Psihiatrs: bailes ir lipīgākas par pašu vīrusu

Psihiatrs, medicīnas un filozofijas zinātņu doktors, Mičiganas Universitātes Psihiatrijas departamenta asociētais profesors un Molekulārās un Biheiviorālās neirozinātnes institūta pētnieks Jaceks Dibaiks (Jacek Debiec) brīdina, ka bailes no viena cilvēka uz otru var izplatīties ātrāk nekā koronavīruss.

 

 

PSIHISKĀ PANDĒMIJA

 

Jaceks Dibaiks

Psihiatrs

 

Tā kā kovid-19 gadījumu skaits vairojas, ir sākusies baiļu pandēmija, kas pārsniedz koronavīrusa pandēmiju.

Plašsaziņas līdzekļi ziņo par sabiedrisko pasākumu atcelšanu “koronavīrusa draudu dēļ”. TV kanālos tiek rādīti “koronavīrusa panikas iepirkšanās” sižeti. Žurnālos tiek runāts par uzbrukumiem aziātiem, ko radījušas “rasistiskas koronavīrusa bailes”.

Ņemot vērā mūsdienu plašsaziņas līdzekļu globālo sasniedzamību un acumirklīgo raksturu, inficēšanās ar bailēm izplatās ātrāk nekā bīstamais, neredzamais vīruss. Vērojot vai klausoties kādā, kuru pārņēmis izbīlis, tiek provocētas bailes arī jūsos, un nav nemaz nepieciešams, lai jūs apzinātos, kas tieši konkrētajai personai radījis šīs bailes.

Kā psihiatrs un pētnieks, kurš pēta smadzeņu mehānismus emociju sociālajā regulēšanā, bieži savā klīniskajā un eksperimentālajā darbā es redzu, cik spēcīga var būt baiļu infekcija. [..]

Inficēšanās ar bailēm notiek automātiski un neapzināti, padarot to reāli grūti kontrolēt.

Šis fenomens izskaidro masu panikas lēkmes, kas var rasties mūzikas koncertu, sporta pasākumu vai citas publiskas pulcēšanās laikā. Tiklīdz pūlī tiek ierosinātas bailes – varbūt kāds padomāja, ka ir saklausījis šāvienu –, nav laika vai iespējas pārbaudīt terora avotus. Cilvēkiem ir jāpaļaujas citam uz citu, tāpat kā to dara antilopes [izdzirdot lauvas rēcienu]. Bailes pāriet no viena cilvēka uz otru, inficējot ikvienu indivīdu. Ikviens sāk skriet, glābjot savu dzīvību. Pārāk bieži šīs masu panikas beidzas ar traģēdijām.

Baiļu infekcijai nav nepieciešams tiešs fizisks kontakts ar citiem. Plašsaziņas līdzekļi, kas izplata šausminošus attēlus un informāciju, spēj ļoti efektīvi izplatīt bailes.

Turklāt, ja antilopes savannā pārstāj skriet, tiklīdz ir drošā attālumā no plēsoņas, tad šausminošo ziņu iztēlošanās var turpināt jūs turēt baiļu varā. Tiešo briesmu sajūta nekad neizzūd. [..]

Kad esat pakļauts ievērojamam stresam, smadzenēm ir grūtāk apstrādāt detaļas un nianses. Svarīgu faktu noklusēšana vai melošana palielina nedrošību, un nedrošība palielina bailes un trauksmi.

 

Avots:

 

Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(454) [2020. gada 23. aprīlis–7. maijs]


« Atpakaļ