NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu
DDD: Vai 13.janvāra notikumi, grautiņi pie Saeimas (intervija sniegta 2009. gadā – red.piez.), varētu mainīt kaut ko uz labu, lai cilvēki beidzot sāktu garīgi un morāli mainīties? Vai tas varētu būt sākums, piemēram, kooperatīvās sabiedrības izveidei?
Aivars Garda: Jaunās Pasaules aizmetņi nemanāmi veidojas. Visā pasaulē ir atsevišķas cilvēku grupas, kas kvalitatīvi un kvantitatīvi pieaug, tādas kā, piemēram, Latvijas Nacionālā fronte, kas risina šādus jautājumus. LNF taču necīnās tikai par okupantu padzīšanu. Mēs gribam, lai tautā ienāk jaunā apziņa – mēs vēlamies latviešu pūli padarīt par tautu un veidot Jauno Pasauli ar jauno kārtību.
DDD: Kā to saprast?
A.G.: Tautai jāapzinās sava kopība. Tauta, atšķirībā no pūļa, ietu demonstrācijās ne tikai par maizes kumosu, bet par brīvību. Lai gan iepriekš teicu, ka tad, ja pasaule grib izbēgt no ļoti liela mēroga kataklizmas, pasaules apjomā ātri jārealizē trīs minētie priekšnosacījumi – kooperatīvās sabiedrības veidošana, psihiskās enerģijas apgūšana, sieviešu kustība –, tas nenozīmē, ka jau tagad kaut vai tikai Latvijā nevajag sākt veidot jauno kārtību. Apzināti uzsākot pārmaiņas, nāks palīdzība arī no Augstākajiem Spēkiem, jo Viņu Acs visu laiku ir nomodā, gatava steigties palīgā ikvienam, kas kalpo evolūcijai.
Pat ja visa pasaule iet pa nepareizo ceļu, tas nenozīmē, ka mums Latvijā nav jācīnās par taisnīguma atjaunošanu. Mūsu tauta kvalitatīvi mainītos, ja cilvēki izietu ielās nevis maizes kumosa dēļ, bankrotu dēļ, bet gan ar prasību valdībai atbrīvot Latviju un latviešu tautu no kolonistiem. Tā būtu zīme, ka latvieši sevi apzinās nevis kā kalpu un pakalpiņu, bet gan kā lepnu nāciju, kurai ir tiesības uz nākotni.
Katrai tautai, arī latviešiem, neskatoties uz to, ka visa pārējā pasaule netiecas dzīvē īstenot trīs nākotnes pasaules nosacījumus, ir jācenšas tos ieviest savā valstī. Taisnīguma atjaunošana arī ietilpst šajos trijos nosacījumos. Taisnīguma atjaunošana ir vissvētākā lieta. Katrs Dieva Dēls, katrs Pravietis ir nācis pasaulē, lai atjaunotu uz Zemes izjaukto taisnīgumu. Dievs, iemiesojoties cilvēka ķermenī, ir ziedojis sevi, lai atjaunotu taisnīgumu. Tādēļ mums ikvienam, mūsu valsts vadītājiem nevar būt nekas svarīgāks par taisnīgumu. Ja valsts vadītāji neko nedarīs, novērsīsies no iespējas veidot mūsu tautai skaistu, Kosmiskajai evolūcijai atbilstošu nākotni, notiks tā, kā to raksta cionas gudrie. Jāpiebilst, ka cionas gudrie kļūdās vienā jautājumā – viņi domā, ka ir visvarenie, kas nosaka notikumu kārtību. Viņi nezina, ka Augstāko Spēku modrā Acs visu redz, pat katru cionas gudro domu. Dzīvajā Ētikā Pats Šambalas Valdonis saka: “Neļaušu izdarīt leopardam lēcienu.” Leopards ir tumšie spēki. Tiklīdz cionas gudrie būs visu noveduši līdz kliņķim, lai pārņemtu uz Zemes varu, Augstākie Spēki viņus apturēs.
Glābjas, kas var!
DDD: Bet cilvēki var teikt: kādēļ gan kaut ko tagad darīt – ļausim visam aiziet līdz galējai robežai, kad Augstākie Spēki nāks un visu izdarīs mūsu vietā.
Aivars Garda: Tieši tā arī būs, bet jāatceras, ka tad, ja viņi paši neko nedarīs, Augstākie Spēki lems pēc Taisnības, un tie cilvēki aizies kosmiskajos atkritumos (kā puvušie graudi un pelavas), kā tas ir teikts Dzīvās Ētikas Mācībā. Aiziet kosmiskajos atkritumos – tas ir vistraģiskākais, kas var cilvēku piemeklēt. Nevis fiziskā, bet gara nāve ir aiziešana kosmiskajos atkritumos. Šoreiz tālāk neiztirzāšu šo tematu, lai cilvēki paši lasa Dzīvās Ētikas Mācību, lai lasa Aleksandra Klizovska grāmatu “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati”, kur plaši viss izstāstīts. Lai katrs pats izvēlas savu nākotni. Varoņi un mocekļi – taisnības dēļ vajātie – kataklizmas dienās, kas piemeklēs pasauli, tiks pasargāti, tiks savākti drošās vietās un neaizies bojā. Dažs vēl pēdējā brīdī saņems norādījumu, kur doties, lai paliktu dzīvs. Bez pārspīlējumiem varu teikt, ka šobrīd spēkā ir devīze: “Glābjas, kas var!” Tikai katrs pats var sevi izglābt, sākot garīgu pilnveidošanos. Nekādas lūgšanas un svecīšu likšanas baznīcā nelīdzēs. Aizmirstiet!
Baznīcā garīguma nav – to saka Pats Šambalas Valdonis, kurš cilvēku vainas dēļ mira pie krusta. Viņš Dzīvajā Ētikā apliecina, ka baznīcā nemeklējiet ne taisnīgumu, ne garīgumu, ne Dievu. Viņš atzīst atsevišķus baznīckungus, kuri savā sirdī ir godīgi, bet baznīca kā institūcija tālākai garīgai izaugsmei neder. Jāatceras Kristus teiktais baznīckungiem: “Ja jūs būtu no Dieva, jūs Mani pazītu, jo Es nācu apliecināt Taisnību. Bet jūs neesat no Dieva, jo Mani nepazīstat.” Tagad tāpat varētu teikt jebkuram baznīckungam, jebkuram ticīgajam un arī neticīgajam: “Ja tu būtu no Dieva, tu pazītu un pieņemtu Dzīvās Ētikas Mācību.” Tas nozīmē – ja cilvēks zina Mozus Mācības būtību, tad viņš pazīst Kristu, kas ir tas pats Mozus. Kristus patiesie pazinēji pazīs Dzīvās Ētikas Mācību, ko dod Kristus – Maitreija, kurš cilvēkiem jau sniedz jaunas zināšanas. Mūsu baznīckungi nepazīst Kristu, viņi skandina par viltus praviešiem un noliedz Dzīvo Ētiku. Protams, ir arī viltus pravieši, bet tādēļ jau ir vajadzīga spēja sirdī sajust Patiesību, jābūt no Dieva, lai atpazītu Viņu. Tas reizē ir ļoti vienkārši, bet, no otras puses, nemaz tik vienkārši nav, ja cilvēkam nepiemīt taisnīguma izjūta.
Taisnīguma dēļ jākonfliktē
DDD: Laikrakstam “DDD” par tradīciju kļuvis pielikums krievu valodā, kuru latviešiem vajadzētu dot okupantiem, lai viņi zina, ka viņus te neviens nemīl un grib, lai vācas prom. Tomēr joprojām ir latvieši, kas baidās izplatīt šo krievvalodīgajiem paredzēto informāciju.
Aivars Garda: Drosme un varonīgums ir nepieciešami, lai īstenotu trīs Dzīvās Ētikas Mācības pamatpostulātus, kas ir vienīgais mūsu glābiņš un par kuriem runāju iepriekš (skat.: “DDD” Nr. 18(488) – redz.piez.). Šīs īpašības arī ir garīguma jeb psihiskās enerģijas attīstīšanas sastāvdaļa. Ja mēs esam tik gļēvi, ka baidāmies savam kaimiņam okupantam iemest pasta kastītē avīzi, tad nekādu nākotni neesam pelnījuši. Bet mums obligāti ir jāattīsta drosme, tādēļ nevajag baidīties “DDD” pielikumus dot saviem kaimiņiem. Nevajag baidīties ar viņiem diskutēt. Ja arī sākumā ir bail pateikt patiesību, tad gan jau ar laiku bailes izzudīs. Arī Pēteris trīs reizes noliedza Kristu, bet beigās tomēr saņēmās, un tādēļ Kristus no viņa nenovērsās. Ja tomēr ir bail atzīties kaimiņam, tad tēlojiet nevainīgu “štirlicu”. Tas tik un tā būs labāk nekā neko nedarīt.
Mūsu mērķis ir panākt, lai latvieši taisnīguma dēļ sāktu konfliktēt ar okupantiem jebkurā vietā. Mums ir pienākums Dieva, tātad Taisnīguma un Mīlestības dēļ konfliktēt ar katru okupantu, kura klātbūtne Latvijā ir netaisnības apliecinājums. Nevajag baidīties no konfliktiem, jo tādējādi mēs attīstām savu drosmi, tātad arī garīgumu, jo grūti iedomāties, ka garīgs cilvēks būtu gļēvulis. Es pat gribētu lūgt mūsu lasītājus rakstīt un pastāstīt par piedzīvoto, par to, kā okupanti reaģējuši uz laikraksta “DDD” pielikumiem krievu valodā. Varu pastāstīt, ka mums draudzīga krievu sieviete savam kaimiņam pasta kastītē iemeta laikraksta pielikumu. Nākamajā dienā kaimiņš esot brucis viņai virsū, uz ko viņa ir atbildējusi, lai viņš tinas prom no Latvijas. Jāatzīst, ka šī krievu sieviete ir drosmīgāka par daudziem latviešiem.
DDD: Būtībā, ja latviešiem būs drosme pateikt okupantiem, lai viņi tinas, tad arī valdība, tēlaini izsakoties, neuzdrošināsies kāpt uz galvas.
A.G.: Protams. Runājot par 13.janvāra notikumiem, zīmīgi ir 22.janvārī Krievijas televīzijas kanālā RTV-i nacionālboļševiku šefa Edika Ļimonova teiktais, ka Rīgā puse no tiem, kuri piedalījās, bijuši viņa puiši.
DDD: Daudzi latvieši gan stāsta, ka šoreiz nav svarīgi, ar ko kopā cīnīties pret valdību.
A.G.: Ļoti slikti, ka latvieši ir gatavi apvienoties ar saviem ienaidniekiem, lai dabūtu maizes riecienu. Mēs varētu apvienoties ar daļu no tiem, kuriem ir okupanta statuss, bet tikai tad, ja viņi būtu patiešām uzticami latviešu tautai un kopā ar mums dzītu no Latvijas laukā okupantus. Mēs pazīstam tikai dažus tādus. Pieņemu, ka uz visu Latviju kopumā tādi uzticami varētu būt apmēram piecdesmit tūkstoši. Taču apvienoties ar okupantiem, lai dauzītu Saeimai logus, turklāt narkotiku un alkohola reibumā, ir ļoti necienīgi. Latvijas Nacionālā fronte ir pret to.
Vardarbība ir labāka par gļēvulību
DDD: Bet vai jūs pēc būtības šādas akcijas – vardarbīgu vēršanos pret varu – atbalstāt?
Aivars Garda: Katram notikumam ir sava iekšēja jēga un būtība – arī 13.janvāra notikumam. Ja paskatāmies uz šo jautājumu filozofiski, arī no Kosmisko Likumu pozīcijām, tad saskaņā ar Cēloņu un Seku likumu 13.janvāra notikumi bija sekas tam, ka mūsu Saeima un valdība tik slikti pilda savus pienākumus. Kaut arī tas neizskanēja, šī bija alga par netaisnību, kas tiek vērsta pret latviešu tautu. 13.janvāra akcijas sekas, savukārt, ir cēlonis nākamajām sekām, kas būs vēl lielākas. Mēs jau par to sen brīdinājām valdību. Brīdinām, jo zinām to, ko citi nezina. Revolūcijas jeb apvērsuma neizbēgamība ir tajā apstāklī, ka, lai kāds spiediens tiktu izdarīts uz valdību ar vēstulēm un miermīlīgiem aicinājumiem, valsts vadītāji nemainās un nesāk beidzot strādāt latviešu tautas labā. Vara melo, sakot, ka ar godīgām vēlēšanām var kaut ko mainīt. Cionas gudro pakalpiņu kontrole pār vēlēšanām ir tik liela, ka jebkāds taisnīgums tiek izslēgts, tāpēc notiek revolūcijas un sacelšanās.
Mahātma Gandijs rakstīja: “Ja nebūtu citas izvēles kā starp gļēvulību un varmācību, es ieteiktu varmācību. Es izkopju klusu vīrišķību – mirt bez nonāvēšanas. Bet, ja kādam nav drosmes, tad es labāk gribu, lai viņš izkopj sevī mākslu nonāvēt un tikt nonāvētam, nekā apkaunojoši bēgt no briesmām, jo tas, kas bēg, veic varmācību domās. Viņš bēg tāpēc, ka viņam trūkst vīrišķības, nonāvējot citu, tikt nonāvētam pašam. Tūkstošreiz labāk es riskēju pieļaut varmācību, nekā veselas tautas apkaunojošu gļēvulību. Es labāk redzu Indiju ķeramies pie ieročiem, lai aizstāvētu savu godu, nekā kļūstam par sava kauna gļēvu liecinieku. Es nedomāju, ka Indija būtu bezspēcīga. Spēks nav fiziskajos līdzekļos, tas slēpjas nelokāmā gribā.”
Mēs domājam tāpat. “Visu Latvijai!” un Klubam 415, kas pie Brīvības pieminekļa pagaudo okupantiem par apsmieklu un aiziet, vienmēr esmu teicis, ka tā gaudu dziesmu skandēšana jāizbeidz. 2005.gada 16.martā jaunieši nogaudoja pie Brīvības pieminekļa un jau grasījās doties prom, par ko okupantu pūlis pamatoti ņirdza. Aivars Brīze un Elita Veidemane piegāja pie naidīgajiem okupantiem un, viņiem acīs skatoties, nodziedāja: “Mēs sitīsim tos utainos, pēc tam tos zili pelēkos…” Ja man jāizvēlas starp diviem scenārijiem: pirmais – pūlis izklīst; otrais – cilvēki atklāti un drosmīgi stājas pretim okupantiem, – es esmu par pēdējo, jo miermīlīga izklīšana neko nebūtu devusi. Pēc analoģijas jāskatās uz 13.janvāra notikumiem. Cēlonis uzbrukumiem Saeimai bija, jo valdība un Saeima, tēlaini izsakoties, bija pelnījusi “pa zobiem”. Liekot notikumus uz svaru kausiem, es, protams, izvēlos to notikumu gaitu, kāda tā bija. Mūsu lasītāji var apliecināt, ka vienmēr esam uzskatījuši, ka būtu labāk, ja latvieši cīnītos kā čečeni, lejot asinis, atbrīvotos no okupantiem, nekā ļaunā gļēvulībā degradējas, kā tas ir tagad.
DDD: Vai tad aicinājumi mīlēt vienam otru arī ir ļauna gļēvulība?
A.G.: Mīlēt ienaidnieku nenozīmē ar viņu apkampties un ļaut sev darīt pāri. Mīlēt ienaidnieku ir spēja nejust naidu. Gandijs, zinot, ka tad, ja indieši būs gļēvi, viņi nekad neatbrīvosies no angļu kolonistiem, pat pieļāva, ka varētu atbalstīt vardarbību. Par laimi, indiešu tauta izrādījās garīgi tik stipra, ka Gandijam pat bija jāattur cilvēki no vardarbības.
Kārtējais cionistu izlēciens
DDD: “Neatkarīgās Rīta Avīzes” 19.janvāra numurā rakstā “Brīdina par Maskavas ieinteresētību destabilizēt Baltiju” rakstīts, citēju: “Maskava varētu mēģināt izprovocēt pret krieviem vērstus uzbrukumus no ļoti aktīvām “neonacistiskām baltiešu grupām, kā, piemēram, Latvijas Nacionālās frontes”, lai attaisnotu Krievijas reakciju, kas tam sekotu, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, šais dienās brīdina “Stratfor” grupas analītiķi. “Stratfor” ir ASV dibināts privāts ģeopolitiskās analīzes un izlūkinformācijas uzņēmums, ko izveidojis amerikāņu politikas zinātnieks Džordžs Frīdmens. Viņš savulaik vadījis Ģeopolitisko studiju centru Luiziānas universitātē. Vienlaikus “Stratfor” atzīst, ka līdz šim nav pazīmju par krievu etnisko grupu vai organizāciju iesaistīšanos nemieru organizēšanā, vismaz ne līdz līmenim, kas liecinātu par musināšanu no Maskavas.” Kā jūs komentētu šādu ziņu?
Aivars Garda: Ja Džordžs Frīdmens, kurš mūs apsaukā par nenonacistiem, patiešām domā, ka mēs tādi esam, tad viņš ir nevis cionas gudrais, bet cionas muļķis. Taču, ja viņš zina, ka LNF nav neonacistiska organizācija, bet tomēr tā saka, tad viņš ir cionistu provokators. Ko tādam var atbildēt? Savā laikā aizsūtīju vēstuli Simona Vīzentāla centra vadītājam Efraimam Zurofam, lai viņš tur ciet savu muti. Zurofs to acīmredzot ņēma vērā un kādus gadus jau te nerādās un “nesprēgā”. Ja kāds no mūsu Amerikas lasītājiem pazīst Frīdmenu, tad lai no manis pasveicina un atgādina, ka komanda bija “nesprēgāt”!
DDD: Frīdmena dibinātā ģeopolitiskās analīzes un izlūkinformācijas uzņēmuma analītiķi atsaucas uz kaut kādiem saviem avotiem šeit Latvijā.
A.G.: Ja Frīdmena uzņēmums patiešām ir ģeopolitiskās analīzes un izlūkinformācijas institūts, tad man jājautā, vai viņiem nav kontaktu ar ASV vēstniecības Latvijā Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem, kas šeit legāli uzturas? Šaubos, vai viņi sniegtu informāciju, ka LNF ir neonacistiska organizācija. Taču, ja ASV vēstniecības Latvijā darbinieki tomēr ir Frīdmena uzņēmuma “nenosauktais avots”, kas sniedz informāciju par Latvijā notiekošo, tad Satversmes aizsardzības birojam jāizsauc viņi uz paklāja un jāiestāsta, kas patiesībā ir Latvijas Nacionālā fronte. Katrā ziņā es ļoti ceru, ka CIP nav Frīdmena kantora ziņu avots, jo citādi tas met ļoti neglītu ēnu uz ASV, degradē CIP.
Pirms Frīdmens, kurš, spriežot pēc uzvārda, ir žīds, apvaino kādu citu par neonacistu, lai paskatās, ko dara Izraēlas neonacisti, bombardējot Gazas sektorā dzīvojošos palestīniešus. Mēs nevienu neesam nogalinājuši un arī neaicinām to darīt.
DDD: Varbūt Kārlis Streips un laikraksts “Diena” ar Raudsepu un Ozoliņu priekšgalā ir Frīdmena kantora “informatori”?
A.G.: Tas būtu izskaidrojums tik muļķīgiem Frīdmena kantora izteikumiem.
Intervēja Liene Apine
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.3(181), 2009. gada 30. janvāris–12. februāris
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.19(489), 2021. gada 15.–28. oktobris