Atrodiet iespēju protestēt!

Edgars Bindemanis un Aivars Garda 2019. gada 16. marta gājienā

Edgars Bindemanis

Latviešu nacionālists

 

Pēc būtības Aivars Garda ir pateicis patiesību – tieši tā arī ir. Man par kaunu sev ir jāatzīst, ka visu laiku esmu skraidījis uz vēlēšanām, lai gan neticu to godīgumam. Savu protestu pret valstī notiekošo paužu arī vēlēšanās, līdz ar vēlēšanu biļetenu urnā iemetot arī kopijas no laikraksta “DDD”. Taču Aivars Garda ļoti loģiski un saprotami izskaidrojis vēlēšanu bezjēdzīgumu un iemeslus, kādēļ latviešiem nevajadzētu iet uz vēlēšanām. Diemžēl grūti noticēt, ka visi to sapratīs, ka tauta celsies kājās un viss sāks rūgt pa riktīgam. Mūsu tauta nav vēl gatava cīnīties par savām tiesībām. 25. martā, pulcējoties gājienam pie Okupācijas muzeja, rokās turēju divas kartiņas ar aicinājumu likvidēt okupācijas sekas. Mani pārsteidza Jāņa Sila trenēto puišu reakcija – viņi atleca nost no manis, lai policija nepadomātu, ka viņi ir kopā ar mani.

Droši vien daudzi nesaprot Aivara aicinājumu neskraidīt uz vēlēšanām, taču tas ir pamatots. Par to ir jārunā atkal un atkal, līdz cilvēki pilnībā izprot. Arī es pēdējās Saeimas vēlēšanās atkal noticēju tā saucamajiem nacionāļiem (Nacionālajai apvienībai), kuri vēlētājus nopirka ar cerīgu saukli dažas dienas pirms vēlēšanām – solījumiem nojaukt tā saucamo Uzvaras pieminekli. Viņi visu laiku melo, un cilvēki grib ticēt, ka beidzot solījumi tiks īstenoti dzīvē. Un katru reizi jāviļas.

Pirms vēlēšanām Raivis Dzintars Mores kauju atceres pasākumā dalīja savu grāmatu. Es, protams, to izlasīju un pārliecinājos, ka to uzrakstījis tipisks karjerists – komjauniešu tipa karjerists no “Lauku Avīzes”. Tāds pats karjerists kā biedrene Mūrniece.

Lestenē dažādi politiķi brauc izrādīties, cenšoties pārliecināt, ka ir nacionāli un domā par tautu. Taču tā ir liekulība. Pabriks, kad bija atdota Abrene, atbrauca uz Lesteni teikt runu. Aicināju cilvēkus viņam pagriezt muguru un neklausīties, ko viņš saka, taču neviens manam aicinājumam neatsaucās. Es vienīgais pagriezu viņam muguru, paužot savu attieksmi pret viņa nodevību.

Domāju, ka cilvēki ir jāizglīto, jāstāsta par vēlēšanu bezjēdzīgumu laicīgi, jāskaidro krietnu laiku pirms vēlēšanām. Jums ir jāraksta, bet katram aktīvam lasītājam jādara viss, lai laikraksts sasniegtu pēc iespējas lielāku auditoriju. Ir jāabonē bibliotēkām, jādod lasīt draugiem un paziņām. Aicinu sūtīt arī pasta atklātnes, lai rakstīto redz pasta darbinieki, pastnieki un saņēmēji. Steidzītes dzejoli “Ak, Dziesmusvētki”, ar norādi, ka tas publicēts laikrakstā “DDD”, es uzliku sev uz jakas, lai visi redz. Šobrīd gatavoju atklātnes ar rakstu, kurā atklāts, ka okupācijas seku legalizēšanā piedalījās Birzniece, Ritenis un Levits, kuru tagad nacionāļi virza par Latvijas prezidentu.

Ir jāraksta kartiņa arī tieslietu ministram Bordānam – kad viņš beidzot īstenos solījumu veikt deokupāciju un dekolonizāciju? Ikvienam, kurš tomēr aizgājis uz vēlēšanām, ir jāprasa solījumu pildīšana, citādi patiešām tāda bezjēdzīga skraidelēšana uz vēlēšanām vien sanāk! Tad arī vēlētāji ir līdzatbildīgi par politiķu nodevību. Diemžēl visi ir kļuvuši mierīgi, ļaujas bezspēcīgumam un pat fiziskam gļēvumam. Piedalīšanās vēlēšanās bez aktīvas rīcības un solījumu īstenošanu pēc tam ir līdzdarbošanās noziedzīgajā sistēmā.

Ja nacionāli domājošie vēl varētu saprast, kādēļ vēlēšanās nav jāpiedalās, tad liberasti ar mirdzošām acīm skrien vēlēt. Pēdējā praidā redzēju, ka tur piedalījās ne tikai pederasti un lesbietes, bet ļoti daudz jauniešu, kuri atbalsta dažādību un tā saucamās liberālās vērtības. Starp citu, biju aizgājis protestēt pret praidu ar plakātu, uz kura uzrakstīts, ka es dāvinu zemi Lielvārdē pidarolezbozoriju celtniecībai.

Šo stāstu, lai ikvienu aicinātu darboties, meklēt iespējas protestēt, neklusēt par to, ka tiekam mānīti un izmantoti. Mūs apkrāpj, bet vairums klusē, jo tautas pašcieņa ir iemīdīta zemē.

Intervija publicēta laikrakstā “DDD” Nr. 7(429) [2019. gada 12.–25. aprīlis]

Saistītie raksti:

Tautieti! Neskraidi uz vēlēšanām!

Tautiete! Skraidi uz vēlēšanām… ja esi dumja

Apzināts boikots – tā ir pretošanās


« Atpakaļ