Saruna ar Pilsoņu Kongresa delegātu un Latvijas Komitejas pārstāvi Aivaru Andersonu
Turpinājums no: 4. MAIJS: AIZ EIFORIJAS PASLĒPTIE MELI. 1. daļa
Saeimas deputāti kļūst arvien muļķāki
DDD: Kā tev liekas, vai politiķi, kuri šobrīd nonāk pie varas, nav vēl nekrietnāki par tiem, kas Saeimā un valdībā bija 1990. gadu vidū? Manuprāt, tagadējā Saeimā tādu Deklarāciju par Latvijas okupāciju nepieņemtu kā 1996. gadā.
Aivars Andersons: Iespējams, ka ir. Tomēr es domāju, ka bijušo-esošo komunistu paspārnē izaugusī jaunā paaudze gluži vienkārši ir muļķāki. Turklāt viņi vēl mazāk bīstas no tautas, jo apzinās, ka nekas jau nedraud. Kad Artuss Kaimiņš dibināja “KPV LV, izpētīju partijas sastāvu. Ievēroju, ka lielākā daļa bija izgājuši kaut kādas, vismaz īsas, studijas Rietumos: Kanādā, Amerikā. Džona Pērkinsa grāmatā “Ekonomiskā slepkavas grēksūdze” ļoti labi ir aprakstīts, ka pastāv institūti, kas sagatavo cilvēkus globalizācijas procesam. Un tādi viņi šeit, arī Saeimā, sēž.
Ne vienu reizi vien esmu stāstījis, bet “DDD” lasītājiem atkārtošu, ka Saeimā sēž cilvēki, kas nezina vēsturi. Taču, kā jau teicu, ja vēsturi nezina, nevar nākotni veidot. Kāpēc? Tāpēc, ka vēsture lielā mērā ietekmē tagadni. Vēsturē notikušie noziegumi, kas ietekmē tagadni, ir jānovērš, citādi nākotne būs netaisnīga.
Starp citu, es gribēju paviesoties partijas “KPV LV” kongresā pirms Saeimas vēlēšanām – kā Pilsoņu Kongresa delegāts, kuram jāzina, kas tur notiek. Nē, mani izdzina ārā! Tur stāvēja jaunie topošie deputāti, un es viņiem pajautāju: “Redziet, mani, likumīgo Latvijas Republikas pilsoņu ievēlētā Pilsoņu Kongresa delegātu, izdzina no jūsu partijas kongresa. Ko gan jūs tur tik slepenu lemjat, kas nebūtu jāzina Latvijas Republikas pilsoņiem? Un vai jūs vispār zināt, kas bija pilsoņu kustība?” Atbilde bija īsa: “Nē, mēs nezinām!” Tad turpināju: “Bet par Tautas fronti kaut ko jūs taču zināt?” – “Nu, kaut ko jau esam dzirdējuši…”
Lūk, tādi tagad sēž Saeimā. Cilvēki, kas nezina nedz valsts pamatus, nedz par okupāciju un kolonizāciju, nedz to, kā Latvija tika pārtaisīta par 4. maija republiku. Agrāk tur sēdēja meļi un liekuļi, tagad – tādi, kas patiešām daudz ko nezina.
Vēlēšanas kopā ar naturalizētajiem okupantiem: NEPRĀTS!
DDD: Tagad jaunā paaudze politikā arī nodrošina savas personīgās intereses. Agrāk tā saucamie komunisti gribēja no volgām pārsēsties uz mersedesiem, bet tagad – gluži vienkārši pēc iespējas treknāk dzīvot. Vai ne tā? Un par valsts atjaunošanu netiek runāts.
Aivars Andersons: Jā, tu precīzi formulēji problēmu. Bet, jāsaprot, ka bez valsts atjaunošanas nekā laba te nebūs – viss ies uz leju. Jo valstī pamattauta nav saimniece. Tikai pamattauta spēj rūpēties par savas nacionālās valsts attīstību, nevis pazudināšanu. Svešajiem šādas rūpes nav. Kā jau esmu teicis, spēks nerada tiesības. Arī tas ir spēks, ka cilvēkiem tiek skalotas smadzenes.
DDD: Labprāt tagad pieminētu vēlēšanas. Vai ar to palīdzību var atjaunot 1918. gada novembra Republiku?
A.A.: Šā brīža apstākļos nevar. Lai atjaunotu latviešu valsti, Saeima ir jāievelē pēc 1922. gada vēlēšanu likuma. 5 procentu barjera, piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās, radīja situāciju, ka 12,6 procenti vēlētāju nav pārstāvēti Saeimā. Tas ir daudz. Faktiski, matemātiski rēķinot, 51 deputāts, kas ir vairākums, pārstāv tikai 44,5 procentus velētājus. Tā ir absolūta pretruna ar Satversmē noteikto, ka esam demokrātiska valsts. Tā nav demokrātija vairs.
DDD: Varētu jau aicināt latviešus piedalīties vēlēšanās, bet… bet Saeimas velēšanas būtu leģitīmas tikai tad, ja ne tikai atceltu 5 procentu barjeru, bet, galvenais, ja tiktu atjaunots arī pilsoņu kopums.
A.A.: Jā, taču to šī vara nedarīs.
DDD: Iznāk, ka mēs balsojam kopā ar naturalizētajiem okupantiem, tādējādi labprātīgi uzturot 4. maija režīmu un dekolonizācijas neveikšanu?
A.A.: Tieši tā. Šādas vēlēšanas patiesībā ir absurdas un prettiesiskas, no 1918. gada Republikas atjaunošanas viedokļa raugoties. Ar naturalizētiem okupantiem, kuri 9. maiju svin Pārdaugavā, vienās vēlēšanās piedalīties ir neprāts. Kas tad ir 9. maija svinības? Tā ir uzvara pār Latviju un tās tautu.
Viņi – šie naturalizētie un vēl nenaturalizētie, taču neizraidītie okupanti, – svin uzvaru pār Latviju, jo jūtas šeit kā saimnieki. Tātad ceļš uz dekolonizāciju, uz valsts atjaunošanu ir īstenojams tikai un vienīgi ar jaunu tautas kustību, apmēram tādā līmenī, kāda bija Tautas fronte, kas pārņem varu, taču bez čekas līdzdalības. Pašai tautai ir jāatmostas un jāsaceļas, nevis jācer vēlēšanās pārspēt naturalizētos okupantus. Jātop jaunai deklarācijai par pirmās Republikas atjaunošanu – ar visiem no tās izrietošajiem likumiem un lēmumiem. Bet tur ir vajadzīga saprāta augšāmcelšanās, citādi nekas nesanāks. Taču kā tam notikt, ja cilvēki tic visam kam, tikai ne Visuma Saprātam?!
Cīņa ar sekām, nezinot cēloņus
DDD: Zinu, ka tu lasi un iedziļinies Aleksandra Klizovska grāmatā “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati”. Vai tā tev palīdz izprast pasaulē notiekošās kopsakarības?
Aivars Andersons: Nezinu, vai ar grāmatas palīdzību visi cilvēki nāks pie saprāta. Cilvēka prātam jau tur rakstītais nav viegli tverams. Ir jāatveras šīm zināšanām, tad kļūst saprotams, kas patiesībā notiek pasaulē.
DDD: Un kas notiek?
A.A.: Brīnumainas lietas. Kas to visu regulē? Laikam jau Visuma Saprāts. Tu ierunājies, kādi tur sēž Saeimā – vai varētu tagad radīt Deklarāciju par Latvijas okupāciju? Edgars Kramiņš savulaik intervijā skaidri un gaiši pateica, ka tur taču vairums ir “debili cilvēciņi”, kas neprot sasaistīt kopsakarības. Vismaz trīs lietas ir jāsakārto, bet cilvēku vairākums to nespēj, viņi neredz, kur ir cēloņi un kur sekas – viņi cīnās ar sekām, neapjēdzot cēloņus. Ja cilvēks nelikvidē cēloņus, bet cīnās ar sekām, tā ir lieka laika šķērdēšana, un tādu nesaprašu ir vairākums. Taču viņi apvainojas, ja tos neuzslavē par kārtējo stulbumu – nē, viņi taču ir gudri… Bet pat tik daudz spriestspējas un godīguma nepietiek, lai pateiktu, ka visu nesaprot. Viņi visu zina, jo ir gudri. Un ko darīt? Tādu ir daudz.
DDD: Pie varas ir tieši šādi iedomīgi, īpaši skoloti “gudrinieki”, kas ļoti labi prot sagraut latviešu tautas pašapziņu un valsti, lai nodrošinātu paši sev treknu dzīvi.
A.A.: Jā, tādi ir pie varas. Turklāt ne tikai Latvijā.
Nevēlēšanās uzzināt patiesību
DDD: Par samērīgumu runājot, vai “galvenais infektologs” Uga Dumpis, kurš nosaka kovida ierobežojumus, tavuprāt, rīkojas saprātīgi?
Aivars Andersons: Es domāju, viņš to dara pēc pasūtījuma. Nav cita komentāra, jo šie pasākumi nav nedz samērīgi, nedz saprātīgi. To var redzēt pat no tā, cik viņš stīvi uzvedas – liekas, kā kaut kāds robots. Tik stīvi viņš runā, it kā baidoties, ka nepasaka kaut ko nesaskaņotu. Var pamanīt, ka cilvēks nerunā no sirds, bet gan to, kas viņam uzdots. Esmu pārliecināts, man nav šaubu, ka kovida ierobežojumi ir ar kādu konkrētu uzdevumu – visticamāk, lai sagrautu valsts un arī pasaules ekonomiku un lai iebiedētu, sašķeltu cilvēkus. Uga Dumpis šajā visā ir bandinieks.
DDD: Tavuprāt, uz kurieni šī kovida afēra ved?
A.A.: Vispirms, kā jau teicu, tas ir ekonomiskais sabrukums. Tā izraisīšanu jebkurā valstī sauc par valsts nodevību, par darbošanos pret valsti, pret tautu. Pirms 30 gadiem Elmārs Pelkaus teica: ja nepieder ekonomiskā vara, tad nav stingras pozīcijas arī politikā. Ekonomiskā vara mums, latviešiem, jau sen vairs nepieder. Ja vēl šī ekonomika tiek nīcināta, kam tad paliek vara? Faktiski – tikai un vienīgi starptautiskajam, globālajam kapitālam. Vietējā vara ir policistiem, lai iedresētu, vajātu cilvēkus.
DDD: Ne jau sava prieka pēc policisti kontrolē, viņiem tiek doti uzdevumi.
A.A.: Jā. protams. Bēdīgi, ka vairums cilvēku šim visam farsam psiholoģiski pakļaujas un nevēlas uzzināt patiesību.
DDD: Protams, kovida vīruss ir nešpetns, tas var nomocīt organismu, dažos gadījumos pat līdz nāvei. Tomēr, vai pasākumi, lai ierobežotu tā izplatību, ir adekvāti?
A.A.: Jau teicu, ka nav. Neticami, bet fakts. Un arī no kovida mirušo skaits nav patiess. Ja cilvēks mirst no vēža, bet viņa novārdzinātajā organismā tiek konstatēts arī kovids, tad nāve tiek ierakstīta kovida, nevis vēža statistikā. Bet šis cilvēks tik un tā bija neārstējami slims, diemžēl. Savukārt, ja cilvēks nomirs pēc vakcinācijas, tad tas būs “izņēmums”… Tas taču ir melīgi! Cilvēki nemaz negrib zināt šo patiesību, jo to apjēgt ir smagi.
DDD: Vairums negrib analizēt, negrib zināt, viņiem ir tikai šī diena…
A.A.: No šīs negribēšanas saskatīt un aizstāvēt patiesību ceļas visas nelaimes. Vienmēr esmu uzsvēris, ka, tikai pie prāta gaismas tiekot, mēs izglābsimies!
…jo viņi grib pie siles sēdēt
DDD: Prāta gaisma palīgā nenāk arī, piemēram, Satversmes tiesai, kuras uzdevums būtu stāvēt latviešu valsts pamatvērtību, Satversmes sardzē. Nepietiek, ka tika atdota Abrene Krievijai, tagad šis iestādījums ir uzmeties arī par pediņu un lesbiešu aizstāvi.
Aivars Andersons: Satversmes tiesas spriedumi nav leģitīmi, jo 1918. gada 18. novembra Republika taču nav atjaunota. Tas patiešām ir murgs, citādi to nenosaukt. Kas tad izveido Satversmes tiesu? Saeima. Un tajā pašā laikā tā esot neaizskarama? Kas izveido, tas arī likvidē, tā būtu loģiski. Taču, ko mēs varam gribēt no Saeimas, kas tiek ievēlēta kopā ar naturalizētajiem okupantiem?!
DDD: Runājot par pašreizējo Satversmes tiesu, manuprāt, labs rādītājs ir Arturs Kučs tās sastāvā. Tieši viņš bija viens no tiem nožēlojamiem algādžiem, kas Drošības policijas uzdevumā uzrakstīja “ekspertīzi”, lai notiesātu laikraksta “DDD” veidotājus par dekolonizācijas tiesību atgādināšanu.
A.A.: Jā, to es labi atceros. Arī to, cik viņš smieklīgi uzvedās tiesā, nespējot atbildēt uz taviem un Aivara Gardas jautājumiem. Izgāzās!
DDD: Un kas šādu necilu juristiņu, es teiktu, pamuļķīti, iecēla Satversmes tiesas tiesneša krēslā? Tā pati Saeima! Šim amatam viņu izvirzīja Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš lieliski zināja par Kuča saistību ar Sorosa organizācijām, par noskaņojumu pret okupācijas seku novēršanu un par negodīgo attieksmi pret laikrakstu “DDD”. Vienīgi Aleksandrs Kiršteins no Nacionālās apvienības asi iestājās pret Kuča ievēlēšanu Satversmes tiesā. Tomēr vairāki Nacionālās apvienības deputāti Kuču atbalstīja…
A.A.: Jo viņi grib pie siles sēdēt. Vairums tur ir tādu, kuriem svarīga ir tikai sile. Un tieši tāpēc mēs tiekam dzīti murgā un dzīvojam melos, lai daži būtu paēduši, pildot uzdevumus, kas ne jau latviešu tautai un valstij ir labvēlīgi. To vajadzētu ļoti nopietni saprast. Rakstnieks Egons Līvs Atmodas sākumā, pirms savas aiziešanas Mūžībā, rakstīja dienasgrāmatā: “Es nekad nevarēju iedomāties, ka briesmas var būt tik briesmīgas.” Kad sākās Atmodas laiks, atklātībā nāca visi šie Komunistiskās partijas noziegumi ar čekas palīdzību. Un šo noziegumu sekas joprojām ietekmē mūsu dzīvi. Taisnīgums jau nav atjaunots.
Tagad viņus nesauc par komunistiem – nākusi jauna paaudze, kā tu teici, sorosīti. Viņi cītīgi piestrādā, lai latvieši tiktu sadalīti “pareizajos” un “nepareizajos”. “Pareizie”, protams, atbalsta viņus.Viņi ir labi izskoloti, lai atrastu “argumentus”, kas visu apgriež kājām gaisā. Bet viņi tā māk ieskaidrot, ka cilvēks apjūk – sāk ticēt šiem meliem.
DDD: Tas nebūtu paveicams bez mediju varas.
A.A.: Jā, tur jau ir tā nelaime. Tā tika saglabāta komunistu vara. Vispirms tā bija Tautas fronte, kas tika dibināta ar radio un TV žurnālistu palīdzību. Bija arī neformālā Tautas fronte, taču cilvēki lielākoties par to nekā nezināja, jo oficiālajai organizācijai bija izdevīgi noklusēt. Valdis Šteins par Tautas frontes mītiem, sazvērestībām un nodevībām jau ir stāstījis. Apmuļķot cilvēku var ļoti vienkārši, nestāstot visu patiesību. Puspatiesības arī faktiski ir meli un demagoģija. Katrai medaļai ir divas puses, ja neredzi tās otru pusi, nevari spriest par medaļu kopumā.
DDD: Lai izprastu, ir jāmācās domāt, analizēt, sintezēt…
A.A.: Noteikti. Bet trakākais, ka cilvēkiem to darīt ir slinkums. Viņi labprātāk notic tam, ko stāsta pa radio, TV. Bet man nav kur sprukt, esmu zvērējis savu darbu veltīt Latvijas Republikas patiesai atjaunošanai. Daudzi pazīstami man jautā, ko darīt? Bet ko gan var darīt, ja cilvēkiem prāta nav, ja nenāk pie prāta gaismas? Ja viņi nelasa, piemēram, to biezo grāmatu “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati”?! Tikai pie prāta gaismas nākot, var uzvarēt tumsu.
Revolūcija vispirms galvā!
DDD: Kā tas viss, tavuprāt, beigsies un kad kļūs labāk?
Aivars Andersons: Kādu laiciņu šī visa tumsa droši vien vēl vairāk samilzīs. Tomēr, manuprāt, šogad vajadzētu būt kādam stipram pavērsienam, jo nelietība pasaulē, arī Latvijā, jau ir sasniegusi tādu līmeni, ka daudziem vadzis ir pilns. Protams, tikai garīga sacelšanās un atdzimšana var palīdzēt.
DDD: Ko novelēsi tiem, kas lasa?
A.A.: To pašu, ko es aizvien novēlu. Pie prāta gaismas ir jānāk, jāsāk pašiem domāt! Pirms trīsdesmit gadiem Jānis Freimanis teica: “Kamēr cilvēkiem galvas vietā būs televizori, nekas labs nevar notikt.”
Tautai ir jāpamostas, ir nepieciešama jauna Atmoda. Un modināt vajag visiem iespējamiem līdzekļiem. Informācija un vēlreiz informācija! Šodien runā par hibrīdkariem, mēs sakām: informācijas kari – kurš kuru pārspēs informācijā vai melos. Mūs var glābt tikai patiesa informācija, pilnīga patiesība un atklātība.
Jā, ir jābūt informācijai par to, kas noticis, kāpēc noticis un kā rast izeju. Šo informāciju sniedz “DDD”, vajag to izplatīt, lai lasa arvien vairāk cilvēku. Ir jau arī trakie, kuri uzskata, ka jāņem ieroči rokās. Kādi gan tagad ieroči, ja nav patronu! Paliek mēslu dakšas vien.
DDD: Vispirms galvā ir jāmainās – prāts ir visspēcīgākais ierocis, kurš spēs izvēlēties vislabāko taktiku turpmākai cīņai.
A.A.: Tātad revolūcija ir jātaisa galvā – ar domu, ar gara spēku. Atmodas sākumā teica – gara spēks mūs glābs! To pašu var teikt arī tagad. Vienkārši nav cita ceļa, nav cita varianta.
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.9(479), 2021. gada 10.–20. maijs