Vita Ņikitina
Lasīju Jura Fogeļa rakstu avīzē “DDD” (Nr.9 (503)) un sajutu, ka arī man ir jāuzraksta savas pārdomas par šo pieminekli. Protams, varam strīdēties par tā māksliniecisko vērtību un izpildījumu, ko šobrīd neņemos vertēt, jo uzskatu, ka visatbilstošākais, cienīgākais un simbolu nolasīšanas ziņā visnepārprotamākais piemineklis Gunāram Astram ir jau uzstādīts – viņa kapavietā.
Es ticu, ka mūsu tēlnieks vēl nav tik samaitāts, ka tīšuprāt būtu licis sātanisma zīmes un simbolus latviešu tautai svētas personas attēlojumā, zinot, ka tas tiks izstādīts uz ilgiem laikiem publiskai apskatei. Lasot gudras grāmatas par simbolu izcelšanos, nākas secināt, ka daudzi seni simboli laika gaitā ir izkropļoti, pārprasti, nepatiesi iztulkoti un tiek pasniegti sātanisma mērcītē.
Apgrieztais krusts patiesībā ir mocekļa simbols, jo, saskaņā ar seniem nostāstiem, apustulis Pēteris, kad uzzinājis, ka viņu taisās sodīt ar nāvi tieši tādā pašā veidā kā Jēzu Kristu, esot lūdzis viņu sist pie apgriezta krusta, jo viņš neesot cienīgs mirt tāpat kā Pestītājs – viņa Skolotājs, tādēļ ka bija Viņu noliedzis trīs reizes.
Runājot par G. Astru kā cietumnieku strīpainajās cietumnieka drēbēs, uzskatu, ka tēlnieku ir uzrunājis šis spēcīgais tēls no slavenās fotogrāfijas, kur jaušams nesalauzts gars pāri visam. Šis tēls drīzāk ir kā aicinājums nākamajām paaudzēm pabeigt iesākto darbu – izcīnīt brīvību no okupantiem, kuri atļāvās mūs sodīt, pazemot un slepkavot savās mājās. Lielās, sakļautās rokas priekšplānā aicina uz darbošanos – Pacietības loks ir noslēdzies… Ejiet! Strādājiet! Nebaidieties!
Par nosaukumu “Nebaidies!”
Mūsdienu psihologi pētījumu rezultātā ir nākuši pie secinājuma, ka pavēles nolieguma izteiksmē ir neefektīvākas, kā tad, ja tās būtu izteiktas kā pozitīvs pamudinājums. Piemēram, “Nerāpies tur!” var aizstāt ar “Kāp zemē!”; “Neskrien!” – “Ej soļiem!”; “Nebaidies!” – “Esi drosmīgs!” utt. Domāju, ka nosaukuma autori nevēlējās izmantot garu nosaukumu, tāpēc iekodēja vēstījumu vienā īsā un kodolīgā “Nebaidies!”… Nebaidies būt drosmīgs! Nebaidies uzdrīkstēties cīnīties par savām tiesībām! Nebaidies runāt savā zemē savā valodā – latviešu valodā! Nebaidies cīnīties pret tumsu! Kopumā šis tēls atgādina leģendāro karaļa Artura zobenu, kas iedzīts akmenī un kuru lemts izvilkt tikai drosmīgajam, sirdī šķīstajam topošajam ķēniņam. Tāpēc es caur šo pieminekli izlasu vēstījumu, ko varētu mums sacīt Gunārs Astra: “Tu, mana tauta – sena, vieda, cauri gadsimtiem postīta, svešu zābaku bradāta, ej, celies un nebaidies vairs! Izvelc Patiesības zobenu no savas pārakmeņojušās sirds un ej cīņā par savām tiesībām un Gaismu! Es iesāku, tu pabeidz!”
Tad mēs vairs nebūsim savā zemē nedz vergi, nedz noziedzīgo režīmu cietumnieki-mocekļi, bet gan kungi savā zemē, kuriem ir pilnas tiesības “te pašiem sev likumus lemt”.
Zinot domas spēka milzīgo ietekmi, enerģētisko vērtību, pārvērtīsim defektu efektā un raudzīsimies šajā tēlā ar gaišumu. Centīsimies tajā saskatīt to, kas var dot spēku mūsu tautai turpināt svēto pienākumu – atbrīvoties no okupācijas varas un tās sekām uz mūžīgiem laikiem!
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.12(506), 2022. gada 30. jūnijs–14. jūlijs