Saruna ar “Radio Merkurs” raidījuma “Gaismas pils” vadītāju, žurnālistu un mūzikas ierakstu kolekcionāru Juri Lapinski
Kam pieder Amerika?
Juris Lapinskis: Es pilnībā piekrītu katram Aivara Gardas vārdam intervijā, kurā viņš pamato, kādēļ nevajag skraidīt uz vēlēšanām. Gribētu pat viņu papildināt, jo viņš centies iespējami īsi pamatot vēlēšanu bezjēdzīgumu. Taču ar to, manuprāt, ir par maz.
Aivars piemin Kenedija nāvi. Kenediju patiesībā nošāva kā suni par to, ka viņš 1963. gada 4. jūnijā izdeva likumu Nr.11110, ar kuru ASV valdība un tauta atguva tiesības drukāt savu naudu. Nauda ir valsts asinis, bet valsts banka – valsts sirds. Ja nav sirds un asiņu, tad nav arī valsts. Nepagāja pat pusgads, kad Kenediju nošāva. Un tajā pašā dienā ASV viceprezidents Džonsons atcēla likumu Nr.11110, un Federālā rezervju sistēma (FRS) atsāka drukāt naudu un dara to vēl šodien. Šeit vietā atgādināt, ko 1815. gadā teica Rotšilds, – nav svarīgi, kāda marionete sēž Britu impērijas tronī, saimnieks un valdnieks ir tas, kurš drukā naudu. No šī izriet viss pārējais, jebkura mazāksvarīga jautājuma risināšana. Tie, kuri drukā naudu, ir patiesie saimnieki un valstu vadībā esošo leļļu raustītāji. Visi deputāti, ministri, vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji ir lelles, kas paklausīgi izpilda to, ko pasaules varenie globalizatori pavēl.
DDD: Latvietis parastais tev droši vien iebildīs – kāda gan naudas drukāšanai saistība ar vēlēšanām Latvijā, kur viss notiek godīgi? Ja jau viss ir godīgi, kādēļ gan neiet uz vēlēšanām?
J.L.: Tādēļ, ka nav nekādas jēgas. Vēl pirms Federālās rezervju sistēmas dibināšanas nošauti četri Amerikas prezidenti. Cionisti-pasaules baņķieri sanāca kopā un nolēma, ka viņiem vajag savu prezidentu. Viņi izvēlējās Vudro Vilsonu (ASV prezidents no 1913. līdz 1921. gadam), kurš parakstīja lēmumu, ka turpmāk naudu drukās nevis valsts, bet Federālā rezervju sistēma.
DDD: Bet cilvēki tev iebildīs, ka ne jau saujiņa bagātu baņķieru, bet lielākā daļa sabiedrības nobalsoja par Vudro Vilsonu.
J.L.: Diemžēl 99 procentu cilvēku nav nekādas saprašanas par pasaules politiskajiem procesiem. Viņi neredz aiz ārējām darbībām to pūķi, par kuru intervijā runā Aivars Garda un par kuru stāstām “Radio Merkurs” raidījumos “Gaismas pils”. Lai gan mēs cenšamies cilvēkiem atklāt patiesību, lietu būtību un notiekošā cēloņus, vairums to nesaprot vai negrib saprast. Naudas drukāšana ir patiesais varas instruments, jo par naudu var nopirkt gandrīz visu. Ko nevar nopirkt par lielu naudu, to var par ļoti lielu naudu. Tieši tā tiek organizētas arī vēlēšanu kampaņas. Andris Rubins, kuru savā intervijā piemin arī Aivars Garda, iedomājas, ka ar dažiem tūkstošiem eiro spēs iekļūt Saeimā. Tauta ir tā apmuļķota, apmāta, ka tā nesaprot, kas patiesībā notiek!
Cilvēki negrib pretoties verdzībai
DDD: Juri, bet daži tavi draugi pasmaidīs par to, ko tagad saki, jo vēl nesen pats piedalījies vēlēšanās gan kā deputātu kandidāts, gan vēlētājs. Pirms šīm vēlēšanām tu arī “DDD” teici, ka ir jāiet un jābalso.
Juris Lapinskis: Man nebija nekādu ilūziju. Protams, veidojot Pensionāru partiju, maza cerība bija, jo domāju, ka visi mūsu tautieši, tajā skaitā arī pensionāri, vēlas labāk dzīvot. Izrādījās, ka es maldos. Uzskatīju, ka pensionāriem rūp, cik liela ir viņu pensija, jo kurš gan cits, ja ne paši pensionāri parūpēsies par sevi. Taču izrādījās – pensionāriem neinteresē pat pašu labklājība! Pensionāri nesaprot, ka viņi paši ir savu pensiju nopelnījuši, tikai tie komandieri, par kuriem iepriekš runāju, viņiem to pensiju ir nozaguši. Pensija patiesībā ir atskaitījums – daļa no mūsu pašu algas. Nodokļi ir samaksāti, bet, pērkot jebkuru preci veikalā, atkal maksājam papildu 21 procentu. Ikvienu – arī pensionāru – nepārtraukti apzog, apliekot visu ar dažādiem nodokļiem. Ar Valdi Šteinu saskaitījām, ka kopumā ir ap 130 dažādiem nodokļiem un nodevām. Mēs tiekam aplaupīti.
Izveidoju Pensionāru partiju, jo domāju, ka pensionāri grib saņemt godīgi nopelnīto pensiju. Nē. Viņiem nav vajadzīga pat pensija! Viņi ir tā apstulboti, ka viņiem vajadzīgas tikai pasaciņas par Sarkangalvīti, kur mednieks iet garām vilkam, pārgriež viņam vēderu, un vecmāmiņa un Sarkangalvīte priecīgas izlec laukā no vilka vēdera. Tieši šādām muļķībām tic pensionāri, jo nekādi citādi nevaru izskaidrot, kādēļ pensionāri neprasa savu pensiju.
DDD: Vai piekrīti, ka skraidīšana uz vēlēšanām, balsošana ir šīs sistēmas legalizācija un līdzdarbošanās noziegumā?
J.L.: Pilnīgi precīzi – tā ir līdzdarbošanās un totāla piekrišana visam, kas notiek. Aivars to visu ir ļoti precīzi paskaidrojis, tādēļ iesaku visiem vēlreiz izlasīt to, ko viņš teica iepriekšējā numurā. Pūķim ir daudz galvu – tas pakļauj cilvēkus dažādos veidos.
DDD: Vai redzi iespēju atstulbot cilvēkus, kuri tic vēlēšanām? Aivars Garda, aicinot neiet uz vēlēšanām, sociālajos tīklos saņem apvainojumus, ka viņš tā runā, jo grib, lai “Saskaņa” tiktu pie varas, jo patiesībā viņš ir Kremļa cilvēks.
J.L.: Slimi cilvēki, kas ko tādu var pateikt par Aivaru! Tik un vēl stulbāki, nekā tu vari iedomāties! Vēl tagad atceros muļķa latviešu tantiņu, kura, kad strādājošajiem pensionāriem noņēma 70 procentus no pensijas, zvanīja Aidim Tomsonam uz radio tiešo ēteru. Vārgā balstiņā viņa teica: “Tomsona kungs! Lai jau valdība ņem to manu naudiņu. Valdībai vairāk vajag. Es jau veca, cik tad man vajag, es jau kaut kā iztikšu.” Es burtiski citēju vārds vārdā viņas teikto, jo tādu pazemošanos nevar aizmirst! Tevi aplaupa, tevi izvaro, tevi piekauj, bet tu zvani uz radio un paziņo – lai viņi mani izvaro, lai viņi mani sit, lai mani aplaupa! Tas, kurš tā var pazemoties, nav cilvēks. Tas ir kaut kāds gļēveklis-receklis, ne cilvēks!
Runājot par deokupāciju un dekolonizāciju, esmu simtiem reižu uzsvēris – ja neesi saimnieks savā zemē, savā mājā, ja tu nekomandē parādi, tad neceri, ka kāds rūpēsies par tavām likumīgajām tiesībām. Latviešiem Latvijā nepieder pat desmit procenti no ekonomikas, ko tad var izdarīt?!
DDD: Ko tu ieteiktu?
J.L.: Es amerikāņu latviešiem ieteiktu ziedot naudu laikrakstam “DDD”, lai numuru, kurā publicēta intervija ar Aivaru par vēlēšanām, varētu nodrukāt 500 tūkstošu lielā tirāžā, lai ikviens latvietis to izlasītu, lai lēnām nāktu pie saprašanas. Kā Aivars Andersons saka: “Tikai pie prāta gaismas nākot…” Bet cilvēkiem interesē tikai stulbi bojeviki, dzeltenā prese, gultas skati un nepiepildītā romantika.
Es gribētu šo Aivara interviju nolasīt “Radio Merkurs” klausītājiem un izanalizēt katru argumentu, jo cilvēkiem beidzot ir jāsaprot, ka skraidīšana uz vēlēšanām ir līdzdalība noziegumā pret latviešu tautu!
DDD: Cilvēkiem ir paniskas bailes, ka tad, ja latvieši neiešot vēlēt, pie vara nākšot “Saskaņa”.
J.L.: Lai nāk! Kad latvieši no saskaņas krieveļiem dabūs pa purnu, tad varbūt atjēgsies. Jo, cilvēcīgi skaidrojot elementāras lietas, nesaprot. Patiesībā “Saskaņa” jau tagad ir pie varas, jo viņi sēž Saeimā pie viena galda ar tiem nodevējiem, par kuriem lētticīgie letiņi balso. Tieši šo nodevēju dēļ joprojām “Saskaņa” un viņu vēlētāji ir Latvijā! Vai tiešām latvieši to neapjēdz!? Tie, kuri skraida uz vēlēšanām, ir atbildīgi par to, ka “Saskaņa” ir Saeimā.
Vēlētāji tic pasakām par Sarkangalvīti, tādēļ tic arī tam, kas rakstīts Satversmes 2. pantā – Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Tikai stulbenis var kaut kam tādam noticēt, jo tautai nepieder ne kripatiņas varas! Vara Latvijā pieder zelta teļam, naudai jeb tiem, kuri to drukā – Federālajai rezervju sistēmai un Eiropas Centrālajai bankai. Cilvēks ir atbrīvots no jebkādas brīvības, viņu kontrolē un ietekmē no visām pusēm, izmantojot dažādus līdzekļus – gan naudu, gan medijus. Patiesībā atteikšanās piedalīties vēlēšanās būtu vienīgais veids, kā parādīt savu brīvību, savu pretošanos verdzībai. Diemžēl arī šo brīvību cilvēki vairs nevēlas, jo ir ļāvuši sev izskalot smadzenes, kas no domāšanas instrumenta pārvērtušās par fizioloģisko procesu koordinētājām organismā. Smadzenes vairs neizmanto domāšanai, tikai instinktu pārvadīšanai. Neiešana uz vēlēšanām ir pretošanās bez ieročiem.
Intervēja Liene Apine
Interija publicēta laikrakstā “DDD” Nr. 7(429) [2019. gada 12.–25. aprīlis]
Saistītie raksti: