Aleksandrs Klizovskis
Grāmatas “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” autors
Turpinājums no:
Par visa esošā vienotību. 1. daļa
Par visa esošā vienotību. 2. daļa
No Kosmosa dzīvības vienotības izriet mūsu planētas dzīves vienotība. Kā Kosmosam ir vienots Avots, kas virza dzīvi, tā arī mūsu planētai ir šāds dzīvi virzošs Avots, jo daļai ir visas veselā īpašības.
Vienotās dzīvības Avots uz mūsu planētas, būdams ķēdes savienotājloceklis starp Kosmosa tālajām pasaulēm un mūsu planētu, vada dzīvības evolūcijas gaitu uz mūsu Zemes, un “visi domāšanas virzieni”, kā teikts grāmatā “Bezrobežība”, izejot no vienotā kosmiskā Avota, caur starpinstanci, mūsu planētas Vienoto Avotu, nonāk līdz mums, līdz Zemes iemītniekiem.
[..]
“Es uzdodu apliecināt Mūsu esamību!” saka Skolotājs Mācībā. (Agni Joga, 183.)
“Bērni, bērni, dārgie bērni!
Nedomājiet, ka Mūsu Brālība apslēpta no cilvēces aiz necaurejamām sienām.
Himalaju sniegi, kas Mūs slēpj, ir šķēršļi nevis patiesības meklētājiem, bet gan pētniekiem.
Izšķiriet meklētāju no sausa skeptiķa – pētnieka.
Iedziļinieties Mūsu darbā, un Es palīdzēšu jums ceļā uz To Pasauli.
Mēs sūtām jums šo vēsti.” (Morijas dārza lapas, Aicinājums, 17.07.1922.)
Tā pati Brālība vēstī par to, ka Lielā Baltā Brālība patiesi pastāv un nav nekāds mīts, un sniedz ziņas par to, kur Tā atrodas. Noslēpuma atklāšana par cilvēces Brāļu – Lielās Baltās Ložas – esamību zemes virsū daudz ko izskaidro, atvieglina tā izpratni, kas bija nesaprotams, un dara galu baumām un minējumiem par Mahātmām.
Baumas par Viņu eksistenci vienmēr izplatījušās tautās ap Himalajiem, un fragmentāras ziņas par Svētajiem un Lielo Balto Ložu paretam nonākušas arī līdz Rietumu pasaules cilvēku apziņai.
Brālība pastāv uz Zemes, kamēr eksistē cilvēce. Kad cilvēce vēl atradās sākotnējā stāvoklī, tad pirmie mūsu cilvēces Vadītāji, kā to vēsta teozofija, ieradās no kaimiņu planētām – Veneras un Jupitera, kur civilizācijas attīstība norisinājusies straujāk. Tagad Brālības rindas papildina mūsu planētas cilvēki, kas sasnieguši pilnību.
Brālība ir centrs, no kura nāk mūsu planētas cilvēces garīgā vadība. Viss, ko cilvēce saņēmusi un saņem savā intelektuālā, tikumiskā un garīgā attīstībā, nāk no šā Vienotā Avota. Sākums visai cilvēku gudrībai, visai viņu filozofijai, visām reliģijām ir šis Vienotais Avots.
Kad cilvēces rītausmā vajadzēja bērnišķīgai tautai dot pirmos kopienas un valsts pamatprincipus, tad viens no Brālības locekļiem vai sagatavots skolnieks iemiesojās šajā tautā kā priesteris, cilts vadonis, viedais valdītājs, pravietis. Viņš tautu organizēja un apvienoja, lika pamatus valstij, zinātnei, mākslai un reliģijai.
Arī tālākā attīstības gaitā, kad cilvēces apziņu vajadzēja pavirzīt augstākā pakāpē, ierosināt tās domu jaunā virzienā vai ievirzīt tās darbību jaunā gultnē, allaž tika sūtīts gudrais, filozofs, likumdevējs, mācības dibinātājs, kas izpildīja Brālības sūtību. No šādiem vēsturiskā laikā zināmiem Brālības darbiniekiem var minēt Sokrātu, Džordano Bruno, Jēkabu Bēmi un daudzus citus.
Dažreiz tādi Brālības darbinieki atvēra skolas un biedrības, kurās starp vairāk sagatavotiem cilvēkiem izplatīja augstākās zinības un augstāko gudrību. Tādas ir vēsturē zināmās Hermētistu, Aleksandrijas, Jaunplatoniķu, Orfistu, Pitagoriešu skolas, kuras vēl šobaltdien dod cilvēcei savu gudrību.
Laiku pa laikam Brālība sūtījusi un sūta pasaulē kādu no Saviem Brāļiem, kādu no Dižajiem Skolotājiem. Katrs no tiem cilvēcei devis kādu no pastāvošajām reliģijām. Nav cita avota, no kā smelties cilvēcei kaut pilīti gudrības. Nav arī neviena Skolotāja, kurš varētu ierasties pasaulē citādā ceļā, apejot Brālību. Citādā, patstāvīgā ceļā pie cilvēces nāk viltus skolotāji un viltus pravieši.
Tā Avota Vienotību, no kura nākušas visas pasaules reliģijas, apliecina apstāklis, ka visu pasaules reliģiju pamati ir vieni un tie paši. Tās nerunā cita citai pretī, un katrs nākamais Skolotājs, dodams to pašu pamatpatiesību plašāku izskaidrojumu, ir turpinājis savu priekšgājēju darbu cilvēces apgaismošanā.
Kā balts, prizmas lauzts stars veido varavīksni, kurā katrs krāsainais stars ir baltā pamatstara daļa, tāpat Vienotā Gaisma, kas nāk no Vienotās Baltās Ložas, pārvērzdamās laika, apstākļu un tautas rakstura prizmā, radījusi pašreizējās pasaules reliģijas. Katra no tām, neraugoties uz to ārējām atšķirībām, savā iekšējā saturā ir Vienotās Gaismas daļa, kas nākusi no Vienotā Avota.
“Katrs laiks izvēlas atbilstošu Mācību. Šajā laikposmā visas agrākās Mācības iegūst pavisam sagrozītu veidu. Pati cilvēce cenšas pieņemt visaplamākos tēvu godināšanas noniecinājumus. Bet neviena Mācības fāze neizslēdz iepriekšējo. Šis apstāklis nav pietiekami ievērots, jo katras Mācības kalpotāji ceļ savu labklājību uz iepriekšējo Mācību nolieguma. Taču viegli ir pierādīt reliģiju nepārtrauktību. Šajā nepārtrauktībā jūtama vienas un tās pašas enerģijas plūsma. Nosaucot to par psihisko enerģiju, runājam par to pašu hellēņu pasaules Sofiju vai indiešu Sarasvatī. Kristiešu Svētais Gars uzrāda psihiskās enerģijas pazīmes tāpat kā Izraēļa radošais Adonai un Saules varenā spēka pilnais Mitra. Protams, neviens nešaubās par to, ka Zaratustras uguns ir izplatījuma uguns, ko jūs pētāt.” (Agni Joga, 416.)
Turpmāk vēl…
Publicēts “DDD” Nr.2(424) [2019. gada 25. janvāris–7. februāris]