Liene Apine
“Margināļi”, “sīka ļaužu grupa”, “bēdīgi slavenie gardisti”, “skandalozais dekolonizators”, “homofobi”, “antisemīti”…. kādus tik vēl epitetus izmantojuši politiķi un žurnālisti, runājot un rakstot par Aivaru Gardu un citiem laikraksta “DDD” izdevējiem. Tā saucamā “birku piekāršana” nebija nejauša. Gluži pretēji: tā bija mērķtiecīga darbība, lai manipulētu un ievirzītu cilvēku domāšanu, noskaņotu pret deokupāciju un dekolonizāciju, lai radītu cilvēkos kaunu, ka lasa laikrakstu “DDD” un atbalsta prasību atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Par “demokrātijas paraugstundu” kļuvis bēdīgi slavenā integrācijas ministra Nila Muižnieka teiciens: “Mēs par viņiem runāsim, bet viņiem runāt neļausim.” Kādēļ? Jo tā ir vieglāk kontrolēt cilvēkus un viņu domas, priekšstatus par Aivaru Gardu un laikrakstu “DDD”.
Atminos kādu tikšanos ar arhibīskapu Jāni Vanagu. Pēc sarunas mums, laikraksta “DDD” veidotājām, viņš laipni teica: “Jūs nemaz neesat tādas, kā par jums raksta!” Patiešām, laikraksta “DDD” veidotāji nav nacionālā naida kurinātāji, homofobi un antisemīti, kuri grasās kolonistus un okupantus samest lopu vagonos, bet homoseksuāļus un žīdus nošaut, lai gan tieši tādus mūsu uzskatu scenārijus ir nācies dzirdēt no politiķiem un žurnālistiem.
Arī laikraksta “DDD” lasītāji nav nekādi mazizglītoti un sīki ļautiņi, kuriem vajadzētu kaunēties. Jākaunas būtu tiem, kas nelasa un ir pat pret laikrakstā “DDD” paustajām idejām, jo nevēlēties deokupāciju un dekolonizāciju, atbalstīt homoseksuālisma izplatīšanos, piedalīties blēdīgajās vēlēšanās, ļaut politiķiem un liberastu līdzskrējējiem manipulēt ar sevi nav goda lieta.
PROPAGANDAS METOŽU ENCIKLOPĒDIJA
Kā mūs apstrādā prese, politiķi un reklāma
Viktors Soročenko
Sociālais psihologs, Ukrainā
Klasifikatori
Amerikāņu psihologs Gordons Olports (Gordon Allport, 1897–1967) rakstīja, ka jebkuras valodas būtība ir: klasificēt un strukturēt kategorijas “nepārtraukto informācijas gūzmu”, ar kuru sastopamies ik mirkli. Tieši šī valodas funkcija piešķir tai pārliecināšanas varu.
Kad nosaucam kādu parādību, objektu, mēs izceļam kādu tā īpašību, nepievēršot uzmanību citām. Tas, kā tiek raksturots (klasificēts) objekts, un veids, kā šis raksturojums tiek pasniegts, ievirza mūsu domas un emocionālo reakciju noteiktā gultnē. Ar klasifikatoru palīdzību, raksturojot objektu vai situāciju, informācija tiek veidota tā, ka propagandas ziņojuma saņēmējs bez ierunām pieņem patiesībā mērķtiecīgi uzspiestu informāciju. Klasifikatori (piekārtās birkas) pēc būtības ir vārdi-piedevas (kā ēdienam garšvielas) jebkurā saņemtajā informācijā.
Pirmkārt, klasifikatori ir vārdi un vārdu savienojumi, lai sniegtu savu personīgo “pozitīvo un konstruktīvo pozīciju”. Otrkārt, piekārtās birkas ir “kontrastējoši vārdi”, lai negatīvā gaismā parādītu, raksturotu pretinieku.
Plašsaziņas līdzekļos dominējošie klasifikatori parasti pauž valdošos politiskos uzskatus. Piemēri nav tālu jāmeklē. Atliek vien paanalizēt, kā plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļotas dažādas politiskās un sabiedriskās akcijas. Tipiskākais ziņu variants: “akcijas dalībnieki”… (varianti: “vecāka gadu gājuma cilvēki, mazizglītotie, personas bez noteiktas profesijas, kuru starpā ir noziedzīgi elementi, alkoholiķi un narkomāni; radikāli noskaņoti jaunieši, kas pauž ekstrēmus uzskatus…”); “akcijas mērķis”… (varianti: “destabilizēt situāciju valstī; radīt negatīvu iespaidu par mūsu valsti; pretošanās valsts attīstībai”); “valsts varas pārstāvji”… (varianti: “rosina rasts risinājumu civilizētā veidā; parāda gatavību konstruktīvam dialogam; ieņem pozitīvu un pragmātisku pozīciju…”); “tiesībsargājošās struktūras”… (varianti: stingri ievēro likuma prasības; rīkojas atbilstoši situācijai; tiek piemēroti atbilstošs spēks un līdzekļi; varonīgi pretojas destruktīvajiem spēkiem un pretvalstiskajiem elementiem…); “vienkāršie pilsoņi”… (varianti: “neatbalsta akciju; nosoda nekārtību cēlājus; pauž izpratni par tiesībsargājošo iestāžu darbību; atbalsta valdības rīcību krīzes situācijā…). Kā likums, lai pastiprinātu jēgas un emocionālo efektu, klasifikatorus pavada ilustratīva video vai foto reportāža.
Klasifikatoru izmantošanu komercreklāmās nav jēgas apspriest, jo tie ir loģiski un pamanāmi.
Tulkoja Liene Apine
Publicēts laikrakstā: “DDD” 18(488), 2021. gada 30.septembris–14. oktobris