Šogad man varēja būt 90…
…bet mani nogalināja okupantu vara manai tautai nezināmā vietā un laikā. Un tā ir patiesība. Šie vārdi ir iekalti piemiņas vietas akmenī, kuru mans brālis ar savu dēlu uzstādīja 2003. gada rudenī…
1948.–1950.gadā, būdams Lasīt tālāk »
Labdien!
Vispirms jau paldies, ka esat un rakstiet par to, kas sāp mums visiem.
Rakstu Jums vēlreiz. Izlasīju Jūsu avīzes kārtējo numuru un priecājos, ka ir tāds tautas rupors, kurš neliek mieru pašapmierinātiem latviešiem.
Mani ļoti ieintriģēja prof. Solomona Budnika Lasīt tālāk »
Labdien!
Izlasot mūsu bijušā prezidenta Gunta Ulmaņa atbildi par dekolonizāciju (“DDD” Nr.5(427)), es nevaru saprast, vai man smieties vai raudāt. Viņam pēc 29 gadiem dekolonizācija vēl joprojām ir politisko procesu virsotne, bet rūpes viņam citas – hokejs. Viņš taču ņirgājas Lasīt tālāk »
Labdien!
Paldies par nopublicēto tēva dzejoli. Viņš noteikti to pratīs novērtēt. Mans otrs atzinums Jūsu avīzei – tas ir pirmais preses izdevums manā dzīvē, kuru es izlasu visu, kas tajā drukāts. No malas ieskatoties, it kā nekas saistošs, nekāda pasaules Lasīt tālāk »
Čangladešys Joņs
Ir kāda anekdote.
1917. gadā kādā Ņevas prospekta namā dekabrista mazmeita, padzirdusi troksni aiz loga, prasa sētniekam, lai noskaidro, kas notiek.
– Revolūcija, kundze.
– Lieliski! Mans vectēvs sapņoja par revolūciju. Lūdzu, uzziniet, ko viņi grib.