Saruna ar bitenieku Ojāru Bražūnu
Pamācīsimies no bitēm!
Ojārs Bražūns: Vērojot bišu saimes, mums, latviešiem, būtu, ko pamācīties. Jā, gan kopības sajūtu, gan sadarbību, gan darba čaklumu. Ja bišu saimei kādreiz uzbrūk, piemēram, irši, bite izvēlēsies pati iet bojā, lai tikai aizsargātu savu saimi.
DDD: Vai ar to jūs gribējāt teikt, ka varam mācīties no bitītēm, kā padzīt ienaidnieku?
O.B.: Tieši tā. Kā padzīt ienaidnieku un arī darba tikumu bites mums var iemācīt. Mēs esam saskaldīti, un katrs skatās kaut kā nebūt izdzīvot pašam.
DDD: Diemžēl esam tālu no bišu saimes organizētības. Vai jums ir kāds novēlējums, kā veicināt dekolonizācijas idejas izplatīšanu?
O.B.: Vienīgais ir caur jūsu avīzi, citas izejas jau nav! Esmu pilnīgs “DDD” atbalstītājs. Jūs rakstāt taisnību, patiesību, tādēļ dekolonizācijas ideja izplatās tieši caur jūsu avīzi. To vajag saprast, novērtēt un aktīvi atbalstīt!
Es jūs pazīstu jau no seniem laikiem, kad notika grāmatas “Nevienam mēs Latviju nedodam” prezentācija. Jūsu teiktais jau tad un šajā grāmatā publicētais palicis spilgtā atmiņā. Protams, tas vēl joprojām ir aktuāli – pat vēl aktuālāk nekā jebkad. Latviešiem ir vajadzīga dekolonizācija. Es domāju, ka mēs, visi latvieši, to gribam, lai Latvija kļūtu beidzot patiesi brīva.
Kad saku, ka latviešu tauta izmirst, man atbild: “Nē, cienītais, latviešu tauta neizmirst. Paskatieties, kā latvieši dzīvo!” Varu piekrist – jā, salīdzinot ar mums Sibīrijā, tagad latvieši dzīvo labi…
DDD: Vai fiziska izmiršana ir baisākais? Pēc kariem un slimībām tauta spēj atjaunoties pāris paaudžu laikā.
O.B.: Šodienas latvieši necīnās un kā tauta zūd. Es varu teikt, ka latvieši – savā vairākumā ؘ– ir pārvērtušies par gliemjiem.
DDD: Mēs sakām par: lopveidīgu pūli ar lopveidīgām interesēm, kuram vajadzīgs tikai treknāks ēdiens no saimnieka puses…
O.B.: Jā, pilnīgi pareizi. Ja var kaut kā fiziski izdzīvot, labpatikā “ieraut” – vairāk neko nevajag. Tā jau arī notiek latviešu tautas izmiršana. Latvieši iet bojā garīgi, psiholoģiski. Tādēļ jau teicu, ka mums vajadzētu pamācīties no bitītēm.
Latvieša neuzticība citam pret citu
DDD: To, ko jūs sakāt, retais grib dzirdēt, kur nu vēl pārveidot savu dzīvi – negrib pielikt pūles dekolonizācijas idejas izplatīšanai, negrib ziedoties.
Ojārs Bražuns: Tauta nesaredz, ka reāli ejam bojā. Skaidrs, ka dekolonizācija ir jāpanāk. Kā jūs to redzat, kā to izdarīsim? Varbūt pienāks kritiskais moments. Un tam ir jāpienāk, citādi Baltijas valstis pazudīs.
Nesen bija intervija ar Ždanoku LTV 7 kanālā. Viņa paziņoja, ka krievvalodīgajiem ir jābūt pirmajā vietā Latvijā. Tādu Ždanoku rāda par valsts līdzekļiem uzturētā televīzijā, bet kārtīgus latviešu nerāda. Aivaru Gardu nepavisam ne.
DDD: Jūs teicāt, ka lasāt mūsu avīzi no pirmsākumiem?
O.B.: Ne tikai lasu, bet krāju numurus. Kādam arī atdodu. Reiz aizbraucām uz Lesteni. Līdzi bija “DDD”. Pienāca Raivis Dzintars. Es viņam saku: “Lūk, paņem vislabāko avīzi!” – bet viņš…
DDD: Nepaņēma?
O.B.: Jā, nepaņēma! Es viņam teicu: “Dzintar, tu kandidē vēlēšanās – nenodod taču latviešu tautu!” Nu tagad viņš mani vairs negrib pazīt.
DDD: Jūsuprāt, vai Nacionālās apvienības deputāti nodod latviešu tautu?
O.B.: Es domāju, ka ar viņiem ir pavisam švaki. Par dekolonizāciju tur cīņa nenotiek.
DDD: Jājautā, kāda, pēc jūsu domām, ir latvieša briesmīgākā īpašība?
O.B.: Neuzticība citam pret citu. Mēs esam iebaidīti.
DDD: Pietrūkst kopības? Svarīgākais ir personiskais labums?
O.B.: Var tā teikt. Starp citu, arī Raivis Dzintars makšķerē, kā saka, atbalstu dievturos. Dabas muzejā dievturiem bija saiets, es arī savulaik gāju tur. Vispār jau mūsu ticība, kas latviešu tautai bija izveidojusies gadu tūkstošiem, ir tikusi izskausta, tā ir zaudēta, un tāpēc arī esam tādi palikuši. Ka tikai varētu kaut kā izdzīvot, personisko labumu nodrošināt, nevis par tautas brīvību padomāt.
DDD: Vai jūs izprotat Dzīvās Ētikas tēmas, kas tiek skartas laikrakstā “DDD”?
O.B.: Jā, interesanti, ka Dzīvo Ētiku latvietis negrib pieņemt, bet kaut kādu katoļticību, pareizticību un tā tālāk – tās, lūk, atzīst.
DDD: Atzīst samaitātu Kristus Mācību.
O.B.: Pilnīgi pareizi pateicāt.
Atbalstīt laikrakstu “DDD”: katra latvieša pienākums
DDD: Jūs arī esat tā saucamais Ulmaņlaika bērns. Vai atzīstat Ulmaņa pavēli nepretoties?
Ojārs Bražūns: Tas ir ļoti smags jautājums. Ja mēs būtu ar somiem gājuši kopā, viss izvērstos citādi…
DDD: Ar somiem, igauņiem, latviešiem, lietuviešiem un poļiem…
O.B.: Jā. Tomēr es uzskatu, ka Kārlis Ulmanis centās saglabāt savu tautu.
DDD: Un kas sanāca?
O.B.: Pretējais.
Astoņdesmito gadu beigās deviņdesmito gadu sākumā okupanti sēdēja uz koferiem, bija gatavi aizbraukt. Bet latvieši viņus prom nedzina. Tieši tas ir jādara! Vajadzētu sacelties, savādāk jau nevar.
DDD: Kādas ir jūsu domas par Ļeņinu – mūsu avīzē esam par viņu rakstījuši diezgan daudz?
O.B: Izsūtījumā konstitūcijas stundā skolotāja uzdeva kaut kādus jautājumus par komunismu, un es gāju uz sovhoza bibliotēku, paņēmu Ļeņina rakstus un izrakstīju citātus, kas man interesē… Nākamajā stundā skolotāja paņēma abas manas burtnīcas, kas pilnas ar citātiem, un teica: “Lūk, cilvēks, kurš ir piestrādājis ar sirdi un dvēseli!” Tā, lūk, man ir gājis ar Ļeniņu. Uzskatu, ja Ļeņins būtu dzīvojis kaut vai vēl piecus gadus ilgāk, viss būtu izveidojies daudz citādāk. Domāju, ka labāk.
DDD: Tuvojas Rīgas domes vēlēšanas. Mums prasa, par ko balsot?
O.B.: Esmu nonācis pie secinājuma, ka velēšanām nav nekādas nozīmes – ar tām neko nevar panākt, nevar izmainīt latviešu tautas interesēs. Vienīgais risinājums ir tāda sacelšanās, par kādu raksta “DDD”.
Es ļoti labi vērtēju Aivara Gardas rīcību. Dekolonizācija ir jāpanāk, lai ar kādiem līdzekļiem. Ir nožēlojama tā okupantu masa, kas te dzīvo, jo zaudē pati savu krievisko identitāti. Un tas ir vistrakākais, ka viņi to neapjēdz. Un arī latvieši to negrib apjēgt.
Mums tagad ir jācīnās un jācīnās. Galvenais ir jāpulcējas kopā.
DDD: Kā bitēm. Zem dekolonizācijas karoga?
O.B.: Tieši tā. Kaut kā ir jāmēģina klauvēt pie latviešu tautas sirdsapziņas – gandrīz ikvienam, kurš ir savas tautas patriots. Jūs to darāt ar laikraksta starpniecību. Citādi nevar. Tādēļ katra latvieša pienākums ir atbalstīt laikrakstu “DDD”.
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.15(461) [2020. gada 7.–27. augusts]