NO TĪMEKĻA DZĪLĒM

Dzīvie apskaudīs mirušos!

Citāts no pirmā neatkarīgās Čečenijas prezidenta Džohara Dudajeva grāmatas “Ičkērijas vilka uzbrukums”:

“Pati lielākā kļūda ir atstāt ukraiņus novārtā, uzskatīt, ka ukraiņi ir vāji. Tas apvaino ukraiņus. Nekad neapvainojiet ukraiņu,  ukraiņi nekad nav tik vāji, kā jums liekas. Nedod Dievs, Visvarenais Allāh, izraidīt ukraiņus vai kaut ko atņemt ukraiņiem! Ukraiņi vienmēr atgriežas. Ukraiņi atgriezīsies un paņems, kas viņiem pieder, bet, kad ukraiņi atgriežas, viņi neprot aprēķināt spēku un piemērot to proporcionāli. Viņi iznīcina visu savā ceļā. Neapvainojiet ukraiņus! Citādi, kad ukraiņi atgriezīsies zemē, kur apglabāti viņu senči, šajā zemē dzīvojošie apskaudīs mirušos.”

Avots: https://www.youtube.com/shorts/fyDJZv59Nv0


“Man liekas, ka cilvēki sajukuši prātā” 

Laima Vaikule –  dziedātāja:

– Krievija – bagātā zeme. Par to nauda, ko krievi šodien tērē, lai sagrautu Ukrainu, viņi varēja uzbūvēt Krievijā Disnejlendu. Ikviens cilvēks varētu brīnišķīgi tur dzīvot, bagāti, laimīgi, ar teicamu medicīnu, skaisti ģērbties, iet uz koncertiem. Visi rautos uz turieni. Ko jūs darāt, krievi?! Jūs atgrūdāt visu pasauli no sevis. Nu, kurš gribēs ar slepkavu draudzēties? Neviens taču.

Es nesaprotu, kā varēja kaut kas tāds notikt, kā varēja sākties karš starp Krieviju un Ukrainu. Kā Krievija varēja uzbrukt? Kā var šodien nogalināt? No kurienes tāda nelietība, atļaujot sev to darīt? Man liekas, ka cilvēki ir sajukuši prātā. Cita izskaidrojuma es neredzu.

Avots: https://www.youtube.com/shorts/jn2rqN3wx8A


Krievija ir kolektīvi atbildīga

Viktors Šenderovičs – krievu rakstnieks, satīriķis, pirms gada atstājis Krieviju:

– Protams, Krieviju gaida vēsturiskās atbildības iestāšanās par paveikto. Tā gulsies gan uz dzīvajiem, gan uz viņu bērniem. Paši nomirs vai dzīvos nabadzībā, atstumtībā. Un tie, kas ir stulbi, kuriem bērnudārzos vīlītes saveidotas ar burtiem burtiem Z, vēl var derēt par lielgabalu gaļu un paši aiziet bojā vai nodzīvot nabadzībā, atstumtībā. Tā ir vēsturiska atbildība. Un Vācijas pieredze… bumbas sāka krist 1945. gadā uz visiem, kas balsoja par Hitleru vai nebalsoja par Hitleru, bet bija pret Hitleru, uz maziem bērniem, kuri pat nezināja, ka Hitlers eksistē. Jā, iet bojā mazi bērni! Tā ir vēsturiska kolektīva atbildība, tajā nav mūsu cilvēciskā taisnīguma. Vēsture šiem jautājumiem ir sveša. Vēsture ir absolūti vienaldzīga pret cilvēku radītiem jēdzieniem.

Avots: https://www.youtube.com/shorts/9dmmnQfbDUo


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.4(522), 2023. gada 24. februāris–9. marts


« Atpakaļ