No “DDD” arhīva: joprojām aktuāli
LNF priekšsēdētāja Aivara Gardas komentārs par latviešu zemnieku vēstuli
Aivars Garda: Mūs, Latvijas Nacionālo fronti un laikraksta “DDD” redakciju, iepriecināja latviešu zemnieku atsūtītā vēstule, kurā paustas ļoti progresīvas domas par lauksaimniecības kā dzīvesveida attīstību. Šāds skatījums pilnībā saskan arī ar mūsu nostāju, kuru esam pauduši par kooperatīvās sabiedrības veidošanas nepieciešamību nākotnē – turklāt ne tikai lauksaimniecībā, bet itin visās sfērās.
Kooperatīvā ekonomiskā iekārta ir cilvēces attīstības tuvas nākotnes modelis, kas nomainīs kapitālismu. Man tikai jāapbēdina šie zemnieki, ka viņi, gluži tāpat kā Latvijas Nacionālā fronte, pauzdami tik progresīvu ideju, šobrīd paliks nesaprasti, jo kurš gan bagātnieks, lielsaimnieks gribēs labprātīgi dalīties ar citiem?
Mēs, protams, atbalstīsim latviešu zemniekus cīņā par kooperatīvās sabiedrības veidošanos, tomēr gaidām arī lielāku viņu atbalstu nacionālajā jautājumā. Es ļoti labi saprotu, ka Valmieras rajonā un citos lauku apvidos, kur dzīvo šie zemnieki, nav daudz okupantu. Parasti laukos dzīvo latvieši, tāpēc nacionālo problēmu tik ļoti tur ikdienā neizjūt. Iespējams, zemnieki līdz galam nespēj saprast, kā jūtamies mēs, rīdzinieki. Mēs gluži vienkārši smokam šajā okupantu klātbūtnē. Reāli Rīgā latviešu ir tikai trešā daļa – pārējie okupanti. Katru dienu nekauņas mūs uzrunā okupantu valodā un spiež latviešus ar viņiem runāt krieviski. Daugavpilī vēl ļaunāk – tur latvietība ir nospiesta pilnībā.
Ja mēs neapvienosimies kā latvieši vienā nācijā, tad nekas labs nebūs – mūs gluži vienkārši nospiedīs. Kādreiz angļi teica: “Pret francūžiem mēs visi esam angļi.” Visiem latviešiem jāsaka: “Pret okupantiem mēs visi esam latvieši.”
Šajā sakarā es gribētu minēt kāda astrologa pētījumu, kas veikts 2003.gadā, par latviešu nacionālās valsts dzimšanu. Viņš apgalvo, ka jaunā Latvija, kas, viņaprāt, izveidojusies pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, ir dzimusi īpatnēji – “kā primārā nav tikusi izvirzīta nacionālā ideja, tajā pašā laikā, kā zvaigznes vēstī, šai idejai ir paredzēta liela loma.” Astrologs turpina: “Iespējams, tuvākajā nākotnē radīsies iniciatīvas grupa, kas būs sākums plašai nacionālai kustībai. Ja šis nacionālais mugurkauls Latvijai neizveidosies, valsti vienkārši izvazās ārvalstu kapitāls.” “Mūsdienās vairs valstis neuzvar ar karu, bet gan ar ekonomiskiem līdzekļiem,” stāsta astrologs, kurš, starp citu, pats ir okupanta statusā.
Pētot Latvijas horoskopu, 2003.gadā šis pats astrologs izteicās, ka zvaigžņu stāvoklis liecina, ka tieši tagadējās Latvijas laikā no Daugavas dzīlēm iznāks Lāčplēsis – simboliski, protams. “Lāčplēsis kā aristokrātisma, bruņnieciskuma un valsts aizstāvja simbols,” paskaidro astrologs.
Mēs redzam, kā tagad mūs ar ekonomiskajiem līdzekļiem faktiski iekaro Starptautiskais Valūtas fonds un ES. Šis pakļaušanas process ir aizgājis jau tik tālu, ka pat tik, manuprāt, nenacionālam cilvēkam kā valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai bija kauns par piedalīšanos deputātu tikšanās reizē ar starptautiskajiem kreditoriem, kas notika pirms nedēļas. Bija sagaidāms, ka deputāti bruks virsū šiem aizdevējiem, taču, kā izteicās Inguna Sudraba, viņai bijis kauns, jo deputāti bailīgi uzdevuši tikai trīs jautājumus, bet saruna bijusi vairāk par to, ko šie kreditori mums visžēlīgi atļauj darīt un kā mēs labāk šīs prasības varam izpildīt… Tātad būtībā mēs šādi esam jau iekaroti. Tāpēc mums ļoti patīk, ka zemnieki pauž tik progresīvas domas, kas grauj Starptautiskā Valūtas fonda iekarošanas plānus.
Tomēr mums, latviešiem, viens otram ir jāpalīdz. Lai laucinieki palīdz pilsētniekiem tikt vaļā no okupantiem! Daži demagogi mums saka, lai braucot uz laukiem, ja tik ļoti nepatīk okupanti. Es nedomāju, ka latviešu zemnieki grib, lai mēs, latviešu pilsētnieki, pārceltos uz dzīvi laukos, kur ir latviska vide. Kam tad tādā gadījumā paliktu Latvijas pilsētas? Okupantiem! Vai tad latvieši to vēlas? Protams, nē. Tāpēc man ir žēl, ka šajā lauksaimnieku vēstulē nav ne vārda par nepieciešamo Latvijas atbrīvošanu no okupantiem.
Pirmpublikācija laikrakstā “DDD” Nr.12(216), 2010. gada 11.–21. jūnijs
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.19(537), 2023. gada 6.–19. oktobris