NO “DDD” ARHĪVA: JOPROJĀM AKTUĀLI
Saruna ar LNF priekšsēdētāju Aivaru Gardu
DDD: Savā laikā ar turpinājumiem publicējām “cionas gudro protokolus”, tādējādi izpelnoties gan atsevišķu lasītāju neapmierinātību, gan valsts drošību sargājošo iestāžu uzmanību. Vai šodienas ekonomiskā krīze ir pamats atkal ieskatīties šajos protokolos, lai pārliecinātos, ka tur rakstītais tiek īstenots arī dzīvē?
Aivars Garda: Jau tad, kad turpinājumos publicējām visus “cionas gudro protokolus”, vairākkārt rakstījām, ka pasaules notikumi attīstās pēc tajos rakstītā scenārija. Laikraksta “Vesķi Segodņa” 2009. gada 13. janvāra numurā sabiedrībā labi pazīstams jaunbagātnieks Aivars Lembergs stāsta, ka Latvija nav spējīga tuvākajā nākotnē Starptautiskajam Valūtas fondam atdot 7,5 miljardus latu. 2008. gada decembra notikumus viņš salīdzina ar 1940. gada 17. jūniju, kad Latvija pārstāja eksistēt kā neatkarīga valsts. Tikai šoreiz tanki nav vajadzīgi. Zīmīgi, bet šis jaunbagātnieks, kurš visus neatkarības gadus piedalījies Latvijas politikas veidošanā un pats ir ļoti atbildīgs par daudzām nelaimēm, nepiekrīt, ka Latvija šo parādu atdos trijos gados. Viņaprāt, tam būs vajadzīgi vismaz divdesmit gadi. “Ja par kredītu jāmaksā pieci procenti gadā, tad tas nozīmē, ka procentos vien mums jāsamaksā 375 miljoni eiro gadā.” Tā ir summa, kas salīdzināma ar gada budžeta deficīta apmēru.
Ieskatoties “cionas gudro protokolos”, jāsecina, ka pašreiz Latvijā notiekošais pilnībā atbilst tur rakstītajam. Lūk, kas par šo situāciju teikts protokolos.
20.13. Tagadējie valsts aizņēmumi
Katrs valsts aizņēmums ir skaidrs pierādījums tam, ka attiecīgā valsts tiek slikti pārvaldīta un savas suverēnas tiesības neprot pareizi likt lietā. Aizņēmumi kā Dāmokla zobens karājas virs lētticīgo valdnieku galvām. Tā vietā, lai savas vajadzības segtu ar saviem pavalstniekiem uzliktu pagaidu nodokli, viņi kā lūdzēji ar augšup izstieptām rokām ubago pie mūsu naudas devējiem. Ārējie aizņēmumi ir kā dēles pie valsts miesas, tās nevar dabūt nost, kamēr pašas atkrīt vai kamēr valsts ar varu tās atņem nost. Bet, lai to izdarītu, lētticīgo valstīm trūkst vajadzīgā spēka; tās liek arvien vairāk dēļu pie savas slimās miesas klāt, tā ka beigās pašām labprātīgi izraisītās asins zaudēšanas dēļ jāiet bojā.
Valsts aizņēmums, turklāt vēl ārējs, faktiski nav nekas cits kā labprātīga asins nolaišana valsts ķermenim. Aizņēmums rada valsts parādsaistības, kurās tā apņemas maksāt noteiktus procentus. Procenti svārstās atkarībā no aizņēmuma summas lieluma. Ja par aizņēmumu jāmaksā 5 procenti, 20 gadu laikā procentu veidā valstij nevajadzīgi jāiztērē aizņemtā summa; 40 gados procentos vien tā ir nomaksājusi divkāršu, bet 60 gados – trīskāršu parāda summu un vēl ir atbildīga par visu sākotnējo parādu.
Šis aprēķins rāda, ka valsts, iekasējot no katra iedzīvotāja nodokli, sagrabinot beidzamos nabaga grašus, samaksā ārvalstu bagātniekiem, no kuriem tā aizņēmusies naudu tā vietā, lai šos grašus savām vajadzībām sadabūtu bez procentiem.
Kamēr aizņēmumi tiek izdarīti tikai iekšzemē, lētticīgie ar savu aizņēmumu saimniecību ļauj naudai no nabagu kabatām plūst bagāto kabatās. Pēc tam, kad mēs bijām piekukuļojuši ietekmīgās personas, lai dabūtu piekrišanu izdarīt ārējos aizņēmumus, visas valsts bagātības pilnīgi ieplūda mūsu kabatās. No tā laika lētticīgie mums ir parādā procentus un pašus kapitālus.
Lētticīgo valdnieku vieglprātība un tuvredzība visos valsts naudas un nodokļu saimniecības jautājumos, pērkamība un augstāko valsts ierēdņu nevarība ir iegrūdušas visas lētticīgo valstis attiecībā pret mums tādā parādu verdzībā, ka tās nekad no tiem nevar atbrīvoties. Bet jūs nedrīkstat aizmirst, cik pūļu un naudas tas mums prasījis.
20.14. Nākotnes valsts aizņēmumi
Mēs (cionas gudrie, kad nāks pie varas, – red.piez.) necietīsim nekādus naudas apgrozības sastrēgumus un tādēļ atbrīvosimies no visiem valsts ilgtermiņa aizņēmumiem uz noteiktiem procentiem. Vienīgā pieļaujamā valsts aizņēmumu forma būs vienprocentīgās parādsaistības (sērijas). Tik niecīgi procenti vairs neļaus valsts spēkus sagrābt asinssūcējiem, tas ir, lielajiem naudas devējiem. Vērtspapīru izlaišanas tiesības būs vienīgi lielajām rūpnieku sabiedrībām. Tās var procentus viegli samaksāt no peļņas. Turpretim valsts no naudas, kuru tā aizņēmusies, parasti negūst nekādu peļņu, jo iztērē to nepieciešamiem izdevumiem, bet ne saimniecisku vērtību radīšanai.
20.15. Industrijas vērtspapīri
Kad mēs valdīsim, valsts pirks arī industrijas vērtspapīrus. Tādējādi tā piedalīsies peļņas gūšanā un to vairs nenospiedīs parādsaistību nasta kā agrāk. Šādi pasākumi novērsīs sastrēgumus naudas apgrozībā, likvidēs parazītismu un kapitālisma slinkumu. Šie ļaunumi mums bija noderīgi, kamēr pie stūres bija lētticīgie; savas kundzības laikā mēs tos vairs necietīsim.
20.16. Lētticīgo nevarība naudas un nodokļu saimniecības jomā. Lētticīgo valdnieku apspriešanās ar Gudro uzticības vīru starpniecību
Vai ir vēl labāks pierādījums lētticīgo tīri dzīvnieciskā saprāta nevarībai kā tas fakts, ka viņi pret augstiem procentiem izdarījuši aizņēmumus, nepadomājot, ka tās pašas summas ar augstu procentu uzrēķinu vajadzēs atdot atpakaļ? Vai nebūtu bijis daudz vienkāršāk nepieciešamās summas ņemt taisni no pašu pavalstniekiem un ietaupīt maksājamos procentus?
Līdzīgā kārtā izpaužas mūsu izraudzītās valdības izcilās gara spējas: valsts aizņēmuma jautājumu mēs pratām lētticīgajiem parādīt tādā gaismā, ka viņi tā pieņemšanā pat saskatīja sev zināmu labumu. Kad būs laiks pienācis, kad mēs paši taisīsim valsts saimniecības budžetu, mēs varēsim balstīties uz gadsimtiem ilgu pieredzi, kuru esam guvuši no lētticīgo valstīm. Mūsu priekšlikumi būs skaidri un noteikti, un mūsu reformas priekšrocības neradīs šaubas. Tās iznīcinās tos ļaunumus, ar kuru palīdzību mēs lētticīgos esam savaldījuši, bet kurus mēs savā karaļvalstī gan necietīsim.
Norēķināšanos un pārbaudi mēs organizēsim tā, ka ne valdnieks, ne viszemākais ierēdnis nevarēs ne vismazāko summu no valsts kases izlietot citiem mērķiem vai novadīt uz citiem kanāliem, nekā mēs esam paredzējuši savā saimniecības plānā. Bez noteikta plāna nevar valdīt. Šādos apstākļos pat varoņi iet bojā.
Lētticīgo valdniekus mēs ar nolūku esam centušies ar galma pieņemšanas un reprezentācijas pienākumiem un spožām dzīrēm novērst no nopietnākas nodarbošanās ar valsts pārvaldīšanu: viņi bija tikai aizsegs mūsu kundzībai. Viņu mīluļi, kuru rokās bija īstā valsts pārvalde, arī no lietas nekā nesaprata; savus ziņojumus viņi lika sagatavot mums uzticamajiem vīriem. Šajos ziņojumos mēs pratām lētticīgo prātu savaldzināt ar solījumiem par gaidāmajiem ietaupījumiem. Kā gan radīsies šie ietaupījumi? Vai jaunu nodokļu rezultātā? Tā vajadzētu jautāt katram, kas lasīja mūsu aprēķinus un uzmetumus. Bet no lētticīgajiem neviens nenāca uz šādām domām.
Jūs zināt, kur šī bezrūpība lētticīgos ir novedusi; neskatoties uz viņu tautu apbrīnojamo čaklumu, viņu valstis stāv savas naudas un nodokļu saimniecības sabrukuma priekšā.
21.1. Iekšējie aizņēmumi
Savu pēdējo ziņojumu par iekšējiem aizņēmumiem es šodien gribu papildināt ar sīkākiem paskaidrojumiem. Pie ārējo aizņēmumu jautājuma vairs neatgriezīšos; tie mūs ir barojuši ar lētticīgo tautas bagātībām. Turpretim mūsu valstī nebūs vairs neviena ārzemnieka, ne ienācēja.
Līdz šim mēs esam izmantojuši augstāko ierēdņu pērkamību un valdnieku bezrūpību, lai uzspiestu valdībām naudu, kas tām nebija vajadzīga un kas mums divkāršojās, trīskāršojās un dažreiz pat daudzkāršojās. Ir izslēgts, ka no mums kāds varētu izvilkt kaut ko tamlīdzīgu. Tādēļ savos tālākajos paskaidrojumos es sīkāk pakavēšos pie iekšējiem aizņēmumiem.
Izsludinot šādus aizņēmumus, valstis atklāj parakstīšanos uz saviem vekseļiem un vērtspapīriem. Lai tie visiem būtu pieejami, to nominālvērtību noteic no 100 līdz 1000. Pirmajiem parakstītājiem lielākoties dod cenas atlaides. Pēc kāda laika vērtspapīru cenas tiek mākslīgi paceltas it kā pārlieku lielā pieprasījuma dēļ. Pēc dažām dienām kases būs pilnas un naudu nebūs kur likt. Kāpēc nauda tika pieņemta? Parakstīšanās it kā vairākkārt pārsniedz aizņēmuma izlaidumu. Šis apstāklis nosaka visus panākumus. Lūk, kāda ir uzticība valdības vekseļiem!
21.2. Valsts parādi un nodokļi
Tiklīdz aizņēmuma spēle ir garām, valsts parāds ir jūtami pieaudzis. Lai savāktu šim parādam nepieciešamos procentus, valsts lielākoties izeju meklē aizņēmumos. Parādu un arī procentu nasta līdz ar to aug aizvien lielāka. Ja valsts tai dāvāto uzticību ir līdz galam izmantojusi, tai ar jaunu nodokļu palīdzību jāsedz nevis parāds, bet procenti. Šie nodokļi tātad ir parādi, ar kuriem tiek samaksāti citi parādi.
21.3. Valsts aizņēmuma procentu samazināšana (konversija)
Šādā stāvoklī nonākusi, valsts mēdz sava aizņēmuma procentus samazināt. Bet tādējādi tā samazina tikai procentu nastu, nevis parādu. Turklāt šādus pasākumus var veikt tikai ar valsts kreditoru piekrišanu. Kas nav ar to mierā, tam valstij viņa aizdevuma daļas nominālā vērtība jāatmaksā atpakaļ.
Ja visi kreditori celtu iebildumus un prasītu savu naudu atpakaļ, tad valdības būtu uzķērušās uz pašu makšķeres āķa; tās nebūtu spējīgas pieprasītās summas atmaksāt. Bet, tā kā lētticīgo valstu lielākā daļa pavalstnieku naudas lietās, par laimi, ir pilnīgi nepieredzējuši, tās pastāvīgi dod priekšroku kursa pazeminājumam un procentu samazinājumam nevis jauna ieguldījuma riskam. Tādējādi valdībai tiek dota iespēja gadskārtējo parādu summu atvieglot par vairākiem miljoniem.
Pastāvot tagadējiem lielajiem valstu parādiem, kas galvenokārt radušies ārējo aizņēmumu dēļ, lētticīgo valdības šādu riskantu soli vairs nevar spert: tās ļoti labi zina, ka procentu pazemināšanas gadījumā mēs visu naudu pieprasīsim atpakaļ.
21.4. Valstu maksātnespēja
Maksātnespējas pasludināšana visās valstīs būs vislabākais pierādījums tam, ka starp valdībām un tautām pastāv dziļš bezdibenis.
Latvijas valdība piedalās velnišķā plānā
DDD: Vai valdības vadītāji, deputāti, atbildīgās amatpersonas, jūsuprāt, zina “cionas gudro stratēģiju” un apzināti tajā piedalās, vai valsts vešana uz iznīcību notiek tikai viņu muļķības dēļ?
Aivars Garda: Ir teiciens: “Likuma nezināšana, neatbrīvo no atbildības”. Kāds var pateikt, ka viņš nav lasījis “cionas gudro protokolus”, bet, kad sākām publicēt šos protokolus, brīdinājām, ka visiem, kuri iet politikā, jāzina, ko saka “cionas gudrie”. Paragrāfos, kurus šoreiz nocitējām, viņi atklāj savu gudrību, savu valstu krāpšanas plānu un to, kā viņi rīkosies, kad pēc valstu izputināšanas pilnībā būs pārņēmuši varu savās rokās. Ja Godmanis to nezina, tad viņš nav cienīgs būt par Ministru prezidentu. Ja viņš zina un tā rīkojās, tad viņš ir noziedznieks.
Pasauli var glābt kooperācija
DDD: Kā apturēt šīs velnišķās stratēģijas realizāciju dzīvē? Vai mums vispār ir kādi ieroči, kā sevi aizstāvēt?
Aivars Garda: Vienīgi sekojot Dzīvās Ētikas Mācības trim postulātiem. Pirmais – kooperatīvās sabiedrības veidošana. Taču tam jānotiek pasaules mērogā. Jāsaprot, ka Godmanis pie Starptautiskā Valūtas fonda brauc kā pie bandītiem, kas aizdod naudu. Ir, protams, bandīti – augļotāji, kas aizdod naudu tikai tādēļ, lai gūtu procentus. Taču “cionas gudrie”, kuru plānu pilnībā izpilda Starptautiskais Valūtas fonds, grib ietekmēt arī politiku.
Godmanim kā naudas lūdzējam bandīti izvirza noteikumus: vai nu tu darīsi, kā mēs gribam, vai arī naudu nesaņemsi. Patiešām, viņi ir spējīgi izputināt valstis, jo pārstāv pārvalstiskās jeb ārpus valstīm stāvošas organizācijas, kam pieskaitāmi: Bilderbergas klubs, Trīs pušu komisija, Romas klubs, kuros apvienojas pasaules bagātnieki. To visu zinot, gribu vēlreiz uzsvērt, ka pārmaiņas ir iespējamas tikai pasaules mērogā. Šo saku tāpēc, ka tas izriet no Dzīvās Ētikas Mācības, jo slimība ir izplatījusies jau pārāk plaši. Latvijā vien šo visu cilvēci aptverošo problēmu nav iespējams atrisināt. Tātad visā pasaulē cilvēkiem jādomā par kooperatīvās sabiedrības ieviešanu – par to, ko Markss jau rakstīja pirms 150 gadiem.
DDD: Starp citu, Marksa darbi atkal gūst popularitāti visā pasaulē.
A.G.: Ļoti labi, jo jau toreiz Markss rakstīja par kapitālisma galu. Kā pierādīja vēsture, kapitālisms kādu laiku vēl eksistē. Taču šobrīd mēs varam redzēt tā bojāeju. Bagātniekiem jāsaprot, ka, ja viņi grib saglabāt savas bagātības, viņiem jāmainās un jāsāk kalpot nevis personiskam, bet vispārības labumam. Tā kā ir tagad, vairs nebūs. Par to parūpēsies Augstākie Spēki, kuriem ir nesalīdzināmi lielākas iespējas nekā visiem bagātniekiem kopā. Viss tiks mainīts vienā mirklī – vecā pasaule tiks iznīcināta, un tās vietā nāks Jaunā.
Tātad pirmais no postulātiem, kas nepieciešams, lai glābtu pasauli, ir kooperatīvās sabiedrības veidošana. Mūsu zemnieki, apvienojoties kooperatīvos, saimnieciski jau sāk veidot nākotnes sabiedrību. Tas ir apsveicami. Otrais ir psihiskās enerģijas apgūšana.
Cilvēkiem jāaug tikumiski
DDD: Kā to saprast – psihiskās enerģijas apgūšana?
Aivars Garda: Psihiskā enerģija ir ļoti spēcīga, smalka enerģija, kuru pārvalda Augstākie, Dievišķie Spēki. Loģisks būtu jautājums, kādēļ tad šī enerģija netiek dota. Bet, tā kā šī enerģija ir daudz spēcīgāka pat par atomenerģiju, tad tās pārvaldīšanas noslēpumu nevar dot, kamēr neesam tikumiski izauguši. Dzīvās Ētikas Mācība teic, ka psihisko enerģiju var apgūt, attīstot jūtziņu. Taču jūtziņa, kas patiesībā ir sestais prāts, iegūstama tikai tad, ja cilvēks atzīst Kosmisko Hierarhiju. Atzīt Kosmisko Hierarhiju nozīmē izpratni, ka Kosmosu pārvalda dažādu apziņas lieluma cilvēciskas Būtnes un, cildenā godbijībā noliecot tās priekšā galvu, sākt garīgo pilnveidošanos.
Dzīvās Ētikas grāmatas “Hierarhija” 7. paragrāfā lasām: “Ir pareizs sensenais ticējums, ka Maitreijas atnākšana radīs gara augšāmcelšanos. Mēs piebildīsim – gara augšāmcelšanās var iestāties pirms Atnākšanas kā Valdoņa Maitreijas Mācības apzināta pieņemšana. Patiesi – augšāmcelšanās!” Maitreijas Mācība ir Dzīvā Ētika.
Mums, cilvēkiem, Augstākie Spēki šo enerģiju pārvaldīt ļaus tikai tad, kad būsim tikumiski mainījušies. Tad nebūs tādu “cionas gudro”, jo pēc planētas mēroga kataklizmas tie tiks aizvākti no Zemes. Iedomājieties, kas notiktu, ja tagad tiktu iedota visspēcīgākā, vissmalkākā enerģija – “cionas gudrie” to momentāni pārņemtu savā pārvaldījumā. Augstākie Spēki tādēļ nedod psihisko enerģiju, kaut gan laiks tās došanai ir pienācis. Taču šī augstākā enerģija arī ienāk mūsu dzīvēs. Ja tā netiek pieņemta, tā sagrauj vecos un pieņemt nespējīgos (dažādu slimību ietekmē), saglabājot tikai tos, kuri ir gatavi to pieņemt un pareizi pielietot. Tātad psihiskās enerģijas apgūšana ir obligāti nepieciešama, lai glābtu gan sevi, gan visu pasauli.
Sievietes pienākums glābt pasauli
DDD: Jūs teicāt, ka ir trīs postulāti, kas nepieciešami, lai pasaule un cilvēce neaizietu bojā. Divus jau pieminējāt, kāds ir trešais?
Aivars Garda: Trešais ir sieviešu kustība. Protams, tas nav jāsaprot kā feminisma kustības attīstību. Sieviešu kustības veidošanās ir ļoti saistīta ar iepriekšminēto nepieciešamo psihiskās enerģijas apgūšanu. Ar to Augstākie Spēki – Dzīvās Ētikas Mācības Autors – uzsver, ka sieviete ir tā, kuras organisms ir vairāk piemērots tieši sestā prāta jeb jūtziņas apguvei, gluži tāpat kā vīrieša organisms ir piemērotāks intelekta jeb piektā prāta attīstībai. Izceļot jūtziņu, tiek norādīts, ka intelekts ir aizgājis pārāk tālu, tādēļ tas jālīdzsvaro ar garīgumu, tātad – jūtziņu. Tas, ka šo īpašību vieglāk var apgūt sieviete, nenozīmē, ka vīrietim tā ir nesasniedzama. Intelektu, kas pieejamāks vīrietim, taču apgūst arī sievietes.
Valstu vadītājiem jāpilda Augstākā Griba
Aivars Garda: Tātad kooperatīvā sabiedriskā iekārta, psihiskās enerģijas apgūšana un sieviešu kustība ir trīs pamatakmeņi, kas jāapgūst visas pasaules mērogā. Tādēļ 2001.gadā mēs rakstījām vēstules Džordžam Bušam un Vladimiram Putinam, lai darītu viņiem zināmu, kas, saskaņā ar Dzīvās Ētikas Mācību, būtu jādara. Tā rīkojāmies, jo vērts uzrunāt tādus, kas nosaka pasaules politiku. Diemžēl nebija neviena, kas Dzīvo Ētiku sadzirdētu, un tieši tādēļ, piemēram, Buša politika izveidojās tik nepareiza, atstājot traģisku iespaidu gan uz valstu, gan cilvēku likteņiem. Arī Putinam, kā redzam, neiet.
1999. gadā kā apgāda “Vieda” vadītājs toreizējai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai es uzdāvināju Dzīvās Ētikas Mācības komplektu, katrā grāmatā ierakstot veltījumu, ko veidoja citāti no Agni Jogas Mācības par to, kādam jābūt valsts vadītājam. Vairas Vīķes-Freibergas rīcība, ļaunā izturēšanās pret latviešu tautu pierāda, ka viņa neko no Dzīvās Ētikas grāmatās rakstītā nav sapratusi. Ceru, ka šīs grāmatas nav pazudušas un atrodas Valsts prezidenta pils plauktos. Tagadējam prezidentam Valdim Zatleram būtu ļoti vērtīgi tajās ieskatīties un sākt rīkoties, kā Augstākie Spēki ir vēlējuši.
DDD: Ko Valdis Zatlers tagad varētu darīt, lai glābtu ne tikai Latviju, bet, iespējams, pat visu pasauli no iznīcības?
A.G.: Viņš varētu vērsties pie pasaules sabiedrības. Tas, protams, ir ļoti drosmīgs solis, bet kādam tas ir jādara. Ja prezidents Zatlers to nedarīs vai darīs, bet netiks uzklausīts, tad viss ies uz galu. “Cionas gudrie” savos protokolos skaidri atklāj, ko viņi vēlas izdarīt. Viņi grib sagraut valstis, lai pēc tam nāktu ar savu kārtību. Kad viņi atnāks, tiks sagrauts viss, ko viņi ir ļāvuši izveidot un attīstīt. Viņi sagraus biržas, spekulācijas ar naudu, kas tagad zeļ un plaukst. Patiesībā tieši biržu spekulācijas ir pamatā krīzei, kuru izjūtam. Manā rīcībā nav jaunākas informācijas, bet 1996. gadā no 80 triljoniem dolāru gada apgrozījuma tikai trīs triljoni bija ar reālu preču segumu. Pārējie 77 triljoni ir biržu spekulācijas un virtuāla pirkšana un pārdošana. Ar to izskaidrojams arī naftas cenas kāpums 2008. gadā.
DDD: Jūs teicāt, ka Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi laba prezidente, ka viņas darbi bijuši ļauni un nesuši tikai postu latviešu tautai un Latvijai. Nosaucot trīs pamatpostulātus, kas nepieciešami, lai notiktu pārmaiņas uz labu, jūs minējāt sieviešu kustību. Vaira Vīķe-Freiberga taču ir sieviete. Viņai taču vajadzēja būt labai prezidentei, jo kā sievietei viņai ir iespēja apgūt psihisko enerģiju.
A.G.: Paskatīsimies uz mediju telpā atpazīstamākajām sievietēm: Vairu Vīķi-Freibergu, Sandru Kalnieti, Ilgu Kreitusi, Ilzi Ostrovsku, Solvitu Āboltiņu, Maiju Kūli, Māru Zālīti, Marinu Kostaņecku un vēl dažām citām – it kā sievietes, kurām būtu jābūt gudrām un patiesību mīlošām. Diemžēl skaidri redzams, ka garīguma viņās nav. Pļāpā tāpat kā vīrieši. Jūtziņa vispirms uztver taisnīgumu, ko Sokrāts nosauca par visskaistāko īpašību. Ja Vairai Vīķei-Freibergai un pārējām politiķēm būtu kaut kripatiņa jūtziņas, tad viņas saprastu, ka latviešu tauta joprojām ir okupēta un kolonizēta – gan fiziski, gan, kā to pierāda “cionas gudrie”, arī ekonomiski.
Pie varas esošie neko nedara, lai situāciju mainītu. Neviens nevēlas apgūt Augstākās zināšanas, par kurām runājam katrā laikraksta “DDD” numurā. Žēl, ka arī jaunieši no “Visu Latvijai!” negrib mācīties. Viņiem galvenais ir tikt pie varas, bet īstas zināšanas nemeklē. Taču, kas notiks, kad viņi tiks pie varas? Ko viņi darīs, ja viņiem nav nekādu nopietnu zināšanu?!
Intervēja Liene Apine
Pirmpublikācija: “DDD” Nr.3(181), 2009. gada 30. janvāris–12. februāris
Publicēts laikrakstā: “DDD” 18(488), 2021. gada 30.septembris–14. oktobris