Kādēļ gan galvu lauzīt,
Ja vieglāk – nedomāt?
Var tukšu mucu dauzīt –
Un troksnī skandināt,
Ka nesaprot ne nieka
No tā, ko viņiem sniedz.
Un gādība ir lieka –
Tiem stulbums domāt liedz.
Šie tumsas pakalpiņi
Tik ļoti meliem tic,
Ka nespēj sajust viņi,
Ka ausī insekts sīc.
Bet patiesības paudējs
Tiem durvis vaļā ver,
Un viedais gaismas saucējs,
Lūk, aicina un cer.
Bet kas grib peļķē palikt,
Rast dubļos debesis,
Tas nevar zvaigznes satikt,
Tam apkārt sasmacis.
Bet Gaismas ceļa zīmes
Ir tiem, kas redzēt grib,
Un bezgalīgās dzīves
Tiem tālās sfērās zib.
Steidzīte
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(453) [2020. gada 3.–23. aprīlis]