pamatelements. Ja ir stipra ģimene, stipra ir arī sabiedrība. Es pati personiski neatbalstu homoseksuālistu “laulību” legalizēšanas iespēju un uzskatu, ka tas nav pieņemams un nav arī pieļaujams.
DDD: Kā, jūsuprāt, iespējams apturēt un pretoties šīm absurdajām homoseksuālistu aktivitātēm, kuras nenoliedzami ietekmē cilvēku psihi, degradē cilvēku vērtību sistēmu?
I.Š.: Domāju, ka viens no veidiem, kā šo pretdabisko parādību ierobežot, ir vienkārši nepadarīt to par sabiedrībā plaši apspriežamu tematu. Nevar būt nekādas runas par iespēju homoseksuālismu atzīt par normu. Protams, mēs visi zinām, ka šāda parādība eksistē, bet mēs kā likumdevēji nedrīkstam to atbalstīt.
DDD: Bet izlikšanās, ka homoseksuālisms nepastāv, no likumdevēju puses būtu bezatbildība, jo jau tagad tā saucamā geju atbalsta grupa rīko dažādas informatīvās akcijas skolās. Tiek izdotas pat grāmatas, kurās dažāda vecuma bērniem stāsta par to, ka nevajag kautrēties, ja puisītim patīk puisītis, bet meitenītei – meitenīte.
I.S.: Tas patiešām ir šausmīgi un bērnu psihi graujoši. Ja jūs jautājat, ko mēs kā likumdevēji šajā situācijā varam darīt, tad jāteic, ka vismaz pašreiz vēl neesam apsvēruši iespēju vispār aizliegt jebkādas darbības, kas popularizē homoseksuālismu, bet varbūt ir pēdējais laiks par to sākt domāt. Manuprāt, ir jāaizliedz vispār runāt par homoseksuālismu kā kaut ko normālu. Jāaizliedz homoseksuālistiem vērsties pie cilvēkiem ar aicinājumu viņu novirzes atbalstīt vai atgādinājumiem, ka katram ir tiesības izvēlēties savu seksuālo orientāciju.
DDD: Tātad jūs uzskatāt, ka jābūt likuma normai, kas aizliedz homoseksuālisma propagandu?
I.Š.: Jā, es personiski to noteikti atbalstīšu.
DDD: Starp citu, Latvijas Nacionālā fronte ne vienu reizi vien gan masu informācijas līdzekļos, gan personiskās sarunās ar deputātiem ir aicinājusi atjaunot Krimināllikumā normu par homoseksuālisma propagandas aizliegšanu.
I.Š.: Pašreiz dzīvojam tādā sabiedrībā, ka visu laiku tiek runāts par cilvēktiesību ievērošanu, taču uzskatu, ka tieši cilvēktiesību normas varam izmantot, lai runātu par homoseksuālisma propagandas aizliegšanu. Skaidrs ir viens – ja ir cilvēki, kuri grib par homoseksuālismu runāt un propagandēt to kā normālu parādību, tad mūsu, likumdevēju, pienākums ir padomāt, kā to ierobežot.
DDD: Galu galā vecākiem ir cilvēktiesības aizstāvēt savus bērnus no apziņas deģenerācijas.
I.Š.: Tieši tā. Starp citu, Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā tuvākajā laikā plānojam izskatīt jautājumu par vardarbību televīzijā un masu medijos. Es pati kā māte savus bērnus jau tagad cenšos norobežot no tām filmām, kur tiek parādītas homoseksuālistu attiecības.
Popularizēt viena dzimuma “laulības” – aizliegtas ar likumu
Jautājumi Dzimtsarakstu departamenta direktorei Ārijai Iklāvai
DDD: Kā jūs vērtējat homoseksuālistu aktivitātes un centienus panākt homoseksuālistu “laulību” legalizēšanu?
Ārija Iklāva: Mans komentārs šajā sakarā ir ļoti skaidrs un nepārprotams. Civillikuma 35. pants aizliedz laulību starp viena dzimuma personām. Tādēļ runas par homoseksuālistu “laulībām” ir absurdas un liekas. Kā jau teicu, Civillikuma 35. pants nosaka, kas ir laulība – viss pārējais ir ārpus likuma, tādēļ nepieļaujams.
DDD: Pērnā gada 20. decembrī LTV7 raidījumā “Process” (krievu valodā), kurā jūs piedalījāties, izskanēja doma, ka homoseksuālistu starpā “laulības” nav iespējamas, runa var būt tikai par partnerattiecību reģistrāciju.
Ā.I.: Es neteicu, ka jāatļauj homoseksuālistu partnerattiecību reģistrācija. Gluži pretēji – uzsvēru, ka nepieļaujama ir šīs lietas publiskošana un ka viena dzimuma cilvēku attiecību reģistrācija ir pretlikumīga. Vēl jo vairāk tādēļ, ka ikvienam, arī viena dzimuma cilvēkiem, ir iespēja pie notāra slēgt dažādus līgumus un dāvinājumus. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka pretdabisku seksuālo attiecību publiskošana ir nepieļaujama. Pastāvu uz to, ka ar seksuālo orientāciju nav jālielās, gluži tāpat kā nav pieņemts publiski bļaut par savu reliģisko piederību.
DDD: Taču pašreiz notiekošās diskusijas nav par divu cilvēku vienošanos par mantas sadalīšanu savā starpā, uzsvars tiek likts tieši uz seksuālajām attiecībām.
Ā.I.: Pirms pieciem, četriem gadiem man bija iespēja iepazīties ar Saeimāiesniegto homoseksuālistu attiecību reģistrēšanas likumprojektu. Viņi gandrīz burtiski bija pārņēmuši Civillikumā noteiktās ģimenes tiesības un laulības noslēgšanas likumā noteikto kārtību. Tas ir absurds. Kāda diviem homoseksuālistiem var būt ģimene, ja ģimenes pamats ir bērni! Uzskatu, ka pašlaik likumā noteiktais par laulībām un ģimeni ir pareizs.
DDD: Vai pašreizējā diskusija par homoseksuālistu “laulībām”, partnerattiecību reģistrēšanu nerada cilvēkos apjukumu? Vai galu galā nebūs tā, ka sabiedrība, nespējot vairs orientēties terminos un jēdzienu būtībā, homoseksuālismu pieņems kā normālu parādību?
Ā.I.: Es jums pilnībā piekrītu. Šādai diskusijai jau sen bija jāpieliek punkts, skaidri pasakot, ka homoseksuālistu starpā nekādas “laulības” nav un nekad nebūs iespējamas. Likums aizliedz viena dzimuma laulības, tātad no tā izriet, ka aizliegts ir arī popularizēt šāda veida attiecības. Tāds ir mans uzskats, un es pie tā palikšu.
Galvenais: neuzskatīt nenormālo par normālu!
Aivars Garda: SKDS veic socioloģiskās aptaujas valdošā režīma uzdevumā, tādēļ daudzos jautājumos, it īpaši partiju reitingos, mēs tai uzticēties nevaram. Tomēr šobrīd SKDS ir publicējusi datus, ka tikai 3,3% sabiedrības homoseksuālismu uzskata par normālu parādību. Šāds rezultāts nav valdošā režīma interesēs, tādēļ varam tam ticēt. Tas liecina, ka pretestība homoseksuālisma izplatībai ir milzīga. Lielu ieguldījumu tam ir devusi arī Latvijas Nacionālā fronte ar savu darbu, izskaidrojot, ko patiesībā nozīmē homoseksuālisms, organizējot konkursu un izdodot 2 grāmatas, no kurām vispopulārākā ir “Homoseksuālisms – cilvēces negods un posts”.
Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka galvenais ir panākt, lai homoseksuālisms netiktu uzskatīts par normālu, jo, tiklīdz kaut ko nenormālu sāk uzskatīt par normālu parādību, sākas apziņas deģenerēšanās jeb gangrēna. Kā varat saprast, apziņas gangrēna nav ārstējama. Tāpēc esam ļoti iepriecināti, ka latviešu tauta un citi Latvijas iedzīvotāji ir sapratuši homoseksuālisma būtību.
Šajā sakarā vēl vairāk izbrīna deputātes Inas Druvietes nostāja, ka vajadzētu reģistrēt homoseksuāļu partnerattiecības, – it kā Inai Druvietei nebūtu skaidrs, ka tās ir seksuālās partnerattiecības, ko grib reģistrēt šie izdzimteņi. Tādas partnerattiecības, kas saistītas īpašuma lietām, jau sen katrs cilvēks var kārtot ar otru. Ja Ina Druviete pieļaus īpašu partnerattiecību reģistrēšanu starp homoseksuālistiem, viņa faktiski akceptēs homoseksuālistu “laulības”. Seksuālo partnerattiecību reģistrēšana ir laulības. Dzimtsarakstu birojā vai baznīcā vīrietis ar sievieti stājas laulībā un šādi reģistrē savas seksuālās partnerattiecības – viņi kļūst par ģimeni, kurā pēc kāda laika var ienākt bērns. Bet šādu partnerattiecību reģistrēšana homoseksuālistu starpā ir ģimenes, tautas un visas cilvēces graušana un deģenerēšana.
Intervēja Ilze Liepa un Liene Apine
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 10(480) (2021. gada 21. maijs–3. jūnijs)