MĪLĒT LATVIJU – TAS NOZĪMĒ RŪPĒTIES, SARGĀT, CĪNĪTIES PAR TO

Liene Apine un Līga Muzikante

Saruna laikraksta “DDD” redakcijā.


Abonē laikrakstu “DDD”!

Līga Muzikante: Šobrīd visās Latvijas Pasta nodaļās notiek preses abonēšanas kampaņa, tādēļ aicinu mūsu lasītājus nenokavēt un abonēt laikrakstu “DDD” 2021. gadam. To var izdarīt līdz Ziemassvētkiem, bet labāk ir neatlikt uz pēdējo brīdi. Ja rodas grūtības aiziet uz pasta nodaļu, var sūtīt e-pastu uz “DDD” redakciju, izsakot vēlmi, cik mēnešiem vēlaties abonēt, un norādot piegādāšanas adresi. Mēs jums izrakstīsim un nosūtīsim rēķinu, pēc kura apmaksas tiks noformēts abonements. “DDD” redakcijas e-pasta adrese ir: ddd@fronte.lv

Vēlos arī sirsnīgi pateikties visiem tiem mūsu avīzes lasītājiem, kas atsaukušies mūsu aicinājumam un ar ziedojumu piedalījušies “DDD” tapšanā. Redakcijā kopīgi nolēmām, ka visi mūsu ziedotāji – arī tie, kas labprāt atteiktos no dāvanas, – atbilstoši ziedojuma summai nākamajā gadā dāvanā saņems “DDD” abonementu. Ja kāds vēlas vai ir jau abonējis pats, tad otru eksemplāru lai uzdāvina kādam citam latvietim – lai mūsu avīze izplatās! Pasta nodaļā ir iespējams arī pāradresēt abonementu.

Patiess patriotisms un īstens nacionālisms

Liene Apine: Ir noslēgusies tā saucamā patriotu nedēļa, kas manī raisīja vienlaikus lielas skumjas un sašutumu. Protams, jūtos lepna, ka mūsu tautai, pārvarot lielas grūtības, parādot pašaizliedzību, lejot asinis, 1918. gada 18. novembrī tomēr ir izdevies proklamēt savu valsti. Taču izjūtu arī tikpat lielu nožēlu, redzot, kā šodien visās “frontēs”  latvieši pazemo sevi un savu valsti. Šķiet, notiek sacensība, kurš izdomās absurdāku skaidrojumu patriotismam un mīlestībai pret Latviju. Tagad par patriotiem tiek saukti jau tie, kas, paši neapzinoties, pērk veikalā Latvijā ražotus pārtikas produktus, cep kūkas Latvijas karoga krāsās… Bet vārda “patriots”  patieso nozīmi, nacionālisma būtību vairums nemaz nemeklē un kur nu vēl īsteno dzīvē. Tādēļ jo īpaši liels prieks par katru mūsu laikraksta lasītāju, kurš saprot dekolonizācijas nepieciešamību, kurš izjūt sāpes, redzot, kā mūsu tautieši bez sirdsapziņas pārmetumiem atsakās no pienākuma rūpēties par savas tautas morālo un fizisko nākotni.

Līga Muzikante: Jā, piekrītu tev, Liene. Ko tad nozīmē jēdziens “patriots”? Protams, tas ir cilvēks, kurš mīl savu Tēvzemi. Tāpat kā nacionālists ir tas, kurš mīl savu tautu. Mīlēt – tas nozīmē rūpēties, sargāt, cīnīties par to. Latviešu tauta un valsts šobrīd atrodas stāvoklī, kādā nav bijusi nekad. Pēc smagās okupācijas un masveida kolonizācijas vēl joprojām nav veikts pretējais process – deokupācija un dekolonizācija. Kā tu, Liene, teici, patriotisms ir cieši saistīts ar vēlēšanos panākt dekolonizāciju, tātad ar tautas nacionālo pamatvajadzību. Bez šīs tiekšanās visas runas par patriotismu ir liekulība. Brīvības cīņās mūsu tēvi, vectēvi, vecvectēvi, arī mūsu sievietes, izcīnīja Latviešu valsti, no kuras mūsdienu latviešu paaudzes atsakās, piekrītot saliedēties ar ārējiem ienaidniekiem un nacionāli iet bojā.

Liene Apine: Būsi pamanījusi, ka pat diezgan sakarīgi domājoši cilvēki nespēj saprast, kādēļ šodien, kad pastāv it kā daudz svarīgāku problēmu, mēs joprojām runājam par dekolonizācijas nepieciešamību. Taču, manuprāt, šis jautājums ir jāizprot, lai spētu arī citas problēmas risināt, arī ekonomiskās, būt taisnīgiem un sekmīgiem. Nesen publicējām sarunu ar ekonomistu Uldi Osi – pat viņš atzina, ka bez dekolonizācijas veikšanas Latvijas ekonomiskā izaugsme nenotiks. Tas vien pierāda, ka dekolonizācijas nepieciešamības aptveršana nav tikai atsevišķs vēsturiskās netaisnības novēršanas jautājums, tā ir spēja domāt sintētiski un Taisnīgi, pašaizliedzīgi itin visās dzīves sfērās.

Līga Muzikante: Svarīgi saprast, kādā valstī dzīvojam. Ja jau svinam 18. novembri, tātad uzskatām, ka šī ir 1918. gadā dibinātā un Brīvības cīņās izcīnītā Latviešu valsts. Šādā gadījumā nevajag “kārt makaronus uz ausīm” un stāstīt, ka deokupācija un dekolonizācija ir novecojis, nevajadzīgs, nesvarīgs process, ja tas vēl joprojām nav realizēts! Tas ir vissvarīgākais, lai patiešām atjaunotu Latviešu valsti, kas tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī un izcīnīta smagās Brīvības cīņās. Un šī valsts tika dibināta tādēļ, lai šeit attīstītos latviešu tauta – latviešu nacionālā kultūra, nevis pa ielām vazātos okupanti.

Būtībā šobrīd latviešu tauta un valsts ir slimas, jo tās miesā ieēdušies parazīti. Izaugušas vairākas paaudzes, kurām iestāstīts, ka neatkarību atjaunojošā valstī esot pavisam normāli saliedēties ar ārējiem ienaidniekiem. Taču tas ir nenormāli! Šī nenormālība ietekmē visas dzīves jomas, lai arī kā latvietis to negribētu saskatīt un apjēgt.

Liene Apine: Tās, Līga, ir paaudzes, kas nesaprot dekolonizācijas nepieciešamību, tātad paaudzes, kuras nespēj būt Taisnīgas, nespēj rīkoties cilvēkcienīgi un pašaizliedzīgi.

Līga Muzikante: Šī atteikšanās no pašsaprotama taisnīguma, kas ir dekolonizācija, atstāj dziļi degradējošu iespaidu uz visu latviešu tautu kopumā.

Puve Satversmes tiesā

Liene Apine: Manuprāt, apkaunojošs, skandalozs pierādījums iepriekš teiktajam ir Satversmes tiesa, kas jau otro reizi ir nodemonstrējusi savu degradāciju un nespēju uztvert Satversmes – Latvijas valsts pamatu – būtību. Pirmo reizi Satversmes tiesa rīkojās pretēji valsts jeb latviešu tautas gribai, atdodot Abreni Krievijai, piekrītot pretim saņemt sprāguša ēzeļa ausis. Tagad Satversmes tiesas tiesneši apliecināja, ka ir ne tikai nodevēji, bet arī amorāli tipi, paziņojot, ka Satversme nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru kopdzīvi. Vai, tavuprāt, Līga, piemēram Kārlis Skalbe ko tādu bija vēlējies Latvijai un latviešu tautai?

Līga Muzikante: Protams, nē. Taču es domāju, ka Satversmes tiesas tiesneši, lemjot, ka bērnam drīkstot būt divas mammas vai divi tēti, no kuriem abiem ir brīva iespēja izvēlēties, kurš saņems pēcdzemdību atvaļinājumu, nav tik stulbi, lai nesaprastu Satversmes būtību un dabisko lietu kārtību. Viņi gluži vienkārši ir nožēlojamas pērkamas dvēseles, kas spēj rīkoties kā Kangars un kalpot svešiem tumšiem, labi apmaksātiem spēkiem.

Pārāk daudz nodevības ir mūsu tautā, un pārāk liela tautas samierināšanās ar to. Lūk, tieši nodevības netiesāšana, nenosodīšana liecina par latviešu tautas bojāeju. Latvietim neinteresē nekas vairāk par savu personisko labklājību, labsajūtu. Ja kāds vēršas pret viņu personīgi, tad latvietis ir dusmīgs, bet, ja pret tautas pamatvērtībām un brīvību, tad viņam vienalga. Ne jau velti vairākkārt esam rakstījuši, ka tautas neiet bojā fiziski, bet gan garīgi. Satversmes tiesas spriedumi, kurus tu, Liene, minēji, liecina par latviešu garīgo izčākstēšanu. Un ko gan varam citu sagaidīt no tiesas, kuras sastāvā ir tāds indivīds kā, piemēram, Artūrs Kučs – negodīgs sorosietis, kurš samurgoja veselas trīs ekspertīzes, lai notiesātu laikraksta “DDD” žurnālistus par dekolonizācijas problēmas aktualizēšanu?! Liene, kurš izvirzīja un apstiprināja Artūru Kuču Satversmes tiesas tiesneša amatā?

Liene Apine:  “Ģeniālā”  doma, ka Artūram Kučam ir jākļūst par Satversmes tiesas tiesnesi nāca no Nacionālās apvienības deputāta Gaida Bērziņa, kurš ar Kuču bija kolēģi Latvijas Universitātē. Atminos, ka Aleksandrs Kiršteins stingri iebilda pret šo kandidatūru, atgādinot par Kuča safabricēto ekspertīzi pret laikrakstu “DDD”. Diemžēl vairumam Saeimas deputātu, arī no Nacionālās apvienības, kuri apstiprināja Kuču par Satversmes tiesnesi, Kiršteina pārliecinošie argumenti nešķita svarīgi. Taču tik melīgas ekspertīzes sniegšana, manuprāt, ir noziegums! Nerunājot nemaz jau par to, ka Satversmes tiesā nedrīkst strādāt cilvēks, kuram ir sveša ne tikai vārda brīvība, bet arī Latvijas valsts pastāvēšanas būtība.

Arī citiem Satversmes tiesnešiem, tajā skaitā Gunāram Kusiņam, kurš savulaik kā Saeimas Juridiskā biroja vadītājs neiebilda, ka Saeimas Prezidijs rupji pārkāpj Satversmē noteikto vārda brīvību, neizsniedzot preses akreditāciju laikraksta “DDD” žurnālistiem, nav izpratnes par patiesi brīvas un nacionālas valsts būtības jēgu.

Tāda, lūk, kompānija ir salasījusies un spriež par Satversmes burtu un garu! Samazgas, ne cilvēki! Man diemžēl nav lielu cerību, ka Saeima, kas šo putru ievārīja, tagad būs spējīga ko labot, lai gan tas būtu deputātu pienākums: padzīt šādus netaisnīgus un amorālus tiesnešus.

Ir jānotur dzīva dekolonizācijas ideja

Līga Muzikante: Kārtējo reizi esam ieskicējuši problēmu. Protams, vēlamies, lai beidzot uzaustu gaisma mūsu valstī, bet tas joprojām nenotiek. Liekas, kļūst arvien tumšāks. Līdzībās runājot, Latviešu valstij un mūsu tautas apziņai pāri veļas liberastisko antivērtību ceļarullis, kurš sagrauj normālu vērtību hierarhiju un nacionālos ideālus.

Lasītāji mums jautā: ko darīt? Vienīgā atbilde ir: aktīvi pārdzīvot šo laiku, saglabājot skaidru prātu un sirdi pašiem un cenšoties pamodināt citus latviešus. Šobrīd ir jānotur dzīva ideja par latviešu tautas tiesībām atbrīvoties no ārējiem un iekšējiem ienaidniekiem – veikt deokupāciju, dekolonizāciju, deboļševizāciju. Tādēļ par to ir jārunā, aicinu abonēt, pirkt un izplatīt plašāk laikrakstu “DDD”, lai Latvijas domtelpa piepildās ar taisnīgajām prasībām. Tie, kas lieto internetu, lai iesaistās un paši veido diskusijas par šīm vissvarīgākajām problēmām sociālajās vietnēs!

Liene Apine: Tas, cik būtiski ir uzturēt dzīvu latviešu tautas vēlmi atbrīvoties no okupantiem, kolonistiem, pierāda arī fakts, ka lielākie deokupācijas un dekolonizācijas idejas pretinieki ir amoralitātes sludinātāji: pederasti, lesbietes un viņu līdzskrējēji. Spilgts piemērs ir bēdīgi slavenais Kārlis Streips, kurš nelaiž garām nevienu iespēju vērsties pret laikraksta “DDD” veidotājiem, lasītājiem un atbalstītājiem.

Konfūcijs ir teicis, ka cilvēka lielumu mēra pēc viņa ēnas. Atbildot uz jautājumu, ko darīt, gribētos teikt, ka ir jāizjūt liels prieks par izglītotu muļķu, nodevēju un amorālu tipu uzbrukumiem mums, “DDD” veidotājiem un lasītājiem. Zākas no deģenerātu puses ir kompliments, jo tas nozīmē, ka, esot neiecietīgi pret netaisnību un tumsu, mēs kopīgi esam nostājušies Gaismas pusē.


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.22(468) [2020. gada 27. novembris–10. decembris]


« Atpakaļ