Aivars Gedroics
Nesen mērenu vētru sacēla dažu “nacionālu” Saeimas depīšu izteiktie iebildumi pret to, ka valsts finansētie plašsaziņas līdzekļi notikumus pasaulē, arī uz Baltkrievijas un Polijas robežas, atspoguļo nevis no Latvijas interešu viedokļa, bet gan saskaņā ar šo nožēlojamo parazītu – pasaules klaidoņu – interesēm, aizstāvot viņiem it kā piemītošās tiesības prasīt patvērumu ES teritorijā. Mediju pārstāvji, protams, momentā noreaģēja ar spalgiem protestiem: kas ir devis atļauju iejaukties viņu “neatkarīgajā” politikā un uztiept šiem savu gribu, kā pasniegt skatījumu uz problēmām Latvijā un pasaulē? Demokrātiskā valstī tas esot galīgi nepieņemami, viņi vērsīšoties Eiropas struktūrās, un tad viņu pāridarītāji gan redzēšot velnu…
Mēs, protams, labi zinām, ka nekādas neatkarības mūsu žurnaļugām nekad nav bijis, jau gadu desmitiem šie nožēlojamie radījumi kalpo cionistu-masonu-pederastu mafijai, ko komandē bēdīgi slavenais žīdu miljardieris Soross un viņam līdzīgi darboņi. Tieši viņi ir tie, kas nosaka, kā jāraksta un jārunā mūsu tautas smadzeņu skalotājiem. Viņu un nekā cita priekšā tad šīs pērkamās dvēseles arī atskaitās. Ne jau tikai Latvijā, praktiski visā pasaulē (nerunāsim šoreiz par Āfrikas tuksnešiem un Brazīlijas mūžamežiem) situācija ir analoga. Godīgu, patriotisku, savu tautu un Tēvzemi mīlošu žurnālistu gaišā dienas laikā ar uguni ir problēmas atrast. Ja nu tāds tomēr kaut kur uzrodas, skaidrāks par skaidru, ka lielās, bagātās kompānijās tam nekad darbu neatrast… Normāli tāds cilvēks nemūžam nedzīvos, lai cik talantīgs būdams, labākajā gadījumā vilks nožēlojamu eksistenci kādā sīktirāžas žurnāliņā vai mazpopulārā provinces televīzijā.
Tomēr ir arī pozitīvi piemēri pasaulē, kas liecina, ka šī kosmopolītisma-sorosisma hidra nebūt nav neuzvarama. Tā, piemēram, Polijā un Ungārijā valsts finansētie mediji praktiski ir pilnībā atbrīvojušies no “sorosītu mēra”, visi žurnaļugas, kas kritizēja varturus no kosmopolītisma pozīcijām, sekmīgi no tiem ir patriekti un tagad darbojas privātās struktūrās, protams, joprojām saņemot gan algu, gan uzdevumus no saviem vecajiem maizes devējiem. Kamēr pasaulē pastāvēs sorosisma ideoloģija kā tāda, šiem gara kropļiem, skaidrs, ka bezdarbs nedraudēs… Toties minēto valstu iedzīvotājiem ir vismaz izvēles iespēja, ko lasīt un skatīties, kam uzticēties un kam ne…
Bet, kas notiek Latvijā, kā mēdz teikt vienā relatīvi populārā TV pārraidē? Latvijā, kā zināms, ir Saeimas iecelts uzraudzības orgāns – NEPLP, kuram it ka būtu jāraugās, lai saziņas līdzekļi tiešām būtu brīvi, neietekmējami, un tajos tiktu atspoguļoti pēc iespējas dažādāki viedokļi. Lieki teikt, ka šis veidojums savas funkcijas absolūti nepilda, tāpat kā, starp citu, t.s. Regulators, kuram būtu jāseko, lai tarifi par valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem netiek noteikti pārmērīgi augsti, bet faktiski tas tikai mehāniski pārapstiprina visus tarifu plānus, ko viņam pakalpojumu sniedzēji “pagrūž priekšā”. Lūk, tā arī NEPLP nesaskata neko nosodāmu faktā, ka visi saziņas līdzekļi ir nodoti Sorosa bandas rokās un pauž tikai tai vēlamu viedokli! Un kāpēc gan lai šie iebilstu, ja arī paši ir tādas pat pārliecības ļaudis un kalpo vienam un tam pašam kungam? Mūsu depīši taču nav muļķi un neliks tādus uzraugus, kuri darbosies pret viņu pašu izvērsto politiku, kas ir ļoti tīkama ES funkcionāriem, bet toties nāvējoša latviešu tautai !!!
Uz manu vēstuli NEPLP, kas bija publicēta arī “DDD” Nr. 21(491), saņēmu atbildi, ka tā tiek pārsūtīta NEPLP meitas organizācijai SEPLP (t.s. Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomei), kura savukārt atbildēja, ka mediju redakcionālajā darbā tā nejaucoties, bet par visiem iespējamajiem pārkāpumiem lai es vēršoties NEPLP!!! Lūk, tā – loks ir noslēdzies, no Poncija nonākam atpakaļ pie Pilāta!!! Un ko gan citu varēja gaidīt, zinot, ka SEPLP vada Jānis Siksnis – zvērināts sorosietis, bijušais Latvijas Radio šefs, kurš nonāca šai amatā drīz pēc bēdīgi slavenā Kolāta nomaiņas. Vai tad vārna vārnai sāks kādreiz acis knābāt???
[..]
LATVIJU LATVIEŠIEM!!! LATVIJU – BRĪVU NO SVEŠU VARU UN IDEOLOĢIJU IETEKMES!!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS!!!
Publicēts saīsināti
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.23(493), 2021. gada 10.–22. decembris