VILCIENS AIZGĀJIS?

Spriež gudrelis: kam runāt lieku –

Jau vilciens aizgājis.

Gan aizmirstot vien tādu nieku,

Ka pats to pieļāvis.

Ja biji kangars, turi muti,

Ne bārsti negodu.

Bet nē, tu tagad pilnu krūti

Spļauj “gudru” valodu.

Jā, viedums stulbeņiem nav brālis,

Lai kā tiem pašiem šķiet.

Tiem rožu dobē zied vien kālis –

Uz Daili – durvis ciet.

Nav šādu kangaru mums mazums,

Kam vilciens aizgājis.

Un viņu triumfā ir stulbums,

Kas nu tos apstājis.

Bet gļēvuļi, kas pielāgojas,

Lai mierā liktu šos, –

Ir gara stulbums nožēlojams,

Un negods latviešos.

Bet īstam latvietim nevienam

Nav vilciens aizgājis.

Ja skaidra apziņa un gods tam –

Viņš cīnīsies – un viss.

Jo okupantu zābaks bradā

Vēl mūsu Latviju.

Šis varmāka ir jātriec ratā,

Lai glābtu Tēviju.

Jel mosties, celies, latvju tauta,

Nekad par vēlu nav!

Tu patreiz okupantu skauta,

Un kraujas malā jau.

Tev taisnīgums ir jāatjauno,

Lai brīva celtos rīt –

Uz Saullēktu, uz gaitu Jauno –

Lai vergu važas krīt!

Steidzīte


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr. 12(482), 2021. gada 18. jūnijs–8. jūlijs


« Atpakaļ