Saruna ar Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāju Aivaru Gardu
DDD: Savos rakstos Ļeņins savulaik aizstāvēja mazo tautu nacionālismu un asi vērsās pret lielkrievu šovinismu. Viņš atbalstīja arī tautu pašnoteikšanos, rakstīdams: “Nāciju pašnoteikšanās tiesību noliegšana mūsdienu Krievijā tādējādi ir neapšaubāms oportūnisms un atteikšanās no cīņas ar līdz šim vissspēcīgāko melnsimtniecisko lielkrievu nacionālismu.” 1922. gadā viņš rakstīja: “Vajag atšķirt apspiedējas nācijas nacionālismu no apspiestās nācijas nacionālisma, lielas nācijas nacionālismu no mazas nācijas nacionālisma. Runājot par otro nacionālismu, gandrīz vienmēr vēsturiskajā praksē mēs, lielas nācijas nacionāļi, esam vainīgi bezgala daudzās vardarbībās, un pat vēl vairāk – paši to nemanot, paveicam nebeidzami daudz vardarbību un aizskārumu…”
Vai latviešiem būtu izdevies izkarot sev neatkarīgu valsti bez Ļeņina darbības Krievijā?
Nikolajs Rērihs, “Termiņa izpausme. (Ļeņina kalns)” (Freskas skice, 1927)
Aivars Garda: Es jau atbildēju, ka cara tētiņš nekad nebūtu piešķīris Latvijai neatkarību. Ļeņina uzskati nacionālajā jautājumā patiešām ir ģeniāli. Padomju laikā es ar šiem un citiem viņa citātiem par nacionālo jautājumu aizbāzu mutes krieviem savā darba kolektīvā Rīgas Centrālajā universālveikalā, kurā latviešu strādāja tikai kādi 20 procenti, un vienīgais izkaroju tiesības sapulcēs runāt latviešu valodā. Kaut gan kolektīvā bija cilvēki, kas nesaprata latviski ne vārda. Es viņiem jau tad teicu, lai mācās latviski runāt, jo Ļeņins tā teica, vai lai pieaicina tulku. Ne mans priekšnieks, ne citi kolēģi neuzdrošinājās sapulcēs runāt latviski, ja tajās bija kaut viens okupants. Kaut gan tiesības es izkaroju arī viņiem. Bailes, gļēvums… Stulbums un vēl daudz kas.
Tas, ko saka Diženais Valdonis, ir neapgāžama patiesība man un maniem domubiedriem. Patiesības pierādījumam kalpo Paša Valdoņa Vārda Autoritāte. Viņš vienmēr saka patiesību. Nav iespējams, ka Valdonis varētu kļūdīties. Tāpat nav iespējams ka Valdoņa Augstie Sūtņi varētu kļūdīties. Valdonis par to Galvo.
DDD: Ir zināms, ka par Ļeņinu sīkāk ir pastāstīts grāmatā “Vienkopa” (Kopiena), kas pirmoreiz tika izdota Mongolijas pilsētā Urgā, kas tagad ir galvaspilsēta Ulanbatora, 1927. gadā.
A.G.: Tieši tā. Šis izdevums bija domāts lasīšanai Padomju Savienībā, kur Ļeņinu tolaik cienīja. Vēlākajā izdevumā ziņas par Ļeņinu netika sniegtas. Domāju, ka Valdonis zināja, ka vēl 21. gadsimtā būs tādi tumsoņi kā vecbaštiki, vasiļevski, rožkalni, švarci un citi sprukstiņi, kas vairāk ticēs dažādiem vēsturniekiem, nevis Šambalas Valdonim. Domāju, ka latviešu valodā šī grāmata nav pieejama, bet lasītāji var pārbaudīt mūsu sniegto ziņu patiesību, izlasot to oriģinālvalodā[1].
Citēšu pārtulkotu paragrāfu ar ziņām par Ļeņinu:
“Varat iztēloties, ka savā laikā Ļeņins jau sajuta bez vismazākā materiālā pamata savas celsmes negrozāmību. Un neredzamas laiviņas pieveda proviantu pie viņa vientuļā kuģa. Bezbailīguma domāšanas monolītums radīja Ļeņinam oreolu pa labi un pa kreisi. Pat slimībā viņu nepameta noteikta domāšana. Viņa apziņa kā alā koncentrējās, un neapmierinātības un sūdzību vietā viņš apbrīnojami izmantoja pēdējo laikposmu. Un daudz klusas gribas emanācijas sūtīja viņš lietas stiprināšanai. Viņa pēdējās stundas bija labas. Pat pēdējo elpas vilcienu viņš sūtīja tautai.
Redzot Krievijas nepilnīgumu, var daudz pieņemt Ļeņina dēļ, jo nebija cita, kas kopīgā labuma vārdā varētu uzņemties lielu smagumu. Ne pēc radniecības, bet pēc taisnīguma viņš pat palīdzēja Budas lietai. Un nav jomas, kuru viņš noraidīja līdzīgi dažādiem valdniekiem.
Viņa grāmatas Mums mazāk patīk, tās ir pārāk garas un visvērtīgākais viņa grāmatās nav izpausts. Viņš pats nemīlēja savas grāmatas. Ļeņins – tā ir darbība, bet nevis teorija”.
DDD: Vai jūs varat mazliet komentēt vai paskaidrot šo citātu?
A.G.: Nē, nevaru. Komentēt Agni Jogu var vienīgi Pats Autors. Zinu, ka paskaidrot Mācību drīkstēja Helēna Rēriha kā līdzautore un Mācības pierakstītāja. Viņas paskaidrojumi ir ģeniāli. Diemžēl par šo paragrāfu Viņas paskaidrojuma nav. Es varu sniegt vienīgi savu necilo izpratni. Ja mana izpratne nav pareiza, tad lasītāju priekšā ir oriģināls. Pareizi ir tā, kā ir teikts Mācībā.
Kā redzams, Diženais Valdonis apgalvo, ka Ļeņins, arī būdams smagi slims, saglabāja skaidru neaptumšotu prātu. Kam ticēt: Cildenajam Maitreijam-Kristum, kas nekad nekļūdās, vai tiem draņķiem, kuri apsmej Ļeņina slimību un vēl melo, ka viņš ir bijis slims ar sifilisu un sajucis prātā? Es neapšaubāmi un viennozīmīgi ticu savam Kosmiskajam Tēvam, jo zinu, ka viss, ko Viņš saka vai dara, ir labi un pareizi.
Augstākais Saprāts: reāls Kosmiskais Tēvs-Māte
DDD: Daži iesaka nesaukt Viņu par Kosmisko Tēvu, bet saukt par Kosmisko jeb Augstāko Saprātu.
Aivars Garda: Bez šaubām, Kosmiskais Tēvs-Māte ir arī Augstākais Saprāts. Valdonis atklāj Dzīvajā Ētikā, kāpēc cilvēki labāk grib Augstāko Būtni saukt nevis par Cilvēku, bet par kaut ko abstraktu. Bet pat Jēzus teica, ka Viņš ir Cilvēka Dēls. Ar to pasvītrodams, ka Viņš ir vēl augstāka Kosmiskā Saprāta jeb Kosmiskā Tēva – Cilvēka – Dēls. Cilvēki pret kaut ko abstraktu nejūt atbildību, bet Augstākā Būtne var saukt pie atbildības katru cilvēku saskaņā ar Kosmosa Likumiem. Būdami bezatbildīgi, cilvēki labāk grib uzskatīt, ka tik augstas saprātīgas būtnes nevar būt vispār.
Cilvēkiem ir grūti iedomāties, ka var būt tik augsti attīstīta cilvēciska Būtne, kas no savas enerģijas spēj radīt veselu Saules Sistēmu. Taču tā tas ir. Arī Kristus-Maitreijas Monāde pirms vairākiem simtiem miljardiem gadu ir izgājusi tikpat neattīstītu cilvēku evolūciju, kādi esam mēs. Un mēs pēc ļoti liela laika varam izaugt līdz Valdoņa Maitreijas līmenim.
Kāpēc gudrie godā Ļeņinu?
DDD: Vai Agni Jogā ir vēl kaut kas teikts par Ļeņinu?
Aivars Garda: Jā, turpināsim:
“Labāk [vajag] izlasīt Ļeņina dzīvi. Nekad viņš nesūdzējās, nekad neuzskatīja sevi par aizskartu, sacīja kā negrozāmu, savu ticību. Ļeņina parādīšanos pieņemiet kā Kosmosa smalkumu.
Ir maz Ļeņina sekotāju, daudz vieglāk ir būt viņa cienītājam. Pēdējam sliņķim būs Ļeņina portrets. Pēdējam pļāpam būs grāmata par Ļeņinu. Bet Ivans Simttūkstošais[2] savāc Ļeņina graudu pļauju. Vajag piemērot jaunās sēklas jaunajiem cilvēkiem.” (“Община”, 40. lpp.)
“Parādīsim godu Ļeņinam ar visu izpratni. Parādīsim Skolotāja apliecinājumu, kas saglabāja pastāvīgu degsmi gan veiksmē, gan neveiksmē. Viņam svešu līdzdarbinieku vidū nesa Ļeņins nedziestoša varoņdarba liesmu. Mācība netika pārtraukta ne ar nogurumu, ne ar sarūgtinājumu. Ļeņina sirds dzīvoja ar tautas varoņdarbu. Viņam nebija baiļu, un vārda “bailes” nebija viņa vārdnīcā. Spoži paspēja viņš iedegt ar savu piemēru gaismu. Sagraujot radīja viņš tautas apziņu.” (“Община”, 42. lpp.)
“Tik daudz ir izdarījis Ļeņins, tik daudz ir parādījuši tie, kas cēla bezgalībā. Mūsu Kopienai ir pamats pieprasīt jaunas formas. Mēs vieglāk sāksim veidot jaunu centru nekā pieļausim vecās zīmes uz jauniem pakāpieniem. Pieņemiet šo Norādījumu tūlītējai likšanai lietā.” (“Община”, 43. lpp.)
“Tieši Ļeņins būtu ietvēris atnākušo Āzijas brīdi. Kur gan ir viņa skolnieki? Gaidu, Gaidu. Nevis riekstiņi cukurā, bet zibens vētrā. Gaidu, Gaidu, citādi neaiziesit. Runāju kategoriski.” (“Община”, 44. lpp.)
“Ļeņins domāja plaši un izprata matēriju. Vai tiešām jūs nespējat kaut vai daļēji sekot vadonim?” (“Община”, 70. lpp.)
Valdonis min arī Marksu:
“Mēs pazīstam Marksa un Engelsa grāmatas, pat Mūsu pārstāvji savā laikā sarunājās ar Marksu. Visus viņu atzinumus Mēs viegli ietilpinām. Mēs neatrodam sastingumu un matērijas noliegumus.” (“Община”, 82. lpp.)
“Tagad novēro budisma mācības tiecību ziemeļu-rietumu virzienā un Ļeņina mācības – dienvidaustrumu virzienā. Savā laikā apvainoja Budu seno mācību sagrozīšanā, tāpat norāda uz Ļeņinu marksisma tradīciju grozīšanā. Labāk ir nosaukt par tradīciju atdzīvināšanu, jo tautas vadonim ir jābūt visu jauno horizontu korē. Jaunajai Pasaulei vajag parādīt labākā seismogrāfa jutīgumu.” (“Община”, 116. lpp.)
“Pie viena atcerēsimies, ka nosodītais vārds “pareģis” nozīmē “paredzētājs”. Ļeņins un Markss bija notikumu gaitas paredzētāji, tātad šis jēdziens ir ne mazāk reāls kā medicīna un astronomija.
Mahātma nozīmē “diženā dvēsele”, kas ir ietilpinājusi Jaunās Pasaules parādības.” (“Община”, 121. lpp.)
“Ļeņins un Markss rūpīgi nojauta zinātnes sasniegumus.” (“Община”, 130.lpp.)
“Kāpēc Ļeņins varēja nostaigāt bez liekulības grūto ceļu? Sakām – var. Var atteikties no jebkuras vājības, ja ir skaidrs nākotnes uzdevums. Domājiet par sevis piemērošanu nākamībai, un tagadnes bailes izkliedēsies.” (“Община”, 135.lpp.)
“Kāpēc Austrumos godā Ļeņinu? Tieši par celsmes skaidrību un nemīlestību pret nosacītībām un par ticību bērniem kā cilvēces kustības simbolam.” (“Община”, 158.lpp.)
“Skolotājs būs dabiskais vadonis. Var priecāties, ka Ļeņins ir atzīts par tādu Skolotāju.” (“Община”, 171.lpp.)
“Vajag visbeidzot apgūt reālā materiālisma parādību, kā to mācīja Markss un Ļeņins. Bet jebkurai tumsonībai ir jābūt reāli atklātai un izraidītai no kopienas. Mietpilsoniskā mītu radīšana nav raksturīga komūnai.” (“Община”, 188. lpp.)
“Mēs redzējām Ļeņinu Šveicē. Mūsu līdzdarbinieks sarunājās ar viņu Maskavā. Fronti nemainīja, nedomāja nekonsekventi. Jebkurš zināja par viņa apstiprinājumu neizsmeļamību.” (“Община”, 195. lpp.)
“Nāksies sastapties ar cilvēkiem, kuri smiesies pie jebkura viņiem nesaprotama vārda. Viņu uztveršanas aparāts ir pārklāts ar tumsonības tulznām. Piemēram, ja viņiem pateiktu: “Šambala”, – viņi uztvers šo reālo jēdzienu kā māņticības fetišu. Ne tā rīkojās Markss un Ļeņins. Jau Teicu, ka Mūsu pārstāvji apmeklēja Marksu Londonā un Ļeņinu Šveicē. Skaidri tika izrunāts vārds “Šambala”. Dažādos laikos, bet vienādi abi vadoņi pajautāja: “Kādas ir Šambalas laikmeta pazīmes?” Atbildēts tika: “Patiesības un Pasaules Kopienas laikmets.” Abi vadoņi vienādi sacīja: “Lai ātrāk iestājas Šambala.” Ar vadoņu vārdiem mērām sekotājus. Nevaram iekļaut marksismā un ļeņinismā tumsonības šaurību. Ja nejēga uzdrīkstēsies nosaukt sevi par marksistu vai ļeņinistu, bargi sakiet viņam: “Acīmredzama kopienas pamatu nodevība.”
Sekojiet, kā Austrumos tiek izrunāts vārds “Šambala”. Pamēģiniet kaut vai nedaudz iedziļināties šī jēdziena ideoloģijā. Mēģiniet izprast runas par Šambalu veidošanas ritmu, un jūs sajutīsit diženu realitāti, kas satricinās cilvēces stīgas. Lai saprāts palīdz apsvērt vērtības, kas ir uzkrātas ar labākajiem centieniem. Grāmatā “Kopiena” nevar būt izlaists Šambalas jēdziens.
Draugi, saprotiet, kāds tagad ir saspringts un brīnišķīgs laiks!” (“Община”, 198. lpp.)
DDD: Ļoti pārliecinoši Agni Jogas Autora vārdi!
A.G.: Protams. Pēc tādām liecībām par Ļeņinu un Marksu vai es, jūs un vispār kāds normāls cilvēks var kaut ko iebilst Šambalas Valdonim – latviešu un visu citu tautu Dievam? Un turpināt ticēt kaut kādiem vēsturniekiem? Turklāt krievu vēsturnieki nespēj piedot Ļeņinam, ka viņš nebija lielkrievu šovinists. Jo vairums krievu vēsturnieku ir lielkrievu šovinisti-nacisti-fašisti.
Intervēja Līga Muzikante
[1] Ja ir grūtības atrast pirmizdevumu, kas izdots Urgā 1927. gadā, tad var lasīt arī 2004. gadā Starptautiskajā Rēriha centrā publicēto grāmatu “Община”.
[2] Krievu tautas dvēsele.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.17(439) [2019. gada 13.–16. septembris]
Saistītie raksti:
Nikolajs Rērihs: Lakmuss cilvēka apziņai
Vai Rērihi tikās ar Austrumu Mahātmām?
Kooperatīvā iekārta: cilvēces nākotne
Aivars Garda: ceļu pamatotu trauksmi