700 000 okupantu 250 dienās!


No “DDD” arhīva: joprojām aktuāli


700 000 okupantu 250 dienās!

Šī publikācija ir tapusi pirms 16 gadiem, kad okupanti izgāja ielās, protestējot pret mācīšanos latviešu valodā. Tas bija labs brīdis veikt dekolonizāciju – jo ārējais ienaidnieks atklāti spļāva sejā ne tikai vienkāršajam latvietim, bet arī tiem, kas tolaik bija pie valsts varas. Ja vien Saeima, valdība būtu iedrošinājušās šim procesam, jau tagad Latvija būtu brīva un mēs varētu rūpēties par mūsu tautas un valsts attīstību. Ja vien latviešus būtu pārņēmis svēts sašutums un viņi izietu ielās, pieprasot atbrīvot Latviju no okupantiem un dzenot viņus prom, dekolonizācija būtu jau notikusi. To īstenot nav nemaz tik grūti – to pierāda Aivara Gardas veiktie aprēķini, kas sniegti šajā publikācijā. Diemžēl pašu latviešu gļēvuma, vienaldzības un nodevības dēļ okupanti joprojām piesmej Latviešu valsti un tautu. Un tomēr – mēs nedrīkstam nolaist rokas, jo cīņa par ārējā ienaidnieka padzīšanu ir mūsu tautas – ikviena latvieša! – pienākums.


Aivara Gardas atbilde uz lasītāja jautājumu

Lasītājs: Klāt 1. sep­tembris, un okupantu naids pieņemas spēkā. Kas būs nā­kotnē?

Aivars Garda: Notie­košais liecina, ka mēs, tas ir, latviešu nacionālie spē­ki, esam sasnieguši jau tā­du līmeni jeb stāvokli Lat­vijā, ka jebkas, arī sliktais, mums, latviešu tautai, pa­līdz cīņā par brīvību. Būtī­bā šīs štābistu – Plinera, Ka­banova, Cilēviča, Ždanokas, Kazakova, Rogozina u.c. – aktivitātes nāk tikai latvie­šiem par labu. Mūsu atbal­stītāji jau zina, cik grūti ir pamodināt latviešus cīņai pret okupantiem. Iepriekš okupanti jau kādu laiku ne­bija parādījuši savu īsto se­ju, un latvieši, gļēvulīši, nemaz negribēja cīnīties pret viņiem, jo maldīgi sāka uzskatīt tos par tādiem kā savējiem. Bet ārējais tautas un valsts ienaidnieks nevar būt savējais jo viņa mērķis ir pazudināt upuri – latviešu tautu.

Tāpēc šīs okupantu aktivitātes ļoti, ļoti palīdz latviešu tautai pamosties. Varam vērot, ka deputātu vairā­kums jau arī praktiski at­balsta Latvijas dekolonizāciju. Par to liecina divi Saeimas balsojumi par Naci­onālās Radio un TV pado­mes priekšsēdētāja Iman­ta Rākina atstāšanu ama­tā par dekolonizācijas ide­jas aizstāvēšanu laikrak­stā “DDD”: pirmoreiz bija 72 balsis par; otrreiz jau vai­rāk – 78 Saeimas deputāti atbalstīja I. Rākinu.

Tomēr tas ir tikai likum­sakarīgi, ka, lat­viešu tautai kļūs­tot stiprākai un pieaugot nacionālajiem spē­kiem Latvijā, aktivizējas arī pretspēks – neuzveiktais ārējais ie­naidnieks jeb okupanti. Vi­sā Kosmosā valda Līdz­svars, kurš paredz: jo mēs paši kļūstam spēcīgāki vir­zībā uz labo, jo niknāki sa­vā pretspēkā kļūst labā (tā­tad arī mūsu) pretinieki.

Atcerēsimies, ka vēl pavi­sam nesen – 2000.–2002. gadā Krievijas pre­zidents Vladimirs Putins aicināja krievus atgriezties mājās, bet šobrīd viņš jau izsakās, ka aizstāv kaut kā­das savu tautiešu tiesības šeit, Latvijā, un vairs ne­aicina viņus atpakaļ uz Krieviju. Tomēr Krievijā problēma ir palikusi, jo nav kas to apdzīvo. Ja paši, 20 miljoni, krievi, kas tagad ir ārzemēs, neatgriezīsies Krievijā, tad, ļoti iespē­jams, to miermīlīgi okupēs ķīnieši vai kādi citi.

Protams, var ņemt vērā arī to, ka Putins ir izgājis čekas skolu un strādājis par izlūku. Pavērojot viņa poli­tiku, var domāt arī tā: ja viņš nevarēja dabūt krievus mājās ar draudzīgu aicinājumu, tad, ļoti iespējams, viņš šobrīd ir sācis izmantot pretēju metodi – Adversa taktiku – un dara visu, lai latvieši paši krievu okupantus aizdzītu atpakaļ uz Krieviju. No šāda viedokļa mums ir jāsaka paldies par latviešu tautas atbrīvošanās veicināšanu gan Puti­nam, gan Rogozinam, gan Kazakovam. No šāda as­pekta skatoties, viņi vairāk ir pelnījuši Triju Zvaigžņu or­deni nekā mūsu “integrētā­ji”.

Populārā dziesmā ir vārdi: “Vēl nāks piektais gads, asins lietus līs.” Latvijas Nacionālā fronte, protams, ne­grib, lai šāds “asins lietus” lītu, tāpēc mēs aici­nām mūsu valsts varu un pašus okupantus uz mier­mīlīgu dekolonizācijas pro­cesu, iekams latviešu tau­tai viss vēl nav tiktāl apni­cis, ka tā sāk izmantot sa­vas svētās tiesības, lai pa­dzītu okupantus.

Tumšie spēki tiek izman­toti mūsu labā. Tie tagad šeit darbojas, lai latviešu tauta atmostos un saceltos pret tiem. Ja atceramies, ka, tikai palīdzot revolūci­jai, mēs spējām iegūt brīvī­bu no Krievijas, tad arī ta­gad, iespējams, pateicoties okupantu pieaugošajām aktivitātēm, kļūsim brīvi.

Krievijas presē ir izska­nējusi informācija, ka krie­vi ir nobijušies, ka Latvijā beidzot sāksies deokupāci­ja, un viņi pat ir aprēķinā­juši: ja no Latvijas depor­tēs 400 000 cilvēku, tad tam būs vajadzīgi 8000 va­gonu. Acīmredzot tas tiek rēķināts, ņemot vērā to, ka vienā mīkstā kupeju vago­nā ir 36 pasažieru vietas.

Latviešiem ir nepieciešamas, lai no Latvijas aizbrauktu vismaz 700 000 okupantu. Tam vajadzīgi 20 000 vagoni. Parēķinot, redzams, ka tas nemaz nav tik daudz. Šobrīd, kā man zināms, uz Krieviju katru dienu rit četri vilcienu sastāvi. Vienā sastāvā ietilpst vismaz 20 vagonu, kuros var aizbraukt 700 okupantu. Tas nozīmē, ka 700 000 okupantu likumīgai deportācijai nepieciešami 1000 vilcienu sastāvu, kuri uz Krieviju var tikt nosūtīti 250 dienu laikā (4 vilcienu reisi dienā).

Lai Krievija varētu normāli attīstīties, gadā tai nepieciešams uzņemt vismaz 700 000 repatriantus – to saka oficiālas Krievijas amatpersonas. Mūsu iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka Latvija šo Krievijai vitāli svarīgo normu var izpildīt mazāk nekā gada laikā. To ir iespējams veikt pat pusgada laikā, jo jāņem vērā arī, ka daudzi okupanti ir bagāti un brauks ar personīgām automašīnām vai izmantos avio pakalpojumus.

Dekolonizācijas procesa laikā ļoti attīstīsies arī konteineru bizness, jo būs jāpārvadā daudz mēbeļu un citu priekšmetu. Tāpēc es iesaku pašiem latviešiem šo brīdi nenokavēt, jo, ja Aleksandrs Kiršteins no Eiropas Savienības panāks vismaz 1,5 miljardus eiro, tad varam tikai iedomāties, kā sarosīsies gan okupantu biznesmeņi, gan visādi bukingolti, krupņikovi, kabanovi, kazakovi, plineri, kas uz laiku pametīs visus citus darbus un pārmetīsies uz izdevīgo konteineru biznesu.

Protams, mums, vienkāršajiem cilvēkiem, ir jāsaprot, ka jārada apstākļi, lai okupanti gribētu braukt prom un mēs spētu aizpildīt šos 4 vilcienu sastāvus dienā. Politiķi gādās naudiņu šim procesam, bet mēs ar savu attieksmi pret okupantiem panāksim, lai viņi steidzīgāk aizbrauktu.

Pierakstīja Līga Muzikante

Lasītāji arī turpmāk ir aicināti sūtīt jautājumus laikrakstam “DDD”.

Pirmpublikācija laikrakstā “DDD” Nr. 18(66), 2004. gada 2–16. septembris


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.22(468) [2020. gada 27. novembris–10. decembris]


« Atpakaļ