Kas ir okupants: juridiskais pamatojums


Līga Muzikante

Konstitucionālajā valsts tiesību aktā – Deklarācijā par Latvijas okupāciju – teikts, ka “visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. [..] PSRS vadība mērķtiecīgi iepludināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti. Šīs politikas rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās no 77 procentiem līdz 52 procentiem.”

Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2006. gada 16. marta tiesas lēmumā lietā “Ždanoka pret Latviju” (lieta Nr.58278/00) ir paskaidrots, ka tā saucamā krievvalodīgo minoritāte Latvijā ir ilggadīgās nelikumīgās Padomju Savienības okupācijas demogrāfiskās papildus sekas.

Tagad šīs sekas, kas vēl joprojām atrodas mūsu valsts teritorijā, ikdienā pauž negatīvu attieksmi pret latviešu tautu, kultūru un valodu.

Starptautisko tiesību zinātņu doktors, profesors Aivars Fogels uzsver:Okupants ir okupētājvalsts militārā un civilā persona, kas īsteno un atbalsta okupāciju. Atbalsts var izpausties ne tikai kā līdzdalība militārās operācijās, bet arī kā ieceļošana okupētajās teritorijās, darbošanās okupācijas režīma civilajās varas struktūras, veicinot okupācijas režīma nostiprināšanu un okupācijas mērķu sasniegšanu okupētajā teritorijā. Turklāt ir jāņem vērā starptautiskajās tiesībās noteiktais, ka katra tauta ir atbildīga par savas valdības rīcību. Ja valdība darbojas noziedzīgi, pārkāpj valstī juridiski saistošās starptautisko tiesību normas, savus nacionālos likumus, tautai ir pienākums pretoties un novērst valdības nelikumīgo rīcību. Protams, vārdam, jēdzienam “okupants” nav nacionalitātes, un tā lietošana nav kvalificējama kā nacionālā naida kurināšana. Atbilstoši starptautiskajām tiesībām okupants ir persona (gan valsts, gan fiziska persona), kas izdara noziegumu pret mieru un cilvēci, un saskaņā ar ANO Konvenciju par noilguma termiņa nepiemērošanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci šiem noziegumiem nav noilguma. Okupantiem par konkrētām darbībām, kas starptautiskajās tiesībās kvalificētas kā noziegums pret mieru un cilvēci, par militārnoziegumiem, ieskaitot genocīda noziegumu, paredzēta kriminālatbildība.”

Okupanta statuss pāriet no paaudzes uz paaudzi, iekams šī dzimta, kuras izcelsme okupētajā teritorijā ir pretlikumīga, nav atstājusi teritoriju.

Kā zināms, okupants ir ārējais ienaidnieks. Ir pilnīgi skaidrs, ka okupantu – ārējā ienaidnieka kolonnas – atstāšana mūsu valstī pēc neatkarības atjaunošanas ir valsts drošības apdraudējums. Kas var, lai pierāda pretējo! Satversmes 62. pantā ir noteikts: “Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks [..], tad ministru kabinetam ir tiesības izsludināt izņēmuma stāvokli…” Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 11. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks.”


Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.22(468) [2020. gada 27. novembris–10. decembris]


« Atpakaļ

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *