Nikolaja Rēriha glezna “Un mēs strādājam”, 1922.
Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
DDD: Daži sāks dziedāt vecveco dziesmu, ka kooperatīvā sabiedriskā iekārta nemaz nav iespējama…
Aivars Garda: Ne tikai nav neiespējama, bet kooperācija jeb komūna obligāti un negrozāmi tiks ieviesta visa pasaulē pēc lielās katastrofas, kas piemeklēs Zemi, jeb Lielā Apvērsuma, ko gatavo Šambalas Valdonis. Katastrofai jau bija jānotiek 20. gadsimtā, bet tika rasta iespēja atlikt kataklizmu, tādējādi samazinot katastrofā bojā gājušo skaitu. Tā var notikt šajā gadsimtā. Kad precīzi – tas ir liels noslēpums. “Jūs nezināt ne dienu, ne stundu”. Ikvienam cilvēkam ir jādzīvo tā, it kā tā varētu notikt jau rīt. Tas nozīmē – augsti tikumiski. Saskaņā ar Agni Jogu.
Kopienas iekārtu varēja ieviest paši cilvēki labprātīgi, jau sākot ar Marksa “Kapitāla” iznākšanu. Šajā darbā, kā visiem ir zināms, Markss atmaskoja kapitālisma necilvēcisko būtību. Kā arī paredzēja tā nomaiņu ar komunismu.
Lai lasītāji paši izlasa grāmatu “Vienkopa”, kuru ir izdevis apgāds “Vieda”. Tajā Autors ļoti bargi izsakās par varmācīgo kooperāciju, kas tika uzspiesta cilvēkiem Padomju Savienībā pēc tam, kad tā atteicās no Neredzamās Pasaules Valdības Palīdzības. Valdonis Teic, ka īstenas kooperatīvās iekārtas PSRS nebija un ka nekas nav briesmīgāks par varmācīgu kooperāciju.
Kooperācija iesāks Jauno Pasauli
DDD: Vai pēc Lielā Apvērsuma kooperācija nebūs varmācīga?
Aivars Garda: Tā būs labprātīga kooperācija, jo tie, kuri būs pret kooperāciju un vispār pret Jauno Pasauli, ko cilvēcei ir sagatavojis Valdonis Maitreija-Kristus, aizies bojā katastrofā un kļūs par kosmiskajiem atkritumiem. Paliks dzīvi tikai tie, kuri labprāt pieņems Jauno Pasauli un kooperāciju. Nekādas auklēšanās nebūs. Pirms simts gadiem Krievijā cilvēki nebija gatavi pieņemt kooperāciju, bet Lielā Apvērsuma termiņš tad vēl nebija klāt nācis.
DDD: Vai pašā Šambalā jau ir kooperatīvā iekārta jeb komunisms “katram pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzībām”?
A.G.: Protams, ka ir. Par to arī ir stāstīts grāmatā “Vienkopa”. Šambalā ir vēl augstāka dzīves organizācija par kopienu, proti, Brālība. Par to ir stāstīts Agni Jogas grāmatās “Brālība” un “Pārpasaulīgais” jeb “Brālības iekšējā dzīve”. Tās jau sen ir pieejamas latviešu lasītājiem. Cilvēki paši ir vainīgi, ja viņus neinteresē šī patiesība. Paši vainīgi, ja šajos jautājumos viņi ir nejēgas.
Tik augsta sabiedriskā organizācija Šambalā ir iespējama tāpēc, ka tur mīt ļoti augsti attīstīti cilvēki. Salīdzinot ar mums, viņi ir Dievcilvēki.
No dažām diezgan skopām ziņām var noprast, ka arī uz Venēras ir kooperācija. Uz Venēras mīt cilvēki ar augstāku garīgumu nekā uz Zemes. Kāpēc viņi nav redzami? Tāpēc, ka Venēras cilvēce dzīvo gandrīz tikpat smalkos ķermeņos, kādos Zemes cilvēki atrodas Smalkajā Pasaulē pēc fiziskā ķermeņa nāves. Mēs taču neredzam mirušos. Toties Smalkās Pasaules cilvēki redz fizisko pasauli. Venēras cilvēki redz Zemes cilvēkus.
Kapitālisms: modernā verdzība
DDD: Kapitālisms visiem spēkiem cenšas saglabāt sevi, visādi nomelnojot kooperāciju.
Aivars Garda: Protams, jo kapitālisti tagad ir dzīves saimnieki visā pasaulē. Viņi ir modernie vergturi. Arī Dzīvā Ētika pauž, ka kapitālisms ir izsmalcināta verdzība, salīdzinot ar kādreizējo verdzību, kad cilvēks fiziski bija kāda vergtura īpašums.
“Radio Merkurs” žurnālists Juris Lapinskis gandrīz katrā savā raidījumā “Gaismas pils” atkārto, lai cilvēkiem beidzot būtu skaidrs, ka, ja agrāk nodokļi bija 10 procenti un tas jau skaitījās daudz, izsaucot tautas neapmierinātību, tad tagad nodokļu slogs, pēc Jura Lapinska aprēķiniem, ir kādi 90 procenti – sarēķinot kopā visus. Līdzīgi saka arī doktors Valdis Šteins. Iesaku klausīties Jura Lapinska veidotos raidījumus “Radio Merkurs”.
Es kā uzņēmējs varu teikt, ja mans darbinieks, piemēram, grib saņemt “uz rokas” 1000 eiro, jo citādi atsakās strādāt, tad manam uzņēmumam tas izmaksās vēl par 75 procentiem vairāk. Tas ir 1750 eiro. Attiecīgi, ja grib saņemt 100 eiro, tad uzņēmumam tas izmaksās 175 eiro. Pielieciet klāt vēl PVN un visus obligātos maksājumus, kā OCTA un citus, un cilvēkam pāri nekas nepaliek. Ja tā nav moderna verdzība, tad kas tā ir?!
Vai esam komunisti?
DDD: Pēc jūsu stāstījuma par kooperatīvo jeb komunisma iekārtu – mūs, laikraksta “DDD” veidotājus, parasti uzjautrina Jāņa Vasiļevska, Modra Slavas un citu dīvaiņu sakāpinātā interese, jūs esat komunists vai neesat? Jūs jau vairākkārt savās intervijās radio, televīzijā, rakstošajā presē par to esat stāstījis. Viņi to uzskata par jūs kompromitējošu materiālu. It kā tas, ka jūs strādājāt Rīgas Centrālajā universālveikalā, būtu kaut kas slikts…
Aivars Garda: Atklāti sakot, mani arī tas smīdina. Nosaucot mani par komunistu jeb kooperatoru, viņi mani pagodina, nevis apvaino. Ir vēl tāda Berta Ceļmale, kurai ļoti interesē, par ko es strādāju Rīgas Centrālajā universālveikalā. Viņa pagodinoši pat paaugstināja mani par tā direktora vietnieku vai pašu direktoru. Kā nu kurā diskusijā “Draugiem.lv” un atkarībā no Ceļmales garastāvokļa. Šie nožēlojamie uzskata, ka tas viss mani kompromitē. Kādi maldi!
Pēc savas pārliecības es esmu kopienas jeb kooperatīvās sabiedrības piekritējs. Labi, ko no tādiem vasiļevskiem, vecbaštikiem, ikariņiem un bertiņām var paprasīt – ja nu vienīgi analīzes? Taču, ja Modris Slava ir Diženā Skolotāja Maitreijas-Kristus piekritējs, kā viņš to apgalvo, tad viņš nemaz nedrīkst nebūt komunists. Proti, ja Modris Slava nav komunists, tad viņš nevar būt Maitreijas piekritējs. Viss ir ļoti stingri. Protams, ja Modris Slava sevi uzskata par nopietnu cilvēku (nevis šmurguli) un izprot Hierarhiju, tad viņam ir jābūt komunistam pēc definīcijas.
DDD: Arī mēs daudzās privātajās sarunās apgalvojam, ka esam komunistes. Sākumā cilvēki brīnās, bet pēc mūsu paskaidrojumiem atzīst, ka paši arī ir komunisti. Ļoti daudziem cilvēkiem kapitālisms ir noriebies.
A.G.: Kapitālisms ir parūpējies, lai par kooperāciju runātu tikai sliktu. Ne jau komunisms izraisīja daudzas nelaimes PSRS. Drīzāk gan komunisma trūkums, par ko runāju iepriekš, stāstot par grāmatu “Vienkopa” un Ļeņinu. Galvenā Padomju Savienības ideoloģija bija lielkrievu šovinisms (ietērpts internacionālismā). Nevis komunisms (kura nebija) okupēja Latviju 1940. gadā, bet lielkrievu nacisms, pret kuru visā savas dzīves laikā cīnījās Ļeņins. Pēc Ļeņina nāves 1924. gadā lielkrievu nacistus vairs neviens nespēja apturēt. Bet latviešiem ir iestāstīts, ka visas nelaimes ir bijušas no kumunistiem. Bet to taču nebija. PSKP biedri savos 95 procentos nebija komunisti pēc pārliecības.
Otrkārt, kapitālisms nespēj piedot Marksam un Ļeņinam, ka revolūcija izkaroja visas pasaules strādniekiem ļoti daudzas privilēģijas. Pirms PSRS sabrukuma Zviedrija dzīvoja lielākā “komunismā” nekā pati Padomju Savienība. Baidoties no revolūcijas, kapitālisti regulāri samazināja gan darba dienas ilgumu, gan bija spiesti palielināt darba cilvēkiem algas. Atcerēsimies, ka Rainis savā slavenajā dzejolī “Fabrikas meitenes dziesma” rakstīja par darba “stundām sešpadsmit”, kas bija jānostrādā katru dienu algotam strādniekam. PSRS ar savu pastāvēšanu bija bieds kapitālisma pasaulei, ka tikai viņu pašu strādnieki nesaceļas pret kapitālistiem.
Visas manas līdzdarbinieces neļaus man samelot, ka gan laikrakstā “DDD”, gan apgādā “Vieda” mēs darbojamies pēc kooperācijas jeb komunisma principiem.
DDD: Jā, mēs to apliecinām. Tas nemaz nav tik grūti: būt komunistiem pēc pārliecības. Kaut arī mums ir nelieli ienākumi, tomēr tas neliedz dzīvot pēc principa “katram pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzībām”. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir apzināti jāsamazina savas vajadzības. Nevajag gribēt to, ko nevar atļauties. Esam pārliecinātas, ka vismaz daži mūsu lasītāji savos darba kolektīvos ir komunisti jeb vienkopnieki jeb kooperatori. Tikai viņiem neienāk prātā par to aizdomāties. Un nevajag baidīties no šī apzīmējuma. Lai no tā baidās kapitālisti.
Kultūrmarksisms: cilvēknīdēju izdomājums
DDD: Tomēr šobrīd Rietumu pasauli grauj tā saucamais kultūrmarksisms. Vai Marksam un komunismam jeb kooperācijai ir kāds sakars ar kultūrmarksismu?
Aivars Garda: Kārlim Marksam nav nekāda sakara ar kultūrmarksismu. Marksam ir sakars ar grāmatu “Kapitāls”. Kaut kādi liberastu maitasgabali izmanto Marksa vārdu, lai propagandētu savas perversās idejas. Lasītāji var droši nesaistīt kultūrmarksismu ar patieso Marksu.
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.17(439) [2019. gada 13.–16. septembris]
Saistītie raksti:
Nikolajs Rērihs: Lakmuss cilvēka apziņai
Vai Rērihi tikās ar Austrumu Mahātmām?
Aivars Garda: ceļu pamatotu trauksmi