Turpinājums no: IRST PA ŠUVĒM… 2. daļa
“Tāda iespēja vairs neatnāks”
Kad Padomju Savienība sabruka, starptautiskajā sabiedrībā valdīja stingra vienprātība, ka Krievijai jāpaliek neskartai un tai jābūt Padomju Savienības mantiniecei, tostarp uzņemoties atbildību par saviem kodolieročiem un citiem masu iznīcināšanas ieročiem.
“Rietumi uzskatīja karu Čečenijā kā iekšēju konfliktu, kas publiski tika raksturots kā “konstitucionālās kārtības atjaunošana”,” sacīja kalmiku aktīvists Sandžijevs. “Tolaik Krievija bija valsts, kas tikko atmetusi totalitārisma komunistiskos netikumus un centās pievienoties brīvajai pasaulei. Bija liels labas gribas kredīts.”
“Tagad situācija ir pavisam cita,” viņš turpināja. “Putina valdīšana ir izsmēlusi šo labo gribu, un tagad vairākas Rietumvalstis un amatpersonas Krieviju raksturojušas kā “teroristu valsti”.”
Turklāt Rietumi uzskata, ka Putina kodolzobenu grabēšana un Maskavas nespēja ievērot 1994. gada Budapeštas memorandā noteikto apņemšanos nodrošināt Ukrainas teritoriālo integritāti ir bezatbildīga un bīstama. Starptautiskā sabiedrība ir satriekta par būtiskajiem pierādījumiem, kas apliecina Krievijas kara noziegumus Ukrainā un Maskavas atklāto uzbrukumu civilajai infrastruktūrai ar masīviem gaisa triecieniem.
“Esmu pārliecināts, ka šodien politiskā situācija ir pavisam cita,” norādīja Sandžijevs. “Protams, Rietumu politiķi un globālā sabiedrība uz Krievijas tautu neatkarību skatīsies no pavisam citas perspektīvas,” – piebilstot, ka “šīs tautas ir ieguvušas visas morālās un juridiskās tiesības atdalīties no agresorvalsts.”
Vēsturnieks un Ingrijas neatkarības aizstāvis Kuzahmetovs apgalvo, ka Ukrainas karš “neizbēgami” novedīs pie Krievijas sabrukuma daudzās mazās valstīs procesā, ko viņš salīdzina ar Austroungārijas impērijas sabrukumu pēc Pirmā pasaules kara. Viņš apgalvo, ka tas Austriju padarīja daudz mazāku, bet neapšaubāmi labāku nekā tad, kad tas bija impērijas centrs.
“Putins dara visu, lai izjauktu valsti,” sacīja Kuzahmetovs. “Sabrukums varētu nesākties ar Sanktpēterburgu, kur iedzīvotāji nav īpaši kareivīgi. Iespējams, tas sāksies ar Ziemeļkaukāzu. Vai ar citām etniskām republikām pierobežā. Potenciāli spēcīgas separātistu noskaņas var parādīties bagātos reģionos, piemēram, Tatarstānā un Baškīrijā. Kazaņa reiz bija neatkarīgas valsts galvaspilsēta, un daudzi Volgas vidusdaļas iedzīvotāji to labi atceras. Turklāt ir viens reģions, kas jau ir fiziski atdalīts no Krievijas – Kaļiņingradas apgabals,” viņš piebilda, runājot par anklāvu starp Poliju un Lietuvu. “Sabrukums varētu sākties tur.”
Ja divi vai trīs reģioni atdalīsies no Maskavas, “domino efekts sāksies”, secināja vēsturnieks.
Analītiķi uzskata, ka Putina karš pret Ukrainu un no tā izrietošā centrālās varas vājināšanās Krievijā, šķiet, ir izraisījuši neparedzamus procesus, kas var izpausties neskaitāmos veidos.
“Centrs sāk sabrukt,” sacīja politiskais analītiķis Dmitrijs Oreškins. “Kad centrs sabruks, reģionos sāksies turbulence. Bet mēs nezinām, kāda veida. Ja centrā izcelsies asiņaina rēķinu kārtošana, tā izplatīsies pa reģioniem. Tas ir droši.”
Etnisko minoritāšu aktīvisti teic, ka Krievijas karš pret Ukrainu ir novedis valsti līdz pagrieziena punktam un ka turpmākie notikumi varētu būt tikpat nozīmīgi kā Krievijas impērijas vai Padomju Savienības sabrukums.
“Mūsu cīņa par neatkarību vēl nav sākusies,” sacīja Rafis Kašapovs, kurš pārstāv Tatarstānas reģionu kā pašpasludinātās tatāru valdības trimdas premjerministra vietnieks. “Taču karš Ukrainā mums patiešām ir devis unikālu iespēju. Iespējams, tāda iespēja vairs neatkārtosies.”
Materiāls sagatavots, pamatojoties uz RFE/RL Idel.Realities, Caucasus.Realities, North.Realities, Siberia.Realities un Russian Service ziņojumiem.
Avots: “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” – https://www.rferl.org/a/russia-ethnic-minorities-independence-ukraine-war/32210542.html
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.11(529), 2023. gada 9.–29. jūnijs