NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Turpinājums no: KRIEVIJAS IETEKME LATVIJĀ NOSTIPRINĀS. 1. daļa
Saruna ar bijušo Valsts valodas centra (VVC) Kontroles daļas vadītāju un valodas inspektori Rūtu Līviju Icaku
Esam atgriezušies padomju laika etniskajās proporcijās
DDD: Kur šobrīd ir valoda mūsu valstī?
Rūta Līvija Icaka: Valsts valodas centrā… (Smejas)
DDD: Skeptiķis teiktu – valodu vēl var dzirdēt teātrī, televīzijā, šur tur uz ielas…
R.L.I.: Jā, it kā šobrīd uz ielas latviešu valodu dzirdam vairāk, nekā tas bija, piemēram, 1989. gadā, bet cik tad to latviešu Rīgā patiesībā ir?… padomju laika etniskais sastāvs. Esam daudzos etniskajos jautājumos atgriezušies tur, kur bijām.
DDD: Saskarē ar krievvalodīgajiem arvien vairāk un biežāk tiek dzirdēta viņu pozīcija: “Kakoj latiškij? Vsje latiši v Irlandģiju ujehaļi. Tut odņi ruskije ostaļis!” Arī oficiālās statistikas dati liecina, ka tieši latvieši proporcionāli no Latvijas aizbrauc vairāk, bēg no valsts, kur pamatnācijas tiesības valstiskā līmenī praktiski neaizstāv.
R.L.I.: Domāju, ka neoficiālie dati par aizbraukušajiem ir vēl sliktāki.
[..]
Gribu teikt vēl vairāk – te būs ļoti drūmi. Te dikti “velk” uz divvalodību.
DDD: Latvija oficiāli vēl nav divkopienu valsts, taču realitāte jau tagad rāda, ka divas kopienas pastāv – redzamas divas informatīvās vides, divas vēstures izpratnes utt.
R.L.I.: Jā, realitātē tās pastāv, turklāt krievvalodīgo apziņā vēl aizvien nepastāv uzskats, ka viņi dzīvo citā valstī – Latvijā, nevis Krievijā. Kad parunāju ar krievu, viņš par Latviju nezina neko. Šiem civilokupantiem, kas te iepludināti, ir tikai viens dievs, un tas sēž Maskavā. Putins! Viņiem ir tikai viena valoda, un tā ir krievu valoda.
Maskavas vēlme Latvijā ir spiest tikai un vienīgi uz divvalodību. Maskavas pakalpiņi Latvijā slēpjas aiz tautsaimnieciskiem jautājumiem, taču viņu patiesā vēlme ir atjaunot šeit savas impērijas ietekmi. Viņi te it kā runā par subsīdiju iepludināšanu no Krievijas. Bet esiet uzmanīgi! Krievi ir uzsākuši ļoti viltīgu politiku Latvijā. Ārpolitikā Krievija vienmēr ir bijusi ļoti stipra un viltīga.
Kolonisti = mankurti
DDD: Jūs sakāt “krievi”. Taču kolonisti, kas dzīvo Latvijā, nav īsti krievi, bet vardarbīgi ienācēji, kas sajaukušies krievvalodīgo masā.
Rūta Līvija Icaka: Pareizi! Un sauksim lietas īstajos vārdos. Ja cilvēks ir vienkārši krievvalodīgs, tad viņš ir mankurts! Lai kā ir attīstījusies pasaule, demokrātija un tehnoloģijas, prusaks nevar pēkšņi kļūt par bezdelīgu. Un latvietis pēkšņi nebūs vienkārši rietumeiropietis, un arī kazahs nevar piepeši būt krievs, viņš ir kazahs. Taču padomju ideoloģija ar lielkrievu šovinismu panāca šo vēlmi visiem kļūt par krievvalodīgajiem. Pārkrievoties!
Krievvalodīgie tika apzināti vaņģoti – ja tu krievu valodu proti, vari taisīt karjeru, ja esi krievvalodīgais, ātrāk dabūsi dzīvokli, utt. Un, lūk, šie cilvēki ir pazaudējuši savu nacionalitāti, sajēgu, ko nozīmē piederība. Taču nacionālā piederība ir visa tavas dzīves jēga. Tā ir tavas saimniekošanas jēga, tava garīgā dzīve. Nacionālā identitāte ir viss, kas veido cilvēka dzīvi, bez tās nav itin nekā. Un šie krievvalodīgie savu nacionālo identitāti ir pazaudējuši, tāpēc viņi ir mankurti – tādi, kam pēc būtības ir tikai mute un taisnā zarna… diemžēl…
Dekolonizācija: iespēja latviešiem izdzīvot
DDD: Nedaudz aprunāsimies par diviem scenārijiem, kas Latvijai būtu iespējami. Viens ir ceļš, kad Latvijā tiek ieviesta krievu valoda kā otrā oficiālā valoda; otrs – Latvijā notiek dekolonizācija. Kāda, jūsuprāt, būtu mūsu Latvija šādos apstākļos?
Rūta Līvija Icaka: Ja Latvijā kā otrā oficiālā valoda tiek pieņemta krievu valoda, tad ir tikai divas iespējas. Vai nu ar to brīdi praktiski ir beigas latviešu tautai, vai latviešu tautas iekšienē strauji sakoncentrēsies un nobriedīs kodols, kas būs spējīgs ceturtajai Atmodai, bet tad šis process aizies līdz asinīm.
Otrs ceļš – Latvijā notiek dekolonizācija. Ja to nepavadīs cilvēki ar patriotiskiem, nacionāliem ideāliem, nekas jēdzīgs nenotiks. Lai veiktu dekolonizāciju, obligāti ir jāmaina visa varas elite, un tās vietā jānāk cilvēkiem, kas ceļas un krīt par savu tautu un zemi, kuriem “būt vai nebūt latviešu tautai” ir primārs uzstādījums.
DDD: Situācija valstī ir tik samilzusi un tauta atrodas patiešām izteiktos robežšķirtnes apstākļos, ka ar visiem spēkiem jāturas pie deokupācijas, dekolonizācijas idejas. Latvieši patiesībā šobrīd svārstās kā uz naža asmens starp dekolonizācijas likumu, procesiem un starp reālu risku izzust kā nācijai.
R.L.I.: Šodien pasaulē ir tāda situācija, ka jābūt gataviem, ka var līt arī asinis. Un, ja nebūs to, kas ir gatavi ziedot savas asinis valsts labā, tad mums kā tautai gaidāma nāve…Tāda ir reālā patiesība.
DDD: Notiks nolemtais. Laikam latvieši citādi nemācēs attapties un sev nākotni nopelnīt.
Latgaļu valoda ir valoda!
DDD: Laikraksta slejās izvērtās diskusija par latgaļu jautājumu. Tādēļ gribētu zināt jūsu kā speciālista valodas jautājumos viedokli. Latgaļu valoda ir valoda vai dialekts? Kā vērtējat latgaļu centienus oficiāli iegūt un nostiprināt latgaļu valodas statusu Latvijā? Vai šobrīd reāli valsts atbalsta latgaļu valodas saglabāšanu un aizsardzību, izņemot dažus etnogrāfiskus projektus?
Rūta Līvija Icaka: Latgaļi vienmēr ir cieši stāvējuši uz zemes, un viņiem ir kopēja īpašība, kas runā par labu šiem cilvēkiem, – latgaļiem mantiskā bagātība nekad nav bijusi pirmajā vietā. Protams, ir arī izņēmumi, bet kopumā latgaļi ir cilvēki, kas iet un ceļas par idejām, ideāliem un godu. Protams, ir arī tādi, kas pārcēlušies uz Rīgu, asimilējušies un vairs necīnās par saviem ideāliem un latgaļu tiesībām. Taču tādi ir katrā tautā.
Es viņiem visu dotu, ko vien viņi vēlas, arī oficiālu statusu valodai. Tikai ar vienu noteikumu, ja Latvijas valsti vadītu gudrs cilvēks ar degsmi un ar nacionāliem ideāliem. Tas ir iespējams tikai tad, kad pie varas būs šādi vadītāji, kuriem būs patiesa autoritāte tautas acīs. Pretējā gadījumā pagaidām šādu tiesību došana latgaļiem ir bīstama, jo mēs vēl esam savā nacionālajā vienotībā pārāk vāja valsts. Bīstama ne jau latgaļu dēļ, bet gan varas pārstāvju mantrausības dēļ, kas atkal no visa centīsies izsist sev labumu un kopējo ideju par vienotu, nacionālu valsti degradēs, un panāks pamatnācijai nevēlamu rezultātu.
DDD: Vispirms ir jāveic dekolonizācija?
R.L.I.: Tieši tā, citādi mūs pa vienam aprīs. Mums vajag pie varas nacionālu cilvēku, kurš sapratīs mūsu mazās, latviskās valsts daudzveidību un spēs vienot latviešu tautu. Vajag tādu, kurš strādātu un sevi ziedotu tautas un ideālu dēļ.
DDD: No savas pieredzes un zināšanu pozīcijām kā jūs vērtējat: latgaļi runā un raksta valodā vai dialektā?
R.L.I.: Latvijā dialektu ir ļoti daudz. Es vakar biju ventiņu pusē – nu skaisti skan viņu dialekts. Pašai man saknes ir Malēnijā. Līdz šai dienai valodnieki var manā valodā saklausīt šo manu izcelsmi. Bet, runājot par latgaļiem, ar savu pieredzi un izpratni par valodu, es sliecos uz to, ka tā ir valoda. No valodniecības viedokļa tai ir visas runas un rakstu valodas, nevis dialekta pazīmes. Taču oficiāli definēt latgaļu valodu par valodu ir politiskas dabas jautājums, viss atkarīgs no tā, kas vada valsti. Ja valsti vadītu patiesi patriotisks un nacionālu ideālu vadīts cilvēks, domāju, latgaļiem nebūtu nekādas problēmas iegūt savas valodas statusu. Tas jau sen būtu piešķirts.
DDD: Kas šodien notiek ar VVC? Politika virzās pavisam šķērsi šajos jautājumos.
R.L.I.: Sūdzību skaits VVC par valodas pārkāpumiem arvien pieaug. Paldies Dievam, cilvēks, kurš tagad strādā manā vietā, – Antons Kursītis ir pietiekami stingrs. Vismaz no VVC puses valsts valodas pozīcijas joprojām ir stingras.
Pašreizējo ekonomisko reformu apstākļos VVC grasās apvienot ar Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Tulkošanas un terminoloģijas centru. Nosaukums it kā palikšot VVC. Un, ja pēc šādas apvienošanas materiālā, strukturālā un darbinieku apjoma ziņā galvenais būs Tulkošanas un terminoloģijas centrs, tad VVC kā kontroles iestāde vairs nekad nebūs tik spēcīga. Un, lūk, šis jautājums pagaidām nav izlemts.
DDD: Mēs sekosim līdzi, kas notiek ar VVC, jo šī iestāde praktiski ir vienīgā oficiālā latviešu valodu sargājošā instance.
R.L.I.: Ja VVC tiks vājināts, tad patiešām būs jāceļ trauksme. Aicinu latviešus būt savas valodas sardzē, jāpārstāj būs apolitiskiem, jārunā latviski. Būsim lepni par savu – latviešu valodu, cienīsim to, runāsim tajā. Latviešu valoda taču ir tik skaista un unikāla!
Intervēja Ilze Liepa
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.15(193), 2009. gada 17.–30. jūlijs
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.12(506), 2022. gada 30. jūnijs–14. jūlijs