Vēlēšanas notiek katru dienu: arī šodien! 3. daļa

Turpinājums no: Vēlēšanas notiek katru dienu: arī šodien! 2. daļa


Latviešu pilsoņu karš sociālajā vietnē “FACEBOOK”

Laikraksts “DDD”: Vēlēšanas nenotiek vienu reizi četros gados – tās notiek katru dienu: ar atklātas un slēptas propagandas palīdzību masu medijos, kurus finansē tie paši plutokrāti, kas uztur politiskās partijas jeb Latvijā valdošo pretlatvisko režīmu – 4. maija režīmu. Plutokrātu plānos nav Latvijas dekolonizācija, bet ir latviešu tautas saliedēšana ar okupantiem…

Turpinājums no iepriekšējā numura

Voldemārs Stāvusis: Lūk, lūk, “krietnais cilvēk”, – tieši tādi sīkpartiju muldoņas VESELUS 12 (divpadsmit) gadus mala vienu un to pašu, nu tieši jūsu stilā. Socdemu līderis [Rainis] pat apvainojās, kad šo par Latvijas prezidentu nelaida, durvis sitot, aizgāja… Sasmējos par “ārējiem ienaidniekiem”, kurus jūsu grupējums grasās padzīt – nebūsit laikam baudījis militāro izglītību, kur viens no likumiem ir: “Pirms uzstādīt prasības (jebkādas), vispirms pārliecinieties, vai jums ir pietiekoši daudz spēku un līdzekļu, lai PANĀKTU šo prasību izpildi.” Nekā jums nav. Ne spēku, ne līdzekļu. Nulle/Zero.

Steidzīte Freiberga: Kāds stulbums, Voldemār Stāvusi, par ārējā ienaidnieka jeb okupantu padzīšanu ir jāgādā valdībai, nevis kādam no mums. Mūsu uzdevums ir prasīt, lai tas tiktu izdarīts. Un tas ir jādara nenogurstoši, kamēr latviešos vēl ir kādas dzīvības pazīmes, nevis “gudri” jāprātuļo un jāsmejas par tiem, kuri darbojas savas tautas interesēs… Avīzes izdošana nav mazs darbs.

Vilnis Ābels: Latvija mums viena. Nevaram šķelties… Kopā mums iespējams paraut augšā daudzus savējos, kas ir nesaprašanā par to, kas notiek valstī. Tikai tā ir izeja. Atceramies, Vecais Valters, kad bija uzvilcis Latvijas karogu Svētā gara tornī virs pils, novēlēja tautai vienu vārdu: “Vien-prā-tī-bu!…” Viņš to izrunāja pa zilbēm.

Voldemārs Stāvusis: Vilnis Ābels A.Gardam par “advokātu” pieteicies? Kvalifikācija diez vai būs atbilstoša…

Latvijā tādi “Tālavas taurētāji” jau sen zināmi, ne velti pievedu piemēru par socdemiem. Kad viņu sakūdītos zemniekus par muižu dedzināšanu sāka “melno sotņu” kazaki likt pie Soda priedēm, lai nošautu (gan tēvus, gan dēlus), viņu vadonim (abiem ar civilsievu) KOMINTRENS apmaksāja dzīvošanu Lugāno. Par KĀDIEM nopelniem?

Līga Muzikante: Ķengu vāceles (kā, piemēram, Voldemārs Stāvusis), kas ņirgājas par mūsu tautas dižgariem, tiešām vajadzētu palaist spēlēties smilšu kastītē – lai viņi tur kopā ar visādiem streipuļiem būvē savas liberastu smilšu pilis. Šobrīd šie dvēselē nekrietnie liberasti iedomājas, ka ir viņu smilšu piļu uzplaukuma laikmets – ļausim to prieku samaitātajiem rotaļāties savā starpā, kā tas notiek Latvijas Radio, TV, lielajos preses izdevumos un citos liberastu ideju ruporos. Bet reāli domājošo cilvēku sarunās viņiem nevajadzētu ļaut pārāk ilgi uzkavēties, jo šie morāli zemie mēdz ātri aizkaitināties un tad, kā jau Aivars Garda rakstīja, nekontrolēti laiž savu liberastu nodevīgo smaciņu, kas tā jau ir piesmirdinājusi sabiedrisko telpu visā Latvijā.

Madara Valdmane: Taču man pašai kādreiz ir tāda kā zinātniska interese visādu stāvusu un citu delveru novērošanā. Daži ir vēl cerīgi – citi bezcerīgi.

Aivars Garda:  Madara Valdmane vēl maigi nosauca viņus par delveriem. Viņi ir īstenie latviešu šķēlēji, jo aicina atbalstīt un balsot par savas tautas nodevējiem un noziedzniekiem pret cilvēci. Ja tā nav šķelšana, tad kas tā ir? Vilnis Ābels uz piedāvājumu apvienoties uz augstāko principu pamata neko neatbildēja. Kāpēc?

Parasti visiem muldētājiem prātā ir personiskās lopiskās intereses. Aplūkot latviešu tautas problēmu kopumā – to viņi vai nu prātiņa trūkuma dēļ nespēj, vai arī gluži vienkārši negrib.

Līga Muzikante: Neapjēgt vēlēšanu bezjēdzīgumu okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšanā spēj tikai cilvēks, kurš ir pārņemts ar liberastu smilšu piļu būvēšanas idejām – manuprāt.

Gundars Rufus Resnais: No A. Gardas dzirdētās domas par Džordano Bruno gan ir aplamas! Neviens viņu nesadedzināja par patiesības sludināšanu (tās ir skaistas leģendas), bet gan par piederību un aktīvu darbību sātanistu draudzē!!

Pāvils Silnieks: Gundar Rufus Resnais, palūgšu nejēdzības nemuldēt! Ja neesat nevienu Džordano Bruno grāmatu lasījis – muti ciet! Pats esat sātanistu draudzes emisārs.

Aivars Garda:  Gundar Rufus Resnais, šeit patiešām nav īstā vieta, kur izrādīt savu muļķību un tumsonību. Nostājoties pret Džordano Bruno, nostājāties pret Pašu Kosmisko Tēvu, pret Patiesību.

Liene Apine: Lasu, ko šeit sarakstījuši tādi kā Gundars Rufus Resnais, Voldemārs Stāvusis un nevaru saprast, vai murgi tapuši laikapstākļu ietekmē vai šie kungi pēc dabas nedraudzējas ar veselo saprātu (par sirdsapziņu un sirds gudrību šoreiz pat nerunāju)?! Kā vēl lai Aivars Garda izskaidro elementārās patiesības, kuras šiem kungiem nav saprotamas? Vai tiešām nelietīgums un negodīgums neļauj izprast patiesību? Varbūt kungiem vienkārši bail, tādēļ labāk uzbrukt tam, kurš konsekventi aicina padzīt no Latvijas okupantus un kolonistus? Un pie reizes uzbrukt arī Rainim, Aspazijai un Džordano Bruno? Mums jau ir komanda kartupeļu mizotāju, kas savu baiļu dēļ atteikušies cīnīties frontes pirmajās rindās. Varbūt šie vēlas pievienoties? Lai gan, ko mēs ar tik daudz nomizotiem kartupeļiem darīsim? Liksim šos kungus pie rīvēšanas un kartupeļu pankūku cepšanas, ja vīru darbiem drosmes pietrūkst.

Agris Purvins: Ja Gardas kungs spētu man parādīt ceļu, tad, iespējams, es būtu viņa kvēlākais atbalstītājs, bet mākoņus stumdīt un lasīt visādas jēlības nav nekādas intereses.

Līga Muzikante: Vēl viens pankūku cepējs pieteicās! Agris Purviņš, kurš, pēc viņa komentāriem spriežot, baidās pat padomāt par dekolonizāciju. Manuprāt, mākoņus stumdīt ir tieši atbalstīt latviešu tautas saliedēšanos ar okupantiem un sevi mierināt, ka nekas slikts jau nenotikšot… Tieši tā rīkojas Agris Purviņš, muļķīgi žēlojoties, ka neredzot cita ceļa. Kā tādam mākoņu stūmējam vēl skaidrāk parādīt šo ceļu uz dekolonizācijas veikšanu, kurš jau sen ir parādīts, izskaidrots, pamatots, bet uz kura spert kāju viņš baidās?!

Aivars Garda: Kā panākt, lai Agris Purvins un citi šīs diskusijas oponenti pārtaptu par gudriem cilvēkiem? Es varu censties pilnveidot sevi un gūt vai negūt panākumus, bet, ja viņi paši nedarīs neko, lai sevi pārveidotu, tad, protams, es neko nepanākšu. Cīņa ar tādu muļķību un gļēvulību ir cīņa ar vējdzirnavām. Tamdēļ cīnieties vien paši ar sevi, ja vēlaties pilnveidoties. Cīņa ar saviem netikumiem nav cīņa ar vējdzirnavām.

Ceļu [kā veikt dekolonizāciju] es jau sen esmu parādījis, kā to Līga Muzikante jau nupat rakstīja, bet šie gļēvuļi prasa no manis garantijas: lai viņiem būtu viss, bet viņiem par to nekas nedraudētu. Citiem vārdiem sakot: ja cīņa ar okupantiem var apdraudēt šos gļēvuļus, tad viņiem tā nav vajadzīga. Cīņā ar okupantiem nekādu garantiju nevar būt. Tas būtu absurds, ja kareivis teiktu, ka viņš ies kaujā vienīgi tad, ja visi garantēs, ka kareivis paliks dzīvs. Ja ne, tad viņš kā purvini, stāvusi un dažas pārgudras dāmītes šajā diskusijā pacels cepuri un pametīs kaujas lauku. Vai tiešām esat tik neglābjami dumji, ka nesaprotat? Vai varbūt nelabojami gļēvuļi un nodevēji, un noziedznieki pret cilvēci?

Liene Apine: Agris Purviņš pārmet, ka Gardas kungs viņam neparāda ceļu, iespējas. Ko cilvēkam, kurš visu laiku dzīvo ar acīm un ausīm ciet, parādīt un pateikt? Aivars Garda nav vainīgs, ka esat kurls un neredzīgs pret Patiesību un Taisnīgumu. Ja gļēvums un nevīrišķība jums šķiet tuvākas un mīļākas lietas, tad nekad nedzirdēsit to, ko saka Aivars Garda. Vēlu izmazgāt ausis un atvērt acis, tad ieraudzīsit ceļu!!!

Madara Valdmane: Pārlasot pagaros komentārus, kārtējo reizi brīnos, cik ļoti daži brūk krāgā par to, ka kāds atsakās balsot par nodevējiem, kas neveic dekolonizāciju. Šis ir absurds! Cilvēki baidās no “Saskaņas”, bet vienlaikus negrib neko darīt, lai tādas “Saskaņas” Latvijā nebūtu. Lai “Saskaņas” Latvijā nebūtu, ir jāveic dekolonizācija, nevis jāuztur un jāvairo “Saskaņas” elektorāts. Tieši nodevēji ir tie, kas Latvijā saliedē latviešus ar okupantiem, piešķir viņiem pilsonību. Kā gan to var nesaprast?! Man jau liekas, ka vairums saprot, taču ir gauži vienaldzīgi pret faktu, ka bez dekolonizācijas latviešu tauta un valsts aizies bojā.

Andris Imants Kokenbergs: “Saskaņas” dēļ arī, bet jau 30 gadus LATVIJA IET BOJĀ pašu “bāleliņu” ambīciju, varas un iedzīvošanās kāres dēļ!

Vilnis Ābels: Daudzi ciena LNF un avīzi “DDD”. Visvairāk par drosmi nolikt ērkšķu vainagu kādā maija dienā Karātavu laukumā starp simtiem tūkstošiem svešo iebrucēju mūsu Latvijā.

“DDD” koncepcija, nostādnes, aicinājumi ir saprotami… Tomēr Ētika pret barbaru ir neiedarbīga. Kārtība te lejā, uz zemeslodes, ir skarba un vienkārša. Cilvēki nav pret aicinājumu padzīt no Latvijas okupantus un kolonistus! Cilvēki nepiekrīt Jums vēlēšanu ignorēšanas doktrīnas sakarā. Vēlēšanu boikots no patriotu puses neefektīgs arī tehniski. Vien pēdējos gados Latvijas pilsonība iedota vismaz 145 583 kārotājiem!

Līga Muzikante:Un kurš tad šiem kārotājiem Latvijas pilsonību iedeva? Vai tik ne paši vēlēšanās sabalsotie latvieši?!

Vilnis Ābels: Jums jau rakstīju, liekas, savas domas par plašāku kustību. Patriotisko grupu, kopu, organizāciju. Vienā kopīgā manifestā, ar labu uzsaukumu iespējams paraut augšā daudzus savējos, kuri ir paguruši no šodienas realitātes, apātiski. Tikai tā ir izeja. Tas pa spēkam būtu LNF? Kurš gan cits. Ja tas izdotos, ka mums visam savējo spārnam, izdotos apvienoties, tad gan Rīgā, gan valstī var legāli mainīt situāciju, spēku samēru pret moskovitiem!

Līga Muzikante: Lai kaut kas tāds notiktu, ir vajadzīga tautas garīgā sacelšanās. Bet, skraidot uz vēlēšanām un balsojot par nodevējiem, kas saliedē latviešu tautu ar ārējiem ienaidniekiem, uz sacelšanos nav ko cerēt. Latvietim ir jāizjūt riebums pret notiekošo noziegumu, kura rezultātā iet bojā tauta un valsts! Jāsaprot, ka tā vairs turpināt nedrīkst, un jābūt svēti sašutušam par notiekošo. Tikai tad var notikt vienošanās – turklāt, kā jau Aivars Garda rakstīja, uz augstāko principu un ideālu pamata. Līdz tam – pelavām ir jāatkrīt no graudiem. Tādēļ jau rosinām sociālajos tīklos diskusijas – jā, arī skarbus strīdus, kas vairāk līdzinās pilsoņu karam. Bet kā citādi, ja latvieši guļ un samierinās ar tautas bojāeju?

Agris Purvins: Līga Muzikante, Jūs jau nezin cik gadus cenšaties “radīt riebumu”, bet neteiktu, ka Jums būtu kāds liels atbalsts. Vai nebūtu laiks pārdomāt, vai taktika ir izvēlēta pareiza? Vai tiešām Jūs ticat, ka notiks “tautas garīgā sacelšanās”?

Līga Muzikante: Ticu, jo pastāvošā antipasaule nebūs mūžīgi. Šobrīd notiek pilsoņu karš mūsu domās un jūtās. Strīda objekts: dekolonizācijas veikšana. Nodevējpartijas, kas saliedē latviešu tautu ar ārējiem ienaidniekiem, apstulbo latviešus un mudina tās ievēlēt vēl un vēl… un tādējādi šis noziegums nostiprinās. Sagraut nodevēju varu ir iespējams tikai ar sacelšanos, nevis nodevēju iebalsošanu. Taču ir jāņem vērā, ka mums ir jāstājas pretī ārkārtīgi labi apmaksātiem masu medijiem, kas saskalo tautai smadzenes, un arī specdienestiem, kas ar saviem paņēmieniem sēj savstarpēju neuzticēšanos.

Aivars Garda: Agri Purvin! Es jau ieņēmu zemo startu un nolēmu visu šo nožēlojamo priekšā uzdancot, uzdziedāt, lai kaut kā iepatiktos šīm niecībām. Ko vēl? Sacerēšu kādu krustvārdu mīkliņu. Vēl ko? Tomēr pasaciņu, ka vajag skraidelēt uz vēlēšanām, es nevaru izstāstīt. Pasaciņu, ka okupantus vajag integrēt, nevis padzīt, es nevaru izstāstīt.

Nemaz tā nav, ka visi cilvēki tik dumji neizprot elementāras lietas par vēlēšanu bezjēdzīgumu. Piemēram, Juris Lapinskis, Aivars Andersons, Valdis Šteins, rakstnieks Jānis Miezītis, Leonards Inkins, rakstnieks Pāvils Silnieks, Edgars Bindemanis, Vita Ņikitina, Antons Mikoss un daudzi mūsu avīzes “DDD” lasītāji, kuri zvana mums un atbalsta laikraksta “DDD” viedokli, ne tikai vēlēšanu jautājumā. “Radio Merkurs” raidījuma “Gaismas pils” vadītājs Juris Lapinskis par to runā gandrīz katrā savā raidījumā. Vakar telefonsarunā viņš man atzina, ka, lai ko viņš arī stāstītu, bet cilvēkiem nekas labs neinteresē. Viņiem interesē tikai viņu pašu labums. Ieteikšu Jurim arī savos raidījumos kaut ko uzdziedāt šiem nožēlojamiem, uzdancot, kādu krustvārdu mīklu paminēt…

Andris Imants Kokenbergs: Aivar Garda, un kad tad sāksi tos “okupantus” deportēt?…

Līga Muzikante: Agris Purvins un Andris Imants Kokenbergs ir nostājies ņirdzēju pozā. “Apsveicama aktivitāte”! Īpašs “prāta asums” un “drosmes pārpilnība”! Šādiem vīreļiem pašiem ir pilnīgi vienalga, vai latviešu tauta un valsts iet bojā okupantu klātbūtnes dēļ vai ne. Jo paši neko nedara, lai veicinātu dekolonizāciju, toties braši rej uz tiem, kas kaut ko dara – vismaz avīzi izdod. Pievērsiet uzmanību – šī diskusija nav pie viņu publikācijām, bet viņi ir speciāli atnākuši šeit, lai radītu kašķi zem šīs publikācijas.

Ko Agris un Andris paši ir paveikuši, lai tautu pārliecinātu un iedrošinātu cīnīties par dekolonizāciju? Cik personīgo līdzekļu, nervu, laika un radošo spēku ir ieguldījuši, lai tiesības uz dekolonizāciju neaizietu vēstures mēslainē? Kāda ir šādu Agrīšu un Andrīšu (nespēju viņu tomēr nosaukt par pieaugušiem, drosmīgiem, gudriem vīriem, tādēļ lietoju deminutīvu!) taktika okupantu padzīšanai, ja jau “DDD” taktika nav pieņemama? Lai parāda priekšzīmi – lai dara labāk nekā mēs, un mēs uzklausīsim, atbalstīsim! Jo atbrīvošanās no ārējiem ienaidniekiem nav mūsu personīga iegriba, bet gan mūsu tautas tiesības un svētākās intereses. Ja Agrīši un Andrīši arī sevi pieskaita pie latviešu tautas, tad viņu uzdevums Nr.1 ir ar darbiem veicināt dekolonizāciju. Ja nekādus darbus šajā virzienā nedara, bet tikai aprej tos, kas kaut ko dara, tad ir nožēlojami suņi, infantili un nodevīgi vīreļi – vai tad ne?

Andris Imants Kokenbergs: Netaisos kādam pierādīt, kad, kā un cik kopš 1988. gada esmu darījis! Tie, kuriem tas jāzina, to zina, ieskaitot AUGSTĀKO SOĢI UN TIESNESI!… Starp citu, nav “DDD” “vienīgais, brīvais” Latvijas preses rupors! “Ģēniju” un “saulvežu” no “DDD” zināšanai – Latvijā pastāv arī “Latvijas Avīze” un ne tikai!

Līga Muzikante: Kamēr Andrīši dumji ries uz vienīgo preses izdevumu, kurš runā par ārējo ienaidnieku padzīšanu, tikmēr Dievs nesūtīs savu Palīdzību. Mūsu tautas problēma ir tā, ka pārāk daudz rejošo savairojies – viņi prot tikai noniecināt, taču paši kaut ko darīt ne vien neprot, bet arī negrib, jo pietrūkst gan drosmes, gan prāta, gan pašaizliedzības, gan godīguma.

Agris Purvins: Jums taču ir savs Vadonis un Saulvedis, kurš ir pārpilns ar drosmi, prātu, pašaizliedzību un godīgumu, ko bremzējat, uz priekšu!!!

Līga Muzikante Latviešvalodīgie – Agri un Andri, un citi, kas nekā nedara, lai padzītu ārējos ienaidniekus no Dzimtenes! Ar savu nodevīgumu, gļēvumu, stulbumu, dvēseles rupjību jūs esat kā nebaudāms, ieskābis ķīselis. Nākotnē vēsturnieki brīnīsies, kā gan latviešu tauta spēja tā nodzīvoties, ka sievietēm bija jāsāk cīnīties par dekolonizāciju, bet tādi “stiprā dzimuma” pārstāvji žmiedza asti kājstarpē un dusmīgi rēja par viņu mietpilsoniskā miera traucēšanu.

Andris Imants Kokenbergs: Līga Muzikante, es taču saku: dzen ārā! 

Aivars Garda: Līga Muzikante! Laikam jau vairs nav jēgas skaidrot šiem šmurguļiem. Viņi ir tik garīgi tizli, ka nesaprot elementāras lietas. Te nu gan derētu kāds spēcīgs vārdiņš no Aivara Gedroica! Viņam pārmet rupjību izteicienos, bet vai tad šie spriedelētāji nav vēl rupjāki savās dvēselēs? Paši viņi to nemana.

Andris Pauls-Pāvuls: Liene Apine un Līga Muzikante, vilciens ir aizgājis!…

Liene Apine: Ja Andris Pauls-Pāvuls uzskata, ka vilciens ir aizgājis, tad ko gan vēl rosīties: ņem, Andri, baltās čībiņas, paladziņu un uz kapiem prom! Tik noziedzīga vienaldzība, padošanās ir raksturīga dzīviem miroņiem, kas nezin kādēļ nelaiž garām nevienu iespēju, lai publiski atkal un atkal skandinātu: “Vilciens ir aizgājis!” Kāds vilciens?! Tas, ka kaut kāda Čepāne un citi nodevēji kaut kur kaut ko ir nodevīgi ielobējuši, nenozīmē, ka jāmet plinte krūmos un jāsamierinās. Ne es, ne Līga Muzikante, ne Aivars Garda, ne Steidzīte Freiberga, ne laikraksta “DDD” lasītāji netaisās samierināties! Bet, ja Andris Pauls-Pāvuls un viņam līdzīgie uzskata citādi, tad lai ņem balto palagu un aprok sevi dzīvus, jo samierināšanās ar netaisnību ir līdzīga nāvei!

Steidzīte Freiberga: Jā, tik noziedzīga vienaldzība vienkārši ir apbrīnojama. Mierīgi pieļaut šo noziedzību, ka okupanti paliek Latvijā, un tad “visgudri” paziņot, ka “vilciens ir aizgājis”, – tas ir amorāli. Pietiekami daudzi plātās ar šādu savu “gudrību”, tikai nav padomājuši, ka tas ir atbaidoši nodevīgi pret savas tautas un valsts likteni. Lai viņi spokojas kapos ar baltiem palagiem, bet neviens normāls latvietis nesamierināsies ar tādu netaisnīgumu kā parazītu auklēšanu mūsu Tēvijā….

Andris Pauls-Pāvuls: Ko domā VISAS TAUTAS Valsts prezidents Egils Levits ar padomniekiem Jāni Plepu, Jurģi Klotiņu?

Liene Apine: Man nav saprotama Andra Paula-Pāvula nostāja. Ko viņš vēlas – tikai tādēļ, ka nodevēju tik daudz, vai tādēļ nav vērts cīnīties par Patiesību, Taisnīgumu? Tieši tādēļ, ka ir tik daudz nodevēju, joprojām nav likvidētas okupācijas sekas, saliekot dziļajās atvilktnēs gan Deklarāciju par Latvijas okupāciju, gan 1920. gada Miera līgumu un citus dokumentus, kas pamato latviešu tautas tiesības (UN PIENĀKUMU!) atbrīvot savu zemi no padomju okupantiem un kolonistiem.

Steidzīte Freiberga: Andris Pauls-Pāvuls uzskata, ka nav viņa daļa tajā, ka ir tik daudz nodevēju – galvenais to konstatēt. Taču ar konstatāciju kaut kā nepietiek, vajadzīga rīcība. Ja jau klusēja viņš līdz šim, tad lai klusē arī tagad – nav gudri plātīties ar to, ka redzējis un zinājis, bet neko nav darījis…

Andris Pauls-Pāvuls: Jums ir plāns kā [vajadzētu] rīkoties?

Steidzīte Freiberga: Tur jau tā lieta, ka latviešiem vajadzēja likt galvas kopā, vienoties un rast šo plānu, rīkot dažādus protestus pret netaisnīgumu, nevis mazdūšīgi pakļauties it visā, ko no viņiem prasa. Bet vilciens nekad nav aizgājis – kamēr vien cilvēks dzīvo, viņa pienākums ir cīnīties par patiesību, par taisnīgumu ar visiem iespējamiem, dažkārt pat neiespējamiem, līdzekļiem. Vai tad no vēstures neesam pārliecinājušies, ka pēdējā brīdī, kad pielikta ir visa enerģija cīņā par labo, kaut kā pēkšņi nāk arī PALĪDZĪBA?…Formas beigas

Aivars Garda: Lai Andris Pauls-Pāvuls rīkojas kā mēs un daudz labāk par mums.


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr2(472), 2021. gada 29. janvāris–11. februāris


« Atpakaļ