Saruna ar valodnieku un tulku, Dr. habil. philol., LU profesoru Andreju Veisbergu
Jaunā mode: visu samudžināt
DDD: Vai piekrītat apgalvojumam, ka valoda šobrīd ir kļuvusi par spēcīgu ideoloģisku ieroci?
Andrejs Veisbergs: Valoda vienmēr tāda ir bijusi – šobrīd tikai notiek uzsvaru maiņa. Vismaz Latvijā valoda vienmēr ir bijis ideoloģijas jautājums demogrāfiskās situācijas dēļ (maigi izsakoties). Pamatpretstāve starp latviešu un krievu valodu izglītībā ir beidzot puslīdz atrisināta, tādēļ cilvēki vairāk pievēršas lingvistiskām lietām. Lielu satraukumu izraisa anglismu ienākšana jauniešu ikdienas valodā un, protams, arī jaunās, no rietumiem nākošās eifēmisma sērgas. Politkorektumu tagad lēnām nomaina iekļaujošā valoda.
DDD: Kas tas ir par “zvēru”?
A.V.: Jaunais politkorektuma eifēmisms. Turklāt, ja politkorektums vismaz daļēji atspoguļoja apzīmējamo jēdzienu, tad šī ir pilnīga miglas pūšana. Ja labas valodas lietojuma pamatpazīmes ir skaidrība, precizitāte un piemērotība runas situācijai, tad šī mode līdzi nes tieši pretējo: neskaidrību, neprecizitāti, aizmiglotību.
DDD: Tā saucamās kovidkrīzes laikā sabiedrības uzrunāšanā tiek izmantoti ļoti daudz vārdu, kuriem, manuprāt, nav nekādas jēgas, bet tieši tādus vārdus izvēlas, lai cilvēki neko nesaprastu un domātu, ka teiktais ir kaut kas gudrs un nozīmīgs. Piemērs ir “kumulatīvais rādītājs”. Domāju, ka pat šo bezjēdzīgo terminu lietotāji nezina teiktā jēgu.
A.V.: Tieši tā. Universitātē regulāri notiek programmu akreditācija. Programmu vadītājiem tika nosūtīta vēstule: “Programmu aprakstos būtu vēlams pēc iespējas biežāk izmantot šos 200 vārdus.” Sarakstā bija, piemēram, sinerģija, kumulatīvs, transversāls, kompetences, optimizācija u.c. Interesantākais, ka neviens skaidri nezina, kas ir “kompetences” – ir tikai attāla nojausma par to, kas tas varētu būt.
Kad vēl darbojās Valsts valodas komisija, atsaucām kompetenču tēvu (Guntars Catlaks, kādreizējais Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs – red.piez.), lai viņš izskaidro, kas ir “kompetenču izglītība”. Viņš deva sarežģītu definīciju, bet, kad jautājām, kāda ir atšķirība starp kompetencēm un spējām, prasmēm, tad saņēmām skaidrojumu, ka tas esot ļoti sarežģīti. Bet šis mantras vārds ir izvēlēts kā reformas pamatjēdziens.
Vārdu jēga zudusi jeb katrs saprot pa savam
Andrejs Veisbergs:Vienu un to pašu vārdu jau katrs saprot pa savam. Ja ir nepieciešams panākt juridisku precizitāti, tad vārds ir jādefinē, kā to dara likumu preambulās. Īpaši tas attiecas uz politiskajiem terminiem. Piemēram, ja es teiktu, ka esmu “liberāls”, tad laikam šodien jāskaidro, ko es ar šo vārdu domāju, jo katrs saprot pilnīgi kaut ko citu. Ja agrāk, atsevišķās dzīves sfērās sevi uzskatīju par liberālu, tad tagad vairs tā neuzdrošinos teikt, jo neuzskatu sevi par liberālu jaunajā nozīmē.
Ko nozīmē “kreiss” un “labējs”? Es vairs nezinu. Agrāk domāju, ka kopējā sabiedrības attīstībā esmu konservatīvs, bet pret katru atsevišķo indivīdu liberāls, ļaujot katram darīt to, kas viņam tīk, jo vienmēr jau ir cilvēki ar dīvainībām, novirzēm. Tas, starp citu, ir tradicionālais angļu konservatīvisms – ļoti pielaidīgs pret individuālo. Nesaucu vairs sevi arī par konservatīvu, jo seko jautājums: vai tā kā Putins? Vai tā kā Džonsons? Nē, citādi.
DDD: Varbūt vienkāršāk būtu teikt, ka esat veselīgi domājošs cilvēks, bet tā laikam arī tagad vairs nevar teikt?
A.V.: Tas nu ir pavisam bīstami un politnekorekti. Jaunajam liberālim veselīgi domājošais ir teju vai “agresīvs nacionālists”, “stagnāts”, “baltais apspiedējs”. Tagad modē ir dīvainais, atšķirīgais, slimais, piedodiet, neveselais.
DDD: Jūs teicāt, ka politkorektumu nomaina iekļaujoša valoda? Varat paskaidrot, kas tā ir?
A.V.: Domāju, ka neviens labi nespēs to paskaidrot. Pamatideja – nevienu nevajadzētu izdalīt vai apvainot. Taču, ja “nēģera” vietā saka “melnādainais” – kas tur ir iekļaujošāks? Tāpat pēc ādas krāsas apzīmēta kādu cilvēku grupa. Un vai termins “afroamerikānis” ir iekļaujošs? Šajos terminos neredzu neko iekļaujošu. Ja neizdalām nevienu, tad nevar nosaukt arī profesiju vai raksturot cilvēkus pēc izskata, dzimuma, interesēm.
Tagad tiek meklēts veids, kā apzīmēt “nebināros cilvēkus” – tos, kas uzskata, ka viņi nav ne vīrieši, ne sievietes, tādēļ tiem esot nepieciešama dzimumneitrāla uzrunas forma, sava dzimtes galotne. Latviešu valodā tādas nav. Mums, paldies Dievam, uzrunājot ir vokatīvs, kas noņem galotni! Valodas ekspertu komisijai jau atsūtīja no Briseles rosinājumu izstrādāt latviskos terminus, atbilsmes dzimumneitrālai un iekļaujošai valodai. Tas esot nepieciešams, lai varētu veikt dokumentu tulkojumu. Mans priekšlikums (ar ironiju, protams): tiem, kas nav ne vīrieši, ne sievietes, liksim galotni “o”. Dzīvē tas būtu, piemēram, šādi: Jāno Ābolo. Bet “nebinārajiem cilvēkiem” jau esot vairākas kategorijas. Varam galotnēs salikt visu alfabētu. Taču, ja mēs katrai kategorijai meklēsim individuālu pieeju, tā taču būs vislielākā neiekļaušana, jo, mainot galotnes, mēs viņus nevis iekļaujam, bet tieši izdalām. Principā, ja gribam tikai ieļaut, tad nedrīkstam teikt neko, bet visi ir jāsauc par “personām”.
Absurds bez robežām
DDD: Šobrīd Saeimā tiek skatīti grozījumi likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām. Manuprāt, deputātiem Mātes diena būtu jāpārdēvē par “dzemdējošo personu dienu”…
Andrejs Veisbergs: Vārdu salikums “dzemdējoša persona” ir kārtējais eifēmisms, bet tas ir tikpat neiekļaujošs kā “māte”.
DDD: Vai ir iespējams šā brīža absurdu salīdzināt ar padomju laikos notiekošo?
A.V.: Kaut kādā ziņā jau var, jo katra politiskā iekārta cenšas ietekmēt, kontrolēt un mainīt valodu un līdz ar to arī domāšanu. Šodien, salīdzinājumā ar padomju laikiem, drīkstam vēl diskutēt un pasmieties. Iespējams, ka drīz arī to vairs nevarēsim. Varbūt arī mēs drīz nonāksim līdz tādam līmenim, ka nedrīkstēsim šķirt vīrieti un sievieti.
DDD: Viss tiek virzīts uz to, ka pat domāt nedrīkst kategorijās: vīrietis, sieviete.
A.V.: Domāt vēl drīkst, bet politikas veidošana balstās uz valodu kā manipulācijas instrumentu.
DDD: Kā mums, latviešiem, var kāds prasīt latviešu valodā izdomāt kaut kādu uzrunas, izteiksmes formu, kas neļauj identificēt cilvēka dzimumu? Vai jautāsim apmēram tā: kas tas ir par dzīvo objektu, kas tur kustas?
A.V.: Tagad visi ir personas.
DDD: Bet vārds “persona” arī ir sieviešu dzimtē.
A.V.: “Persona” ir kopdzimtes vārds, tāpat kā “slepkava”, “bende”, “nejēga”, “prostitūta”. Starp citu, interesanti, ka latviešu valodā šie vārdi gandrīz visi ir negatīvi iekrāsoti. Dažās valodās politkorektuma piekritēji šādu vārdu grupu mēģinātu aizliegt. Bet “persona” mums spiežas iekšā pa visām šķirbām, “policists” nu ir “policijas amatpersona”, “ārsts” – “ārstniecības persona”.
DDD: Tātad, ja mēs gribam kādu problēmu izdomāt, tad esam parādījuši, ka varam visu sajaukt un radīt haosu ļoti ātri un uz līdzenas vietas? Ko darīsit, ja tomēr nāks rīkojums “no augšas”, ka valodas ekspertiem, pie kuriem piederat arī jūs, jāatrod risinājums, jāiet “līdzi laikam” un jāievieš dzimumneitrāla izteiksmes forma latviešu valodā?
A.V.: Es atteikšos ar tādām blēņām darboties. Domāju, ka būs diezgan daudz valodnieku, kuri rīkosies līdzīgi. Valodas ekspertu komisijā, kurai, visticamāk, šādus jautājumus varētu uzticēt, smejas un cer, ka līdz tādam absurdam nenonāksim. Tomēr Ministru kabineta pārstāve, kas ir atbildīga par likumiem un normatīvajiem aktiem, Eiropas regulu un direktīvu pārņemšanu, teica, ka nekur nespruksim. Varbūt būs kā ar eiro – dažos oficiālajos tekstos jālieto “euro”, citur lietojam “eiro”. Bet man bail, ka sarakstu ar vēlamajiem un nevēlamiem vārdiem saņems, piemēram, Latvijas Radio žurnālisti, nepārprotami norādot, ka darbinieki atsevišķus vārdus nedrīkst lietot. Un ko darīsim, ja kādam intervējamajam “paspruks” “nepareizais” vārds? Padomju laikā jau visu ierakstīja, cenzēja un sagraizīja.
DDD: Ko darīt? Pieņemu, ka vidējā un vecākā paaudze, kas mācījusies vēl parastajā, nevis kompetenču izglītības sistēmā, spēs vismaz daļēji nepakļauties, bet jaunie – tie, kuru prāti, tēlaini izsakoties, tiek izvaroti ar “slima suņa murgiem”?
A.V.: Es jau ticu veselajam saprātam, apgaismei, domāšanai.Var pretoties un skaidrot. Galu galā par lēmumiem balsos kādi politiskie spēki. Vai visi ir traki un nozombēti?
DDD: Es jau teiktu, ka visi, bet ir, protams, arī daži pozitīvi izņēmumi. Diemžēl proporcija starp trakajiem un normālajiem mainās ļoti strauji, pirmajiem par labu. Diemžēl. Vēlme palikt pie varas ir tik spēcīga, ka tas atstāj iespaidu uz domāšanu, veselo saprātu un loģiku.
Likuma grozījumi: centieni ierobežot vārda brīvību
DDD: Laikraksta “DDD” veidotājus apsūdzēja noziegumā pret cilvēci, jo publikācijās lietojām vārdus “žīds” un “okupants”. Krimināllietas iztiesāšana, par laimi, beidzās mums par labu – tiesa visās instancēs atzina, ka šie vārdi nav naidu izraisoši. Diemžēl cilvēkiem tiesas lēmums nav devis drosmi lietot vārdu “žīds”, kas, manuprāt, ir ļoti jauks un piemīlīgs. Es drīzāk vārdu “ebrejs” uzskatu par aizskarošu, jo saistās ar okupācijas varas paliekām.
Andrejs Veisbergs: Ja valodā kaut kas iesakņojas, tad to pagriezt atpakaļ ir samērā sarežģīti. Mans uzskats, ka jebkuru vārdu var izmantot kā sliktu. Ja kādam nepatīk kāda tautība, politika vai dzīvesveids, tad ir pilnīgi vienalga, kā tu to sauc. Negatīvais nav vārdā, bet attieksmē. Aizskarošs var būt jebkurš vārds attiecīgā lietojumā un intonācijā: “sieviete”, “rīdzinieks”, “latgalietis”, “pilsētnieks”, “laucinieks”, “katolis”, “luterānis”, “latvietis”, “krievs”, “veģetārietis”, “gaļēdājs”, “cirvis”, “biete”, “sēne”, nemaz nerunājot par politiskiem apzīmējumiem, kuros katrs cilvēks iemieso savu pārliecību par labo un slikto: “komunists”, “kreisais”, “labējais”, “liberālis”, “konservatīvais” utt., u.t.jpr.
Man “žīds” nav slikts vārds, arī “čigāns” ne.
DDD: Ja Saeima pieņems grozījumus Krimināllikumā, tad būs aizvien vairāk tiesas procesu, kuru iemesls kļūs latviešu valodas lietošana. Kurš būs tas, kurš pateiks, ka konkrētais vārds patiešām lietots negatīvā un pat naidīgā nozīmē?
A.V.: Lingvistiskās ekspertīzes jau veic, bet, domāju, ka aizvien vairāk ienāks subjektīvais vērtējums, kas balstās noteiktā ideoloģijā.
Turpmāk vēl…
Intervēja Liene Apine
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.11(481), 2021. gada 4.–17. jūnijs