“Cionas gudro protokoli” ir pārbaudāmi

Mindaugs GervaldsSaruna ar Lietuvas Tautas savienības pārstāvi Mindaugu Gervaldu 

 

Ar “300 spartiešiem” ir par maz

 

DDD: Nav noslēpums, ka Baltijas valstis šobrīd apdraud jauns imigrācijas vilnis. Vēl neesam atrisinājuši dekolonizācijas jautājumu, kad šurp tiek sūtīti jauni sveštautieši ar pilnīgi citādu dzīves uztveri un mentalitāti. Masu imigrācija neizskatās stihiska, bet gan labi organizēta – jūsuprāt, kas organizē imigrantu ieplūšanu Eiropā?

Mindaugs Gervalds: Manuprāt, to organizē tie, kuriem “svētajās grāmatās” ir ierakstīts, ka viņiem ir jāpārvalda pasaule. Vieglāk ir pārvaldīt biorobotu masu nekā tautas, kurām ir sava kultūra, tradīcijas. Tādēļ jautājums ir par nacionālismu. Ja tautai ir sava nacionālā elite, tā attīsta un aizsargā tautu, bet, ja ir patērētājsabiedrības masa, tā kļūst vadāma un ietekmējama no malas. Protams, ne jau vieni paši “pasaules varenie” īsteno šo biorobotu masas radīšanu – tas notiek caur katras tautas nacionālajiem nodevējiem.

Atcerieties, 1918. gadā Krievijā iznīcināja nacionālo eliti, arī vēlākās represijas skāra tieši nacionālās elites pārstāvjus. Ja nacionālās elites netiktu iznīcinātas, ja “pasaules varenie” nevadītu mūsu bankas un masu saziņas līdzekļus, tad geji pa ielām nemaršētu, čigāni nebūtu bezdarbnieki un Āfrikas bēgļi neieņemtu Eiropu…

DDD: Vai Eiropa tiek mērķtiecīgi degradēta?

M.G.: Protams, taču degradēties tā sāka ne jau tagad. Tikai degradācijas pakāpe šobrīd ir palielinājusies – viss notiek ātrāk un redzamāk. Šis process sākās sen, un pagātnē to saskatīja ne viens vien filozofs. Bet tagad šis process rit ļoti ātri un lielos mērogos. Liels apdraudējums ir visai baltajai rasei.

Tagad ar “300 spartiešiem” ir par maz, ir jāsavieno visi veselīgi domājošie spēki, vienalga, kādā valodā tie runā – svarīgi, lai mēs kopīgi būtu par vienām vērtībām. Mums nav jābūt vienādiem, mūsu viedokļi atsevišķos jautājumos var atšķirties, jo nevajag grūst cilvēku uz vietu, kas viņam nepatīk. Bet galvenais ir nemānīt citam citu, nekaitēt.

Šos kašķus lieliski izprot atsevišķi žīdi, kas sagrūž kopā lietuviešus ar poļiem, ukraiņus ar krieviem, latviešus ar krieviem un vienmēr atrod ienaidniekus tautas iekšienē, lai mēs kopā neaizstāvētu to, kas mūs apvieno, bet šķeltos un strīdētos. Islāma pasaulē arī tas notiek – šiīti, suīti, levīti, vahabīti… “Pasaules varenajiem” ir vajadzīgs šāds karš, šie cīniņi. Cilvēki tiek izmantoti kā līdzeklis, ierocis – gluži kā šautene, kas var uzbrukt vai aizsargāt. Lūk, un tagad musulmaņi ir izvēlēti kā instruments sašķelšanai un tautu sajaukšanai. Sajaukšana, saindēšana palīdz vadīt pūli.

DDD: Ne jau žīdu tautība sagrūž kopā citas tautas, bet to dara pasaules pārvaldītāji – milzīgas, multinacionālas korporācijas.

M.G.: Protams, tas tā ir. Taču vēlēšanās valdīt viņiem ir. Žīdi Izraēlā arī savā starpā kaujas, kurš būs pie varas, bet ir pārliecināti, ka kādam no viņiem ir jābūt priekšgalā. Hodorkovskis, Berezovskis… vai vēl kāds cits, taču viņi uzskata, ka ir jābūt procesu vadībā.

Tiek spriests, ka “Cionas gudro protokolus” ir radījusi cara apsardze, taču ir jāpaskatās, vai tie realizējas. Ja raugās tikai pozīcijā “ticu–neticu”, sanāk kā reliģija. “Cionas gudro protokolos” rakstītais ir pārbaudāms. Es redzu, ka šie protokoli tiek realizēti dzīvē. Lūk, it kā Amerika ar Krieviju strīdās, karo, bet saimnieki abām ir vieni un tie paši.

Arī valsts iekšienē partijas – liberālās, konservatīvās, demokrātiskās – cīnās nevis par kādu derīgu koncepciju, bet gan par to, lai tieši paši sēdētu un bāztu savās kabatās budžeta naudu – tātad par personisko laimi. Tāpēc atšķirības starp viņiem es nesaskatu. Arī tā saucamie nacionālie spēki, kas iekļūst parlamentā, – kāda mode, tā viņi ģērbjas.

 

Nepieciešams kritiskais minimums

 

Mindaugs Gervalds: Atgriežoties pie jautājuma par imigrāciju, jāteic, ka bīstamība ir no tiem, kas šeit grib dzīvot labi uz mūsu rēķina. Bet, ja valsts vara – drošības dienesti, robežsardze, policija – strādās visos virzienos, kā vajadzīgs, problēmu nebūs. Tādēļ galvenais nelaimju cēlonis ir tie, kas ir pie varas – tie, kuriem nav nacionālās apziņas. Šobrīd ļoti svarīgi, lai valstīs būtu nacionālas valdības. Āfrikas bēgļi ir bīstami tikai ar savu masu, tāpēc viņi nav jālaiž iekšā masveidā. Šeit var paviesoties tūristi, un viss.

DDD: Bet ko tad mēs varam darīt, ja valsts vara nekalpo tautas interesēm un aiz tās stāv “pasaules varenie”?

M.G.: Tas, ko varam darīt, ir pulcēties kaut vai mazās grupiņās, runāt par šīm problēmām un ietekmēt ceturto varu – presi, lai šīs pareizās domas nodotu tālāk. Tādēļ jūsu avīzes darbs ir ļoti nozīmīgs, šādi domas no viena cilvēka nonāk līdz citam. Un, kad tauta uzzinās un sapratīs, ka ir arī citas alternatīvas bez imigrantu pieņemšanas, tad arī mainīsies lietas uz labo pusi.

DDD: Varbūt ir nepieciešama revolūcija?

M.G.: Arī pie mums ir tādi, kas aicina ar ieročiem pārņemt varu. Bet tie taču ir nesagatavoti cilvēki! Kurš gan spēs vadīt valsti?! Jau pēc 48 stundām sastrīdēsies un izklīdīs…

DDD: Turklāt līdz “revolūcijas” sākumam drošības dienesti jau viņus būs atbruņojuši un sasēdinājuši cietumu kamerās…

M.G.: Tādēļ, iekams nav nepieciešamā kritiskā minimuma valsts vadīšanai, rīkot sacelšanās ir bezjēdzīgi. Ja maina sistēmu, ir jāsāk ar spēka struktūrām – ar policiju, Drošības policiju… Tāpat izmaiņas ir jāpanāk pašvaldībās. Un, ja šeit nepietiks savējo cilvēku, nebūs iespējams dzīvē realizēt pārmaiņas – arī ne to programmu, ko rakstāt jūs, “DDD”. Jo esošie spēka struktūru darbinieki bloķēs, izķēmos, nomelnos, un parastie cilvēki dusmosies uz nacionāļiem. Es domāju, bez normāli domājošā kritiskā minimuma savākšanas politiskas pārmaiņas nav iespējamas. Turklāt, kā jau teicu, savējiem ir jābūt visās struktūrās. Vismaz vienam procentam cilvēku no visas tautas ir jābūt spējīgam domāt par savas tautas interesēm. Ja Latvijā dzīvo 2 miljoni cilvēku, tad vismaz 20 tūkstošiem ir jābūt nacionāli aktīviem, domājošiem, spējīgiem vadīt valsti – lūk, tad var sākt kaut kas mainīties.

Spilgts piemērs ir Ukraina. Teorētiski Maidans it kā uzvarēja, taču nebija viena saliedēta, organizēta spēka, un visādi porošenko praktiski sagrāba Ukrainu. Un tie, kas gāja bojā, – šie ukraiņu nacionālie varoņi – mira par tādiem pašiem oligarhiem, kas bija bijuši valsts vadībā, tikai ar citiem uzvārdiem. Tāpat pirms 25 gadiem 13. janvārī gan pie mums, gan pie jums cilvēki mira tāpēc, ka gribēja izmainīt valsti, lai tā kļūtu brīva – brīva ne tikai no Padomju Savienības, bet no šīs sistēmas vispār, no verdziskās domāšanas. Ja nenotiek radikālas pārmaiņas, nav vērts, ka jauni cilvēki iet bojā.

DDD: Jūsuprāt, uz kurieni virzās Eiropa?

M.G.: Atbildes jautājums varētu skanēt, vai mēs, Eiropas tautas, vēlamies dzīvot tādā rezervātā, kādā dzīvo indiāņi Amerikā, ja vien musulmaņi atļaus mums vispār saglabāties? Vai arī tomēr aizstāvēsimies? Vajag izprast vēstures mācības. Par ko cīnījās mežabrāļi pēc 1945. gada? Par to, lai mēs saglabātos, lai aizstāvētu savu tautu, reliģiju, valodu, kultūru! Bet tagad mēs to visu atmetam? Sanāk, ka mūsu senči ir muļķības darījuši?

Būtībā mēs – Eiropas tautu nacionālisti – šajā jautājumā esam vienoti. Mums ir jāaizstāv savas tautas un valstis.

Šobrīd pie varas ir cilvēki, kas principā savas dvēseles dziļumos ienīst visu, kas ir nacionāls. Mēs ar viņiem runājam vienā valodā, bet viņi dara antilatviskas, antilietuviskas darbības. Viņi nodod savas tautas intereses. Nodevējs ir vēl ļaunāks par atklātu ienaidnieku. Ja nebūtu nodevēju, ienaidniekam būtu ļoti grūti kaut ko izdarīt.

Tāpēc jūsu avīze dara labu darbu, informējot cilvēkus, sniedzot viņiem nacionālu informāciju. Es vēlos jums novēlēt palielināt savu lasītāju skaitu! Ļoti svarīgi, lai jūs rakstītu valodā, kas būtu saprotama arī visvienkāršākajam cilvēkam. Kā skolā – ir pirmklasnieki, un ir divpadsmitās klases skolnieki. Lai ikviens saprot, ka šobrīd ir apdraudēta nevis abstrakta tauta, bet katrs indivīds personīgi – grūtības piemeklēs caur nodokļiem, caur drošību uz ielām, visa dzīve nebūs droša…

Jūsu avīzes redakcijai no sirds novēlu panākumus, veiksmi jūsu svarīgajā darbā – lai jūsu enerģija nekad nebeigtos! Ja šeit, Latvijā, radīsies nepieciešamais kritiskais minimums, latviešu tauta var izveidoties par paraugu citām tautām. Es esmu par ikvienu tautu, kas spēs to izdarīt. Ja jums tas izdosies, es atbalstīšu.

DDD: Paldies!

 

Intervēja Līga Muzikante

 

Intervija lasāma laikrakstā “DDD” Nr. 2(352) (2016. gada 22. janvāris – 2. februāris)


« Atpakaļ