Vilhelms Ļuta
Žurnālists
Novembrī darbu sāks jaunā Saeima. Ko varam no tās sagaidīt? Vērtējot iebalsoto deputātu struktūru, diemžēl nepagaist šaubas par iespēju sasniegt gaišāku nākotni.
Nācijas intereses aizstāvēt daudzmaz sola tikai trīs partijas ar 54 deputātiem. Pārējie ir ar prokremlisku domāšanas veidu un sparīgi ārdīsies pret Latvijas valsts pastāvēšanu.
Šāda kariņa rezultātā labākajā gadījumā slēgs vairumu šovinistisko krievu skolu un nogāzīs visus fašistiskos okupekļus. Bet patiesie uzvarētāji joprojām būs opozicionāri, kas stāv un krīt par piekto kolonnu.
Kariņieši joprojām, kā krupi ierijuši, baidīsies lietot jēdzienu “okupanti”, neatgādinās zaudējumus, ko latviešiem ir sagādājusi fašistiskā impērija.
Atjaunojot valstiskumu, tika skaisti skandināts par latviskas Latvijas izveidi. Taču Aivara Gardas patriotiskā ideja par deokupāciju un dekolonizāciju netika pieņemta. Un Latvija nevis latviskojās, bet turpināja sparīgi pārkrievoties.
Trešdaļa latviešu vēl arvien ir spiesta dzīvot pārkrievotajās vietvarās. Salīdzinot ar pirmskara laikiem, krievu skaits Rīgā ir palielināts astoņas reizes, Liepājā un Jelgavā trīspadsmit reizes, bet Jūrmalā pat trīsdesmit piecas reizes.
Politiķi nekādi nav nostājušies pret Latgales latviešiem vērsto genocīdu. Latgale okupācijas dēļ ir zaudējusi 230 tūkstošus jeb divas trešdaļas no latviešu skaita. Īpaši ir cietusi pierobežas pagasti. Tā, piemēram, Asūnes pagasts, kurā ulmaņlaikos mita sešarpus tūkstoši latviešu, tagad tur atlicis tikai nepilns tūkstotis pamatiedzīvotāju. Toties krievu skaits Asūnes pagastā tajā pat laikā ir pieaudzis.
Vēl ir jāpiemin noziedzīgā Abrenes uzdāvināšana fašistam Putinam par apsolītajām beigtā ēzeļa ausīm. Par šo nodevīgo rīcību toreiz nobalsoja latviskā ZZS partija un krieviskā “Saskaņa”, no kuras ir atšķēlusies tagadējā “Stabilitāte”.
Pateicoties pārkrievoto Latgales un Rīgas pilsoņu atbalstam, Saeimā atkal kļuvusi pa pusei prokrieviska. Tas nozīmē, ka Latgalē sabūvētās Potjomkina sādžas varēs izplatīties arī pārējos Latvijas novados.
Rīgā latviski runājošo iedzīvotāju skaits ir sarucis līdz 43 procentiem, bet Latgalē līdz 39 procentiem. Cik nu vairs tālu līdz Krievijas guberņu tapšanai vēl plašākā mērogā? Acīmredzot viss būs atkarīgs no Ukrainas–Krievijas kara iznākuma.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 20(514), 2022. gada 28. oktobris–10. novembris