Rota Dukse
Pietiek mest kažoku no vienas puses uz otru. Pārkāpsim savas mājas slieksnim! Uzvilksim visbaltākos kreklus, sadosimies rokās ar mīlestību sirdīs un lepni paceltām galvām iziesim Latvijas ziedošajās pļavās un viļņojošās druvās. Attīrīsim savu Tēvzemi no krievu okupantu smirdīgās masas.
Cik ilgi vēl elposim šo mēslu smaku, kas jau 80 gadu garumā ir izpletusies pa visu mūsu valsti. Varbūt gaidīsim, lai atkal mūs sabāž lopu vagonos un aizved aiz Polārā loka, kur jau šinīs dienās noslepkavoja Navaļniju. Nē! To nepieļausim! Tāpēc skaļi, lai visa pasaule dzird, pieprasīsim saviem valstsvežiem rīkoties, nevis klanīties un rokas bučot šiem padibeņiem. Vēl to mēs varam panākt bez ieročiem rokās ar likumīgiem paņēmieniem – tas ir, pieprasīt Latvijas atbrīvošanu no krievu okupantiem.
Negaidīsim, lai Latviju pārvērš pelnos un slepkavo mūsu meitas un dēlus kā tagad Ukrainā. Gribu dzirdēt un redzēt viņus, dziedot un dejojot mūsu skaistajos Dziesmu svētkos.
Tāpēc aicinu un lūdzos, būsim drosmīgi, bezbailīgi un pieprasīsim mūsu kvēlāko sapni. Patiesu brīvību Latvijai, kāda tā vēl šodien nav. Tāda nebūs, kamēr nebūs izraidīta šī Krievijas piektā kolonna. Tāpēc iztīrīsim savu zemi, savu valsti, mūsu Dzimteni, kura ir tik dievišķi skaista mums dota, no šīs smakojošās smakas.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.6(548), 2024. gada 22. marts–11. aprīlis