Turpinājums no: Tas sapnis, kura dēļ gāja cilvēki uz Baltijas ceļu, ir izkropļots… 2. daļa
Diskusija sociālajā vietnē “Draugiem.lv”
Ēriks Grīnbergs: KAD TĀ NEAPZINĪGO TAUTAS DAĻA REIZ NĀKS PIE VESELĀ SAPRĀTA, ko ar mums ir izdarījuši un vēl dara, un lai ko mainītu???…
Irēna Kerbštate: Baltijas ceļš ir tauta, kas gatava bija ziedot pat dzīvību, ticot, cerot uz Latvijas augšāmcelšanos, bet parazīti 30 gados Latvijas tautu un zemi nolaiž kloākā.
Steidzīte Freiberga: Tik tiešām – “Latvijas tautu un zemi nolaiž kloākā”, kad tiek auklēti parazīti tautas miesā, tad tā notiek… Latvieši bija gatavi staigāt pastalās, bet brīvā Latvijā – bez okupantiem…
Ēriks Grīnbergs: Mūsu Latvija ir pārvērsta par nāves nometni un koloniju piedevām, bet daudzi pat to nenojauš un nesaprot un arī neapzinās, un tas jau no cilvēku apzinīgumu neko labu neliecina!… Jo mūsu sabiedrībā visam un arī vispār ir cēloņi un sekas, ja tauta ir vienaldzīga un slima…
Līga Muzikante: Iekšējie ienaidnieki jeb pašmāju kangari sadarbojas ar ārējiem ienaidniekiem jeb nepadzītajiem krievvalodīgajiem okupantiem kā cimds ar roku. Šī patiesība ir sena. Latvijā pie varas esošajiem nodevējiem ir lopveidīgas intereses, tādēļ arī netiek veikta dekolonizācija, bet tās vietā tiek iznīcināta latviešu tauta un valsts, apmierinot pašlabuma vajadzības.
Steidzīte Freiberga: Par šīm lopveidīgajām interesēm Andris Rumba arī tagad cīnās – lai tiktu apmierinātas pašlabuma vajadzības. Skumji, ka šodien latviešiem nav vairs cildenāku ideālu – ne jau lopveidīgo intereses paglābs latviešu tautu un valsti.
Viktors Sakne: Tādiem kā Rumba ir domāti šie Marka Tvena vārdi: “Labāk ir turēt muti ciet un ļaut cilvēkiem tikai domāt, ka tu esi muļķis, nevis atvērt muti un šīs aizdomas apstiprināt.” Ja prātiņš ir par īsu un tu nespēj saprast, par ko runā Steidzīte Freiberga, Aivars Garda u.c. un viņu draugi, tad iesaku likt lietā šo Marka Tvena pausto gudrību…
Par laikrakstu “DDD” nemaz nerunājot – kam nav prātiņa, tam nav jēgas tajā laikrakstā kaut ko meklēt. Kā tikt pie putras bļodas, to tu tur neatradīsi, jo tur tiek runāts par cildeniem ideāliem, bez kā cilvēku nevar saukt par Cilvēku, bet tikai par lopveidīgu radījumu…
Andris Rumba: Garda ļoti labi visu izprot…
Alens Brandsv: Zviedri nav muļķi. Kāpēc viņiem griezt savus mežus ja var pa lēto nopirkt no LV izsaimniekotājiem. Gan jau kādam kungam kāds [kukulītis] arī atlēks.
Liene Apine: Manuprāt, tie, kuri jebkurā situācijā meklē it kā objektīvus attaisnojumus, kādēļ nevar patriekt okupantus (piemēram, Orolam deklarācija nav īstā), ir vienkārši gļēvi latvietīši. Viņi, lai nomierinātu savu sirdsapziņu, kaut ko parunā nacionālo ideju aizstāvībai, bet tas arī viss.
Steidzīte Freiberga: Bet skatos, ka viņi nu jau pat vairs nerunā nacionālo ideju aizstāvībai, bet gan apsaukā un lamā tos, kuri cīnās par nacionālām vērtībām – vispār par vērtībām, jo šie “gudreļi” jau vairs neapjēdz, kas ir vērtības un cildeni ideāli. Viņiem galvenais ir materiālā labklājība. Var jau būt, ka uz Baltijas ceļu kāds arī gāja ar šādu cerību, bet man diemžēl nav gadījies sastapt tāda labuma tīkotājus – sapratu, ka latvieši ir gatavi ziedot jebko, lai tikai Latvija būtu brīva no okupantiem.
Aivars Garda: Sūtiet viņus visus uz smilšu kasti muļķoties.
Steidzīte Freiberga: Bet tur, smilšu kastē, jau viņiem nav uz ko spļaut – savējos taču neapspļaudīs…
Lauma Ragovska/Sloka: Taisnība, ejot par brīvību, es jūtos nodota.
Andris Klaubergs: Ja primāri tiktu veikta deboļševizācija (lustrācija), tad ar deokupāciju nebūtu problēmu. Vienīgi zilie komisāri – t.s. cilvēktiesību aizstāvji – mūs nesaprastu. Diemžēl lielākās tautas daļas vientiesība ir neizmērojama – kā pārmaiņu procesa sākumā, tā tagad.
Andrejs Pinka: Ideālus gan ir nodevuši paši latvieši, jo teju 30 gadus valdībā ir bijuši un ir pašu latviešu ievēlēti latvieši, pat nacionālisti pēc nosaukuma. Ka nonāksim tāda “bedrē”, to pirms 30 gadiem nedomāja neviens…
Līga Muzikante: Es tomēr uzskatu, ka Baltijas ceļā ļoti daudzi latvieši diemžēl pulcējās nevis ar nacionālpatriotiskiem ideāliem, tas ir, vēlēšanos atbrīvoties no okupantiem, kolonistiem, bet savu vēdera ideālu dēļ. Daudzi gribēja gluži vienkārši labāk dzīvot – tā teikt, kā Rietumos. Tāpēc ļoti liels skaits latviešu pēdējos 30 gados ir kļuvuši par lopveidīgu pūli, kurš tic saimnieka meliem, ka okupācijas laikā ienākušie kolonisti jeb ārējie ienaidnieki ir “mūsu krievi”, kas jāintegrē, par spīti viņu naidam pret latviešu valodu, kultūru.
Lopveidīgi latvieši nevēlas okupantu aizvākšanos. Atgādināšu, ka pavisam juridiski okupanti Latvijā ir tie, kas no okupētājvalsts ieradušies un šeit uz dzīvi apmetušies okupācijas laikā, un viņu pēcnācēji visās paaudzēs, ja vien nav sajaukušies ar latviešiem. Citu okupantu – šī termina juridiskajā nozīmē – Latvijā nav.
Steidzīte Freiberga: Nezinu gan, nemanīju, ka tie latvieši, ar kuriem es biju kopā Baltijas ceļā, būtu domājuši par savu vēderu. Tieši otrādi, bija gatavi uz visu, lai tikai tiktu vaļā no okupācijas un okupantiem. Tieši pēc tam latvieši tika apdullināti un pievilti viņu ideāli. Tika iestāstīts, ka esam brīvi un viss ir kārtībā, un tā nepārtraukti, līdz cilvēki vairs nesaprata neko.
Ilmars Jonikans: Tagad ASV okupācija ar kaut ko atšķiras???
Aivars Garda: Ak, tad Ilmars atzīst par labākiem padomju izvarotājus nekā tagadējos. Bet mums nepatīk ne vieni, ne otri.
Ilmars Jonikans: Vai tad es rakstīju, kuri labāki???
Aivars Garda: Tad kāpēc nevēlies atbrīvoties no padomju okupantiem?
Anita Puriņa: Vispirms pierādiet to okupācijas faktu šodien! Tagad uz militāru okupāciju velk NATO – tiek pa visu Latviju izmitināti, tie nav pakļauti Latvijas valdībai un viņu karavīri ir nesodāmi par valsts teritorijā izdarītiem pārkāpumiem.
Daina Keise: Gardam labāk patīk jeņķu izvarotāji???
Aivars Garda: Un Tev gan vieni, gan otri? Man ne vieni, ne otri.
Daina Keise: Ar visām no tā izrietošajām rietumu vērtībām???
Liene Apine: Ja jums jumts ir aizbraucis, nevajag tad to attiecināt uz citiem, kuri mēģina jums ieskaidrot elementāras lietas.
Aivars Garda: Kas tur nav skaidrs: lopveidīgs ir tas cilvēks, latvietis vai nelatvietis, kura intereses nav augstākas par lopu interesēm. Vai tad kāds apgalvo, ka visi latvieši ir lopveidīgu interešu vadīti?
Vilnis Kelle: Kas izmainīsies ja izdzīs krievus, Steidzīte iegūs viņu īpašumus, un par to ceļu vajag mazāk muldēt, biju, bet ja krievs izšautu visi būtu krūmos.
Aivars Garda: Ak tad Vilnis Kelle beidzot atzinās, ka ir gļēvs un baidās no okupantu šāvieniem. Pašam nav kauns par sevi?
Vilnis Kelle: Varbūt paskaidrosi, kurš tad šodien ir tas okupants, es redzu tikai vienus, bijušos komunistus un čekas stukačus, kuri ir sagrābuši varu, un, cik dīvaini, tie nav krievi. Par gļēvumu – nav tie gadi, lai tēlotu drošsirdi, un, ja godīgi, ar savu dzīvību riskētu tikai ģimenes dēļ un jūsu patriotiskās runas lai paliek muļķīšiem… nebūtu mani aizticis, nebūtu manas izpausmes.
Aivars Garda: Kurš tad kuru aiztiek. Kurš ir nepieklājīgs pret Steidzīti Freibergu? Vai tikai tas nav Vilnis Kelle? Vai tiešām esi ne tikai gļēvs, bet arī dumjš, ja nesaproti tik elementāras lietas par okupantiem? Nav laika audzināt tādus vilnīšus. Lasi laikrakstu “DDD”. Kļūsi gan drosmīgāks, gan gudrāks.
Liene Apine: Vilnis Kelle tā sabijies, ka nepieklājīgi un nevīrišķīgi gļēvi izturas pret Steidzīti Freibergu, kurai nav bail pateikt patiesību. Vilnītim jāvelk nost garās bikses un jāuzvelk īsbikses un bumbuļzeķes.
Anita Puriņa: Pirms klārēt par okupāciju, vajadzētu precizēt, kā tieši 2019. gadā izpaužas okupācija un kurš tiek uzskatīts par okupantu, citādi rodas iespaids – kāds slimnieks pamodies no ilgas komas un nespēj orientēties tagadnē.
Aivars Garda: Jūs to par sevi, ka esat pamodusies no komas? Neredzat, ka visapkārt ir padomju okupanti un viņu pēcnācēji visās paaudzēs? Tas, ka okupanti nav izraidīti, tā jau arī ir okupācija un kolonizācija. Elementāri, Vatson!
Andris Klaubergs: Homo sovjeticus ir un paliek homo sovjeticus – tas ir neatgriezeniski.
Anita Puriņa: Cik es homo sovjetus, tikpat Andris, jo dzimis un audzis padomijā.
Andris Klaubergs: Jā, dzimis un audzis, taču neinficēts ar padomju ideoloģiju.
Anita Puriņa: Bet es jau arī neesmu inficēta ar padomju ideoloģiju – vai tad es vēlos atpakaļ padomiju? Vienīgā atšķirība – es padomijas dzīves pieredzi izmantoju šodienas vērtēšanā, kas palīdz saprast, ka patiesībā ES ir tā pati PS tikai rietumu variants. Vai tad tā nav?
Andris Klaubergs: Ir jau ir, tikai Latvijā ir jādzīvo latviešu tautai, nevis kaut kādai izbijušai internacionālai padomju tautai.
Anita Puriņa: Vai vari nosaukt kaut vienu valsti, kurā dzīvo tikai viena tauta – pamattauta? Latvijā dzīvo ap 150 dažādu tautu pārstāvji.
Līga Muzikante: Vai Anita Puriņa var nosaukt kaut vienu valsti, kurā dzīvojošā pamattauta nebūtu aizgājusi bojā, no savas teritorijas nepadzīdama okupantus, kas galvaspilsētā un citās lielākajās pilsētās ir majoritāte?
Liene Apine: Kur rodas tādi nežēlīgi latvieši kā anitas puriņas, viļņi kelles, dainas keises? Viņiem varmākas okupanti un kolonisti ir mīļāki nekā pašu tauta. Kauns un negods tādiem muļķa sadistiem, kuri brūk virsū Steidzītei Freibergai un Aivaram Gardam, kas tikai aicina atmest gļēvumu un būt žēlsirdīgiem pret SAVU LATVIEŠU TAUTU, padzenot no Latvijas kolonists un okupantus.
Aivars Garda: Ja vairāk mīlat okupantus nekā latviešus, tad esat nežēlīgi pret savu tautu. Lūgšu diskusijas saimniecei uzšaut ar plaukstu pa mīkstu vietu šīm rupeklēm un nosūtīt uz smilšu kasti. Tur viņas tiks aprūpētas un varēs muļķi laist uz nebēdu.
Arnolds Megnis: Nezinu pat ko teikt par šo, kur jūs visi bijāt 90. gados, kad mums visiem vajadzēja būt ielās ar dakšām?! Tagad aprejam te viens otru, paši nemaz nesaprotot par ko. Paša Gardas kunga dārziņā gan būtu grēks mest akmeni mums visiem, jo no viņa un viņa krietnajām meitenēm vajadzētu mācīties, ņemt piemēru, nevis bezjēdzīgi riet vienam uz otru. Ja tajā brīdī, kad viņus vajāja, mēs būtu bijuši ielās, tad, iespējams, mēs nekad tik tālu nebūtu nodzīvojušies!
Anita Puriņa: Arnold, pēc Gardas un viņa meiteņu komentāru izlasīšanas gan gribas ne tikai ar akmeni mest par to ņirgāšanos pret tautu.
Steidzīte Freiberga: Par nelaimi, Jums, Anitiņ, saprāts pūrā nav līdzi dots un laikraksts “DDD” Jums nav pa kaulam – tad jau arī prusaku varētu līdznostatīt mārītei… Par tautu ņirgājas tādi kā Jūs.
Arnolds Megnis: Es personīgi ne gluži visam piekrītu, ko viņi (no “DDD”) saka, bet tur ir lietas, kurās der ieklausīties. Atceros, kā reiz publiciste Kostaņecka stāstīja, ka Gardas kungs lūdzis pārtraukt LTF kongresu, toreiz tiešām uzskatīju viņu par sarkano, tikai pēdējos gados esmu nonācis pie izpratnes, kāpēc tajā brīdī viņš tā rīkojās – cilvēks jau toreiz bija pietiekami tālredzīgs un saprata, ka tas ir ceļš uz nekurieni!
Angelina Andrejeva: Žurnāla “Patiesā dzīve” ir raksts par Sarkanās Armijas “tēvu” – Jukumu Vācieti, kurš ar sirdi un dvēseli kalpoja boļševikiem…
Steidzīte Freiberga: Gadās, ka “idejiskā pārliecība”, kā Jūs sakāt, dažkārt varbūt ir bijusi no svara. Bet pie normālas apziņas tā mainās, kad nāk priekšā dzīves īstenība. Tāda jau ir cilvēka misija uz zemes – augt un pilnveidoties. Bet šie “gudreļi” taču ne redz ko, ne dzird ko, ne saprot, par ko tiek diskutēts, kad tiek likti priekšā nopietni argumenti, kas parāda pretējo. Viņi meklē tikai iespēju sacūkot jebkuru diskusiju, nespējot apzināt, par ko tiek runāts. Ja tā nav aprobežotība, tad nezinu šādai parādībai citu apzīmējumu. Bet latviešu strēlnieki, kā zināms, cīnījās vienīgi par savu valsti – tikai pateicoties viņiem, Latvijai tika parakstīta neatkarība.
Angelina Andrejeva: Tiešām? Tikpat patiesi var apgalvot – tikai pateicoties sarkanajiem latviešu strēlniekiem, boļševiki noturējās pie varas…
Steidzīte Freiberga: Izvērtējot vēstures nianses, viss nav tik vienkārši, kā rādās. Karā netiek saudzēts nekas, galvenais ir mērķis, par kuru cīnās. Ja mūsu strēlnieki cīnījās par savu valsti, tad viņi to nebūtu varējuši darīt, baidoties no tā, ka cietīs arī citi. Diemžēl nežēlīgi, bet reāli. Un cara tētiņš mums brīvību nedotu. Mūsu strēlnieki noteikti saprata, kāpēc Krievijā ir vajadzīga revolūcija. Bet tā jau ir pavisam cita tēma, par kuru, ja ir vēlme, var padiskutēt īpaši. Par to visu, ja ir griba, var lasīt 13. septembra laikraksta “DDD” numurā. Te jāpiebilst, ka Ēriks Grīnbergs jūtas aizvainots, ka viņam piedāvā lasīt šo laikrakstu, lai atrastu kārotās atbildes – viņam tas esot “necienīgi un prasti”. Bet prasīt, lai tās viņu interesējošās tēmas te speciāli viņam izklātu priekšā, nav necienīgi un prasti? Un šaubos, vai viņa prātiņš spētu kaut ko saprast. Labi, gribu vēl piebilst, ka pat Gandijs, kurš bija par miermīlīgu sadarbību, ir teicis, ka labāk tad varmācība nekā gļēvulība. To var attiecināt arī uz mums šodien, kad tiek meklētas visādas atrunas tā vietā, kad būtu jāpieņem drosmīgi lēmumi.
Angelina Andrejeva: …kad ieminos, ka vajadzētu beigt būt vientiesīgiem, un, ja valdošā birokrātija pati nevēlas, tad tā jāpiespiež rēķināties ar tautu, izejot ielās, kā to dara Rietumeiropa, tad tieku kaunināta: vai tad es gribot lai atkal šauj, gāž iekārtu un notiek izsūtīšanas? Tā ir “sovoku” psiholoģija – labāk klusēt un rādīt “pigu kabatā”, bet nelēkt priekšniekiem (valdošajai politmafijai) acīs.
Steidzīte Freiberga: Nevarēju īsti saprast, vai ir jēgas vēl kaut ko te rakstīt, bet tad tomēr sadomāju beigās kaut ko vēl pateikt. Tātad Angelina Andrejeva domā, ka kādam vajadzētu nolikt mums priekšā tādu līderi – ar birku, lūk, te jums ir vadonis, sekojiet un pildiet viņa norādījumus. Un kas notiks – vai tiks atzīts tāds vadonis? Manuprāt, būtu tas pats, kas ir šodien? Vai šobrīd mums nav patiesības paudēju, kuri liek priekšā latviešiem faktus ar klaji redzamiem argumentiem par tautas apmuļķošanu un aicina neatbalstīt šo nodevēju noziedzīgās manipulācijas – aicina uz cīņu par taisnīgumu? Vai tiek uzklausīti šie patiesības paudēji, vai tiek pieņemta šī taisnīguma cīņa? Kā jau viņa pati atzina – “…labāk klusēt un rādīt “pigu kabatā””. Ja būtu tas vien – gļēvulīgie vientieši pat atļaujas izsmiet un apsaukāt šos cildenos taisnīguma aizstāvjus, lai tikai nebūtu jāriskē zaudēt kaut kādu labklājības drisku. Bet šie saucēji uz cīņu par taisnīgumu iet pašaizliedzības ceļu – viņi materiāli negūst neko, bet ziedo savas finanses, darbu un garaspēku, lai tikai tautai atvērtos acis, lai tā celtos apziņā un sāktu apjēgt, ka mūsu Tēviju vēl joprojām bradā okupanti ar savām atvasēm, ka to integrēšana latviešu tautā, ko uzspiež mūsu kangarvara, ir nodevība un noziegums. Ne par kādu labklājību nevar būt ne runas, kamēr Latvijā pastāvēs šis genocīds pret pamatnāciju.
Žurnālists Vilhelms Ļuta savā rakstā “Ar spožo DDD liesmu” laikraksta “DDD” 2019. gada 13. numurā raksta: “Ir tāda teiksma par Danko, kurš uzņēmās glābt okupācijai un iznīcībai nolemtos savas dzimtas ļaudis. Viss sākās ar neticību un pat naidu pret drosminieku. Taču Danko nepadevās vājumam. No savām krūtīm viņš izrāva sirdi un ar to, kā degošu lāpu nesdams, apgaismoja ceļu cilvēkiem un izveda tos no posta. Arī laikraksts “DDD”, kas uzausa pirms 17 gadiem ir kā spoža lāpa, kas latviešiem rāda izeju no iznīcības. Jāsāk tik ar okupācijas seku novēršanu un latvisko vērtību saglabāšanu. Aivara Gardas iedegto vaduguni visādiem pretdemokrātiskiem līdzekļiem cenšas apdzēst gan okupanti, gan viņu līdzskrējēji. Par okupantu agresiju nav jābrīnās – jo tā ir viņu būtība. Taču grūtāk apjēgt to, kāpēc ar okupantiem būtu jābrāļojas veselam baram latviešu.”
Tā, lūk, mums ir ceļvedis, mums ir DANKO! Sekosim tam drosmīgi, bez jebkādas stomīšanās un atrunām. Tumsas pakalpiņi, protams, trako, bet tā jau, kā raksta Vilhelms Ļuta, ir viņu būtība. Latviešiem jāapzinās, ka uz Baltijas ceļu viņi gāja ar cildeniem ideāliem – par brīvu Latviju bez okupācijas un okupantiem!
Saistītie raksti: