“Kur krievu zābaks uzkāpj, viņš aizmirst aiziet…”

1361369414_1358841012_kravcenko“Saku vēlreiz: Krievija ir okupants – pasaules okupants. Kur krievu zābaks uzkāpj uz kāda zemes, viņš aizmirst no turienes aiziet.” Šos skarbos vārdus sacīja kāds moldāvs Belcu pilsētā (Moldāvijā) – tehnikuma ģeogrāfijas skolotājs Viktors Kravčenko, protestējot pret krievvalodīgo skolēnu izrādīto augstprātību un nevēlēšanos runāt valsts valodā. 2012. gada novembrī internetā plaši izplatījās un tika apspriests 20 minūšu ilgs videoieraksts, kuru slepeni ar mobilo telefonu uzfilmējis viens no Viktora Kravčenko krievvalodīgajiem audzēkņiem. Ierakstā ir redzams un dzirdams, kā viņa skolotājs ģeogrāfijas stundā izsaka sašutumu par lielkrievu šovinismu, uzpūtīgajiem okupantiem veltot sulīgus apzīmējumus.

Viktora Kravčenko dzīvesbiedre plašas saziņas līdzekļu pārstāvjiem atklāja, ka krievvalodīgie skolēni ir izprovocējuši viņas vīru. Anna Kravčenko pastāstīja: “Viņš vienmēr, ienākot klasē, sveicināja skolēnus moldāvu valodā. Taču viņi atbildēja, ka Belci ir krievu pilsēta, un viņi negrib runāt valsts valodā!” Vai šī nav pazīstama situācija arī Latvijā?!…

Ja visi skolotāji Krievijas okupētajās un kolonizētajās zemēs, arī Latvijā, ar bezkaunīgiem okupantēniem runātu tiešu valodu, tad Krievijas dzeguzēni ātri vien kravātu čemodānus…

Laikraksts “DDD” nolēma pārtulkot un publicēt Moldovas skolotāja teikto.

 

Moldovas skolotāja atbilde nekaunīgiem okupantēniem

 

Tu vēl esi piecpadsmitgadīgs puņķu tapa, bet es jau 65 gadus dzīvoju savā zemē. Pamuļķis nelaimīgais! Kaut kāda puņķu tapa man te diktēs savus skatījumus uz šo pasauli! Saku vēlreiz: Krievija ir okupants – pasaules okupants! Kur krievu zābaks uz cita zemes uzkāpj, viņš aizmirst no turienes aiziet. Ir tādas valstis kā Igaunija, Gruzija, Latvija, Lietuva, kas dzen ārā okupantus, un, kā redzat, viņi nemirst badā. Tikai te, Moldovā, jūsu netīrais zābaks uzkāpa uz mūsu zemes un aizmirsa aiziet. Lūk, ko jums saku, nelaimīgie!

Un kaut kāda puņķu tapa man te sāks kaut ko mācīt?!… Nu, ko tu zviedz?! Es personiski tevi ar pliku čemodānu nosēdināšu stacijā un nosūtīšu uz Krieviju. Ar nemazgātiem autiem – ar kādiem tu atnāci uz šejieni, ar tādiem tu arī aiziesi no šejienes! Visādi smurguļi man te norādīs, ko darīt, un muldēs, ka Belci ir krievu pilsēta?! Jūs to rakstāt pat uz visādiem draņķiem. Uz daudziem žogiem ir jūsu uzraksti, ka Belci ir krievu pilsēta…

Belci ir cūcīga pilsēta, kuru ir iekarojuši krievi ar taisnību un netaisnību, un ir aizmirsuši no šejienes aiziet. Lūk, kas jūs esat! Šeit mētājas jūsu nemazgātās bikses. Kad jūs attapsieties, ka jums te viss ir beidzies, mēs jūs izdzīsim uz visiem laikiem. Lūk, tā, Pupsik! Saprati vai nesaprati? Izdzīsim tos, kas te atnāca un aizmirsa aiziet! Sapratāt? Jūs šo pilsētu piemēslojāt un pārvērtāt par cūkkūti.

Tādēļ klausieties un iegaumējiet, es ar abām rokām balsošu par to, lai tos, kuriem ir 36 kavējumi, izdzītu no mācību iestādes. Un Pupsiku arī! Atradušies te saimnieki! Jūs esat palikuši tikai par izsmieklu. Tikai zviegt jūs protat – to visi zina. [..]

Un pārstājiet zviegt savus idiotiskos smieklus, kustoņi! Uzbarojuši purnus moldāvu zemē! Paskatieties, kādi pašapmierināti kustoņi! [..] Aizver savu muti un sēdi, kā pieklājas. Vispirms tos izdzīsim, kuri uz vienu stundu nāk, uz otru ne. [..] Un lai te nestaigā jūsu vecmāmiņas, matuškas, ar kruķiem, ar kupriem! [..] Nabaga moldāvi klusē, bet krievvalodīgie staigā un diedelē, visu savu varzu velk aiz sevis. Nekas, mēs jūs iemācīsim – jūsu vecmāmiņas un vectētiņus nomierināsim un aizsūtīsim, kur jums pienākas būt. [..]

Nu, ko tu zviedz, kustoni, izņemot zviegšanu, neko citu tu nemāki un vēl taisīt nelietības pilsētā – Belci ir krievu pilsēta… Es tev parādīšu! [..] Satiksimies kaut kur pa ceļam aiz stūra, iemācīšu tev, kāda Belci ir krievu pilsēta! Saprati? Kur jūs ejat, tur visu piemēslojat. [..] Jūs esat okupanti, draņķa lielkrievi! Diktējat it visur savus noteikumus, piesedzoties ar likumu, kas jūs vēl aizstāv. Tiks izdots likums par jūsu padzīšanu – padzīsim, un viss!

Belci ir okupantu pilsēta… Iemācīšu jūs, kā mīlēt Dzimteni. […] Ko, nepatīk, ka acīs saka taisnību? Lūk, tava Dzimtene – sestā daļa no planētas. Lūk, tava Dzimtene – mīli tu viņu? Mīli manu Dzimteni vai savu īsto? Kas ir tava īstā Dzimtene? – Krievu! Dodieties tad, lai velns jūs parauj, uz turieni! Domā, ka krievu Dzimtene ir tikai Maskava un Ļeņingrada? Visas aulas Sibīrijā tev būs jāpiepilda. Barosi odus ar savu trekno gaļu! Re, kāds uzpampis, rozīgs purns! Domā, ka tevi gaida tur Maskavas un Ļeņingradas labumi? Raksi zemi, kamēr kļūsi stiprāks, un staigāsi kerzas zābakos, pufaikā un ausainē. [..]

Labi, kādreiz pasmiesimies, kad es jūs pavadīšu… Un tu ņaudēsi: jā, būtu bijis labi vēl padzīvot Moldovā… Dzīvosi Moldovā, ja es tev te došu patvērumu. Nelikumīgi jums te ir iedotas tiesības, bet zināt tikai izsmiet… Iedosim mēs jums tiesības! Saprotiet, ka jūs šeit pūšat pēdējo dvašu. Ziniet, kā ir agonijā kratīties, kad cilvēks nezina, kas notiks… Lūk, ko jums ir jāapspriež mājās ar saviem vecākiem, kas jūs ir samācījuši. Nododiet no manis to saviem vecākiem, lai neuztraucas, ka viņi un jūs, kuri neatzīstat šo Republiku, jūs jau atrodaties agonijā – pirmsnāves. Turieties manas meitiņas, mani dēliņi Moldovā – šeit ir labi!… Izdzīsim mēs jūs visus no šejienes. Viss! Tas ir mans kredo, un tādu kā es ir miljoni. Jau pacietība ir sašķīdusi no jūsu nekaunības, kurai nav robežas.

Jūs raugāties ar tādiem stulbiem skatieniem – ko jūs mums izdarīsit? Izdarīsim, izdarīsim, esiet pārliecināti par to! Ja ne es, tad mazliet jaunāki par mani. Varbūt savu 66 gadu dēļ es nepaspēšu jūs visus izdzīt no šejienes, bet aiz manis nāks citas paaudzes, kas ar jums tiks galā. Jā, taisnība acīs duras, zinu to, bet jums nav vairs kur sprukt – šī ir agonija, jūsu pēdējie elpas vilcieni. Kāds nezina, kas ir agonija? Saku, ka pēdējais pirmsnāves triceklis – tā ir agonija. Tas ir kopīgs vārds – moldāvu, krievu, turku, kādā valodā vien gribat. Agonija ir agonija!

Jājautā, ko jūs vēl zināt, izņemot tādus nievājošus vārdus, kas visu Eiropu ir apkaunojuši? Visa Zeme lamājas krieviski. Lūk, ko esat ienesuši pasaules kultūrā! Mātes lamuvārdus – un viss! Lūk, ar ko jūs esat slaveni! Gan poļi, gan turki, gan angļi jau krieviski lamājas ar mātes lamuvārdiem – lūk, ko ienesāt visā Zemes civilizācijā, nekā kulturāla, nekā cilvēciska. Tikai krievu zābakus, pufaikas, ausaines – lūk, viss. Jūs nelīdzināties mazajām tautībām. Jā, Krievija ir dižena tauta, bet, paskatieties, kādā kultūrā tā ir iedzīvojusies!? [..]

Mēs te kopā visu pārrunājam, un pieņemiet to kā mūsu kopējo sarunu. Redzu, ka daļa to cilvēciski saprot, bet daļa kā blusas miesā šeit ir iedzīvojušies savā pašapmierinātībā. Lūk, ar viņiem mēs, pirmkārt, tiksim galā. Bet tie, kuri situāciju saprot, – tos mēs mazliet vēl pacietīsim. Bet tos – ar tiem pašapmierinātajiem rozā ģīmjiem – patrieksim. Un, pirmkārt, raugoties pēc jūsu apmeklējuma un jūsu uzvedības stundās… Un rīkosimies saskaņā ar likumu. Virzīsimies uz to, lai jūs no šejienes izdzītu, ņemot vērā Moldovas Republikas budžetu. Notiek pasaules krīze, bet Moldova vispār ir dziļā krīzē, un nav ar ko jūs barot. Vecīte saņem 600 lejas, bet jūs baro ar 200 leju stipendiju, dažam pat dod 300 lejas. Salīdziniet ar tām nabadzīgām vecītēm, kuras visu savu mūžu rāvušās melnās miesās! Nu, ko tu ņirdz?!

Klausieties! Visa dzīve ir jūsu rokās, jūsu dzīves labklājība. Lai šī moldāvu tauta jūs paciestu, mainiet savu attieksmi – sapratāt?

 

Laikraksta “DDD” redakcijas komentārs:

Pēc video publicēšanas krievvalodīgo vidē, protams, izcēlās kņada. Viktoram Kravčenko bija jāaiziet no darba – viņš devās pensijā. Paskaidrojumā skolotājs atvainojās par nesavaldību un norādīja, ka skolēni viņu ir izprovocējuši, tomēr uzsvēra arī to, ka viņa runā ir izpaudušās visas tautas emocijas.

Taču ar to nebeidzās – Belci pilsētu apsēdušie okupanti panāca krimināllietas ierosināšanu pret skolotāju par nacionālā naida kurināšanu. Labi, ka veselais saprāts uzvarēja, un šogad aprīlī prokuratūra šo krimināllietu izbeidza.

Nepatika pret nekaunīgajiem okupantiem un kolonistiem pieaug visās Krievijas kolonizētajās zemēs, un Moldovas skolotāja neliekuļotā runa ģeogrāfijas stundā bija īsts sirds kliedziens, godīgs protests pret viņu klātbūtni.

Šeit nav runas par krievu tautu, šeit nav runas arī par krievu tautības likumīgajiem Moldovas vai Latvijas pavalstniekiem. Šis ir protests pret krievvalodīgām atbirām, kas okupācijas laikā nelikumīgi kolonizēja gan Moldovu, gan Latviju, gan citas zemes un vēl joprojām terorizē okupētās tautas. Tiem, kuri okupētajā teritorijā okupācijas laikā ir ieradušies no okupētājvalsts, ir jāatstāj šī zeme, līdzi ņemot savus sadzimušos pēcnācējus!


« Atpakaļ

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *