15. aprīlis, jau kopš 2007. gada, mūsu kaimiņzemē Lietuvā ir iekļauts valsts atzīmējamo dienu sarakstā kā Kultūras diena, Neatkarības laukumā Viļņā šajā datumā plīvo Miera Karogs. Daudzās citās valstīs, arī pie mums, Kultūras diena 15. aprīlī tiek atzīmēta tikai neoficiāli, jo valsts vara nevēlas izprast tās dziļo nozīmi – ne velti modē nākusi deģenerātu kultūras un izklaides industrija, kas izrāda necieņu Kultūrai.
Nikolajs Rērihs rakstīja: “Lai visi Kultūras draugi visos savos ceļos mūžam atrodas sardzē, lai netiktu izsacīts un īstenots dzīvē nekas tāds, kas aizvainotu Kultūru. Lai neviens nedomā, ka joki un mēlnesība ir pelnījuši tikai nevērību un nicinājumu. Tumsa jāizkliedē bez žēlastības, ar Gaismas ieroci gan labajā, gan kreisajā rokā. Bet kreisajā pusē atrodas arī sirds.”
Kāpēc tieši 15. aprīlis tiek atzīmēts kā Kultūras diena? Tam ir vēsturiska izcelsme. Šajā datumā 1935. gadā Vašingtonā, Baltajā namā ASV un visas Latīņamerikas valstis ratificēja Rēriha Paktu – Starptautisko līgumu par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures pieminekļu aizsardzību kara un miera laikā. Rēriha pakts paredz gan vēsturisko pieminekļu, muzeju, zinātnes, mākslas, izglītības un kultūras iestāžu aizsardzību, gan Miera karoga pacelšanu šo iestādījumu apzīmēšanai, lai pasargātu tās no postīšanas un pazudināšanas. Visu pasaules valstu pievienošanās Rēriha Paktam būtu īpaši svarīga šodien, kad daudzviet, piemēram, Ukrainā, plosās karš un daudz kas tiek nežēlīgi, barbariski sadragāts. Rēriha Pakts no uzbrukumiem aizsargā arī skolas.
Par Rēriha Pakta pieņemšanu savulaik iestājās tādi 20. gadsimta talanti kā Alberts Einšteins, Romēns Rolāns, Rabindranats Tagore, Tomass Manns, Bernards Šovs, Herberts Velss un citi. Savukārt Rīgā 1937. gadā tika nolemts, ka gaidāmajā Baltijas ārlietu ministru konferencē Kauņā visām trim Baltijas valstu Rēriha biedrībām vienlaikus ir jāiesniedz memorands par Rēriha Pakta pieņemšanu Baltijas valstīs. Memorandu ar aicinājumu Latvijas valsts valdībai pievienoties Rēriha Paktam 1937. gadā parakstīja kopumā 80 Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, kuru vidū ir tādas personības kā Aspazija, Kārlis Skalbe, Jāzeps Vītols, Alfrēds Kalniņš, Jānis Jaunsudrabiņš, Pauls Stradiņš, Ģederts Eliass, Zenta Mauriņa, Gustavs Zemgals, Rūdolfs Bangerskis, Brastiņu Ernests, Teodors Celms, Vilis Plūdons, Jānis Akuraters, Līgotņu Jēkabs, Vilhelms Purvītis, Teodors Reiters, Mariss Vētra, Jānis Kalniņš, Jānis Kuga, Leo Svemps, Ansis Cīrulis, Jānis Rapa, Konstantīns Raudive, Jūlijs Roze un citi. Tomēr visu triju Baltijas valstu Rēriha biedrību ierosinājumu pieņemt Rēriha Paktu atbalstīja tikai Lietuvas ārlietu ministrs Stasis Lazoraitis, līdz ar to Kultūras darbinieku centieni neguva panākumus – Baltijas valstis Rēriha Paktam nepievienojās.
Vēlāk, 1954. gadā, pieņemtā Hāgas Konvencija balstās uz Rēriha Pakta pamatnostādnēm. Taču Hāgas Konvencijā iztrūkst nesatricināmie Kultūras principi, kas bija norādīti Rēriha Pakta tekstā, un tādēļ tā īsti nepilda nepieciešamo aizsargājošo misiju.
karogs
Nikolajs Rērihs
Šodien Baltajā namā, piedaloties prezidentam Rūzveltam, tiek parakstīts Pakts. Virs mūsu baišina jau ir pacelts Karogs. Šodien tas plīvos daudzās valstīs. Daudzviet pasaulē pacilāti sanāks kopā draugi un līdzbiedri un nospraudīs kultūras vērtību saglabāšanas turpmākos ceļus. [..]
Tik tiešām: šī diena, 15. aprīlis, būs un tai jābūt neaizmirstamai. Parādījusies vēl viena bāka, kas tuvinās draugus tālās zemēs, aiz okeāna, viņpus kalniem, visās zemeslodes malās. Palūgsim viņus izteikties vēlreiz par visu derīgo un neatliekamo. Veselā virknē zemju daudz ko iemācīs kaut vai šī viena diena – šodiena. [..]
Pakts nedrīkst palikt likumu sargātāju plauktos. Lai Pakta ikkatra atveres diena kļūst par svarīgu iemeslu Sargātājkaroga pacelšanai un nostiprināšanai. [..]
Tagad arī tuksnesī virs vientulīga baišina plīvo Karogs. Taču tuksneši mēdz būt dažādi. Ja kaut kur sapulcēsies tumsoņu pūlis, tad taču arī tas būs tuksnesis – bez ūdens, bez dvēseles, bez sirds.
Lai Karogs plīvo arī virs Gaismas pavardiem, virs dailes svētnīcām un citadelēm. Lai tas plīvo pāri visiem tuksnešiem, pāri vientuļajām Daiļuma slēptuvēm, lai no šīs svētās sēklas sāktu ziedēt tuksneši.
Karogs ir pacelts. Sirdī un dvēselē tas netiks nolaists. Kultūras Karogs uzziedēs sirds gaišajā ugunī. Lai tā būtu!
Gaisma uzvar tumsu.
Cagānkūrā,
1935. gada 15. aprīlī
RĒRIHA PAKSTS
Starptautisks līgums par mākslas un zinātnes iestāžu un vēstures pieminekļu aizsardzību
Augsti Godātās Vienojušās Puses, tiekdamās visu valstu par labu atzītajai 1933. gada 16. decembra rezolūcijai piešķirt tās nolikumiem līguma formu, ko iesniedza Amerikas valstu Septītajā starptautiskajā konferencē Montevideo, kura ieteica Amerikas valstu valdībām, kuras vēl nav parakstījušas Rēriha Paktu, par kura iniciatoru uzstājās Rēriha Muzejs ASV, pievienoties šim Paktam, kas ir virzīts uz jau noteiktā un labi zināmā Karoga vispasaules atzīšanu, lai apdraudētības gadījumā aizsargātu visus pieminekļus, kas veido tautu Kultūras mantojumu un ir kā valsts, tā arī privātais īpašums, pieņēma lēmumu noslēgt attiecīgu līgumu nolūkā nodrošināt Kultūras vērtībām cieņu un aizsardzību kara laikā un miera laikā, un vienojās par:
I PANTS
Vēsturiskie pieminekļi, muzeji, zinātnes, mākslas, izglītības un kultūras iestādes tiek uzskatīti kā neitrāli un kā tādi ir cienījami un aizsargājami no karojošo pusēm.
Tādu pašu cieņu un aizsardzību bauda augstākminēto iestādījumu darbinieki.
Šī cieņa un aizsardzība ir attiecināmas uz vēsturiskajiem pieminekļiem, muzejiem, zinātniskajiem, mākslas, izglītības un kultūras iestādījumiem kā kara laikā tā arī miera laikā.
II PANTS
Pieminekļu un iestādījumu, kuri minēti iepriekšējā pantā, neitralitāte, aizsardzība un cieņa ir atzīstami visā teritorijā, kura atrodas zem katras Valsts jurisdikcijas, kura ir parakstījusi un pievienojusies, neatkarīgi no minēto pieminekļu un iestādījumu valstiskās piederības.
Attiecīgas valdības vienojas savu valstu iekšējā likumdošanas jomā veikt nepieciešamos pasākumus tādas aizsardzības un cieņas nodrošināšanā.
III PANTS
Pieminekļu un iestādījumu apzīmēšanai, kuri norādīti I. pantā, tiks izmantots atšķirības karogs (sarkans gredzens ar trim sarkaniem aplīšiem centrā uz balta fona), atbilstoši paraugam, kurš ir pašreizējā Līguma pielikumā. (Miera Karogs – DDD piez.)
IV PANTS
Valstu vadītāji, kuri parakstīja pašreizējo Līgumu vai ir tam pievienojušies, vienlaikus ar Līguma parakstīšanu vai pievienošanos tam, vai arī citā laikā, nosūta Panamerikas ūnijai pieminekļu un iestādījumu uzskaitījumu, kuriem viņi vēlētos nodrošināt aizsardzību, ko paredz pašreizējais Līgums.
Panamerikas ūnija, savukārt, nosūta citām valdībām pieminekļu un iestādījumu uzskaitījumu, kuri minēti dotajā pantā, kā arī informē citas valdības par jebkuriem grozījumiem norādītā uzskaitījumā.
V PANTS
Pieminekļi un iestādījumi, kuri norādīti I. pantā, zaudē privilēģijas, kas paredzētas pašreizējā Līgumā, gadījumā ja tie tiek izmantoti militāriem nolūkiem.
VI PANTS
Valstis, kuras nav parakstījušas Līgumu tā parakstīšanas dienā, var to jebkurā laikā parakstīt vai pievienoties tam.
VII PANTS
Par pašreizējā Līguma pievienošanās, ratifikācijas un denonsēšanas dokumentu depozitāriju būs Panamerikas ūnija, kura darīs zināmu visām Valstīm, kuras parakstījušas pašreizējo Līgumu vai pievienojušās tam, par ikvienu dokumentu, kurš ir nodots glabāšanai ūnijā.
VIII PANTS
Pašreizējais Līgums jebkurā laikā no jebkuras valsts puses, kura ir parakstījusi vai pievienojusies tam, var tikt denonsēts, pie kam denonsēšana stājas spēkā trīs mēnešu laikā pēc pasludināšanas par to citām Valstīm, kuras ir parakstījušas pašreizējo Līgumu vai pievienojušās tam.
Līguma stāšanos spēkā apliecināja un parakstīja to savu valdību vārdā pilnvarotie Valsts pārstāvji pēc viņu pilnvaru pilnīgas izpildīšanas atbilstošā un pieņemtā formā un Līgumu apstiprināja ar saviem zīmogiem, ierakstot datumu iepretim saviem parakstiem.
Vašingtonā, 1935. gada 15. aprīlī
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.7(549), 2024. gada 12.–25. aprīlis