Saruna ar Jāni Gardu – “DDD” lasītāju no Latgales
Rēzeknē ‒ kā Krievijā
DDD: Kā ir dzīvot Latgalē?
Jānis Garda: Mājās ir labi, bet Rēzeknē jūtos kā Krievijā. Rēzekne ir ļoti krieviska pilsēta.
DDD: Vai latgaļi saprot, ka ir jāatbrīvojas no okupantiem?
J.G.: Vismaz es to saprotu. Bet vairums – diez vai.
DDD: Iepriekšējā numurā bija publicēts I.Valerjana raksts “…latvietības āmulis uz latgalības stumbra”, kurā teikts, ka latvieši ‒ nelatgaļi ‒ apspiežot latgaļus. Vai jūs to jūtat?
J.G.: Nesaprotu gan, kur viņš to ir ņēmis, ka pārējie latvieši apspiež latgaļus. Man nav šādas sajūtas. Kas liedz latgaliski runāt? To taču var darīt! Bet Latgalē, piemēram, Rēzeknē okupanti jau nesaprot ne latgaļu, ne latviešu valodu. Lūk, problēma. Viņi šeit jūtas kā mājās – Krievijā.
DDD: Kāpēc latgalieši tam piekrīt un neprotestē?
J.G.: Samierinās, jo tā ir vieglāk. Kur nu katru reizi bakstīsi: “Tev jārunā latviski!”
DDD: Kaut vai katru minūti!
J.G.: Jā, varbūt pie apkalpošanas veikalā tā vajadzētu. Bet līdzīga situācija jau ir visā Latvijā – vietās, kur latviešu ir maz. Vakar biju kādā Rīgas slimnīcā, palātā visi runāja krieviski, tāpēc nodomāju, ka tur nav latviešu. Vēlāk izrādījās, ka ir tikai viens krievs, bet visi pārējie – latvieši. Un šī krieva dēļ latvieši runāja krieviski! Vēlāk viens latviešu vecītis zvana, lai viņam atbrauc pakaļ, un atkal runā krieviski… Tā daudzi latvieši ir pieraduši, jo tā ir vieglāk, un viņi nemainīsies – drīzāk pārkrievosies.
Lūk, un latgaļiem draud pārkrievošanās, bet latviskums nav drauds. Ja notiktu deokupācija, dekolonizācija – okupantu izraidīšana, tad varbūt varētu cerēt uz Latgales attīstību. Atceros, reiz septiņdesmitajos gados Ludzas benzīntankā kāds vecītis, ar kuru runāju latviski, teica: “Jā, es Latvijas laikā dienēju Latvijas armijā!” Viņš bija krievs, bet lepns, ka ar viņu runāju latviski, jo tolaik itin viss notika krievu valodā. Un tagad šī Latgales pārkrievošana turpinās. Uzskatu, ka Vaira Vīķe-Freiberga ir pelnījusi augstāko soda mēru, jo tieši viņa taču mīkstināja Valsts valodas likumu.
Āmulis ‒ tie ir okupanti Latvijā
DDD: Vai latviešus, kuri nav latgalieši, var saukt par šovinistiem, kā to dara Valerjans savā rakstā?
Jānis Garda: Man jāsmejas – kādi šovinisti? Itin nemaz, toties okupanti gan ir šovinisti! No pirksta jau var izzīst nezin ko un uzrakstīt. Varbūt tas ir pasūtījuma raksts. Latviešus pasludina par šovinistiem, lai novērstu uzmanību no okupantiem.
DDD: Viņš raksta, ka ne krievu, ne vācu okupācijas varas latgaļu valodu neaizliedza.
J.G.: Kā tad neaizliedza! Cik atceros, nedrīkstēja latgaliski runāt.
DDD: Padomju laikā?
J.G.: Pat cara laikā jau.
DDD: Tomēr minētais autors raksta, ka latviešu deputātiem ir noziedzīga nostāja pret latgaļiem un citām mazākumtautām…
J.G.: Es gan neuzskatu, ka ir tāda latgaļu, ventiņu u.tml. tauta. Latviešu tauta ir viena tauta ar dažādām valodas izloksnēm.
DDD: Kas tad latgaļi ir?
J.G.: Latgaļi ir senlatvieši. Laikam tā – nezinu. Jau septiņdesmitajos gados teica, ka latgaļi ir latvieši ar kvalitātes zīmi.
DDD: Valerjāns uzskata, ka latvieši, t. i. mēs, kas nav latgaļi, ir kā tāds augonis…
J.G.: …āmulis uz latgalības stumbra. Tā ir provokācija. Patiesībā padomju okupanti ir parazīti uz visas Latvijas, ne tikai uz Latgales stumbra, un viņi nav nekāda mazākumtauta.
DDD: Vai esam pārlatviskojuši līvus?
J.G.: Nezinu gan, savulaik latviešiem un līviem bija līdzīgas iespējas saglabāties un attīstīties. Tomēr līvi nav pilnībā izzuduši.
Bet, atgriežoties pie iepriekš runātā, tieši okupanti, nevis latvieši izturas šovinistiski. Taču Latgalē tu nepateiksi, vai viņš ir okupants vai pārkrievojies senais Latvijas iedzīvotājs. Daudzi vecticībnieki no Krievijas atbēga uz šejieni un neasimilējās – līdz pat šai dienai visi runā krieviski. Arī tie paši garīdznieki. Viņi dzīvo tādā vidē, kur viņiem nav nemaz vajadzības runāt latviski.
DDD: Un poļi?
J.G.: Ja tu uzrunāsi viņu, viņš atbildēs latviski, kaut pārsvarā runā krieviski.
DDD: Kāda valoda ir valdošā Latgalē?
J.G.: Krievu. Katrā ziņā pilsētās – noteikti.
DDD: Vai latgaļi grib atbrīvoties no okupantiem?
J.G.: Es, teiksim, gribu, bet citi – nezinu. Tāpēc vienīgā avīze, kuru es lasu, ir “DDD” – bez tās nevaru dzīvot un gaidu katru numuru. Sieva nesen pasūtīja vēl Ludzas avīzi, lai gan tur būtībā nav ko lasīt… bet mūsu avīzē man patīk visi raksti.
DDD: Kā jūs domājat, kāpēc tie daudzie cilvēki, kuri mūsu avīzē sniedz intervijas, bieži negrib atbrīvoties no okupantiem?
J.G.: Es domāju, ka viņiem ir labi, kā ir. Man, piemēram, traucē okupantu klātbūtne – es viņus visur sajūtu. Nupat braucu autobusā – šoferis klausās radio krieviski, visapkārt krieviska vide. Un tā mēs dzīvojam Latvijā…
Intervēja Līga Muzikante
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(382) (2017. gada 28. aprīlis–11. maijs)
Saistītie raksti:
Ko pačukstēja “Runātāji” jeb Latvietības āmulis uz latgalības stumbra