Aivars Gedroics
Pēc t.s. okupekļa krišanas daļa Patriotisku, bet lētticīgutautiešu sāka priecīgi dudināt: “Nu tagad tik sāksies… ja jau okupekļa vairs nav, arī okupantiem būs jāvācas prom. Ar Krieviju sabojāt attiecības vairs nav jābaidās, tāpat tās ir huže ņekuga (sliktāk vairs nevar būt – tulk.), savukārt, Rietumu pasaule mūs beidzot sapratīs; visi taču tagad redz, kas par valsti ir Krievija un kā noskaņots tās pilsoņu absolūtais vairākums, sadzīvot normāli ar viņiem tak nav iespējams…”
Un tik tiešam, vienu brīdi jau šķita, ka “ledus ir sakustējies”, proti, Saeimas deputāti beidzot attapās, ka ļautiņi, kas dzīvo Latvijā, bet ir pieņēmuši Krievijas pilsonību, tiek nezināmu iemeslu dēļ pozitīvi diskriminēti, tas ir, atšķirībā no citiem ārvalstniekiem viņiem uzturēšanās atļaujas saņemšanai netiek prasītas ne valsts valodas zināšanas, ne regulāra legāla ienākumu avota uzrādīšana… Tika nolemts šo dīvainību izbeigt un no 2023. gada 1. septembra arī viņiem noteikt tādas pašas prasības, no valodas zināšanu pārbaudes gan atbrīvojot personas, kas ir vecākas par 75 gadiem, un tās, kas varēs uzrādīt ārsta izdotu spravku, apliecinot, ka cilvēciņš ir tik slims, ka ne fiziski, ne garīgi nav spējīgs nevienu svešvalodu apgūt un laikam jau arī pats savu dzimto valodu ir vismaz daļēji sācis aizmirst…
Tiesa, šie likuma grozījumi tika pieņemti īsi pirms 13. Saeimas pilnvaru beigām. Kad sanāca jaunā, 14. Saeima, tad atklājās, ka esot gana daudz problēmu minēto likuma grozījumu īstenošanai praksē – nav zināms pat precīzs Latvijā esošo Krievijas pilsoņu skaits, trūkstot valodas inspektoru, kas viņus visus pārbaudīšot, PMLP darbinieki jau tāpat esot pārslogoti, pases mainot un ID kartes izsniedzot, tagad vēl viņiem uzmaukšot uz galvas KF pilsoņu kontroli un “sijāšanu”… utt., u.tjp. Un, protams, tas viss radīšot arī lielu nestabilitāti valstī, mūsu lielās un draudzīgās kaimiņvalsts pilsoņi varot kļūt pret Latviju naidīgi noskaņoti (līdz šim gan viņi, protams, bijuši pret mums ārkārtīgi draudzīgi…); tātad neatliekot nekas cits kā likuma grozījumus mīkstināt un to spēkā stāšanos atbīdīt uz vēlāku laiku.
Pirmie šo “progresīvo” ideju sāka bīdīt t.s. “Apvienotā saraksta” darboņi, kas, kā to var saprast, sekmīgi pilda šajā Saeimā neesošās “Saskaņas” lomu okupantu un viņa draugu interešu aizstāvībā. Saprotams, ka šleseristi un rosļikovieši ar sajūsmu uzņēma šos priekšlikumus, pederastiski-regresīvie arī atsaucās aicinājumam “nediskriminēt nevainīgus cilvēkus” un “nešķelt vienoto Latvijas sabiedrību”, galu galā, visi tak mēs nodokļus maksājam šai pašai valstij. Tā tad nu būtu t.s. “opozīcija”, bet “pozīcija” sākuma bija nogaidoša – sak, jāvērtē, jādomā, kas un kā… Jenotu līderi kā vienmēr solījās “visu pamatīgi izvērtēt un tad pieņemt izsvērtu lēmumu”, savukārt, “nacionāļi” deklarēja: “Ne soli atpakaļ ārvalstnieku jautājumā!”… bet to jau neviens nopietni neuztver, labi zina, ka tā tikai viņu sākotnējā pozas demonstrēšana, vēlāk sāksies “reālās situācijas analīze” un bailes “pazaudēt ietekmi valdībā, ko tūlīt izmantos mūsu tautai naidīgi spēki”… Visbeidzot, “zaļie zemnieki” dziļdomīgi klusē, esot gatavi pieslieties tai pusei, kas šiem konkrētajā brīdī būs izdevīgāka…
Principā, manā uztverē, Latvijai naidīgs ārzemnieks nekļūs lojāls no tā, ka iemācīsies mūsu valsts valodu. Es nekad neesmu aizrāvies ar latviešu valodas mācīšanu nelatviešiem, uzskatot, ka tie, kas patiešām to gribēs, paši arī mūsu valodu apgūs, bet tie, kas nevēlas, lai arī neprot, – vismaz veidos mazāku konkurenci latviešiem darba tirgū. Ko gan deva latviešu valodas apgūšana, piemēram, Ždanokai – vienīgi iespēju iegūt vietu parlamentā, lai vēl jo aktīvāk kaitētu mūsu valstij un tautai? Lūk, un tas pats attiecas arī uz citiem nelatviešiem – latviešu valodas nepratējiem, it īpaši ārvalstu pilsoņiem. Atcerēsimies, ka uz Sibīriju izsūtītie mūsu tautieši rekordlaikā apguva (kas vēl nezināja līdz tam) krievu mutisko un rakstu valodu, bet vai tas padarīja viņus lojālākus Krievijai un tajā valdošajam režīmam? Lūk, tas pats attiecas arī uz nelatviešiem Latvijā; sava taisnība, protams, ir tiem politiķiem, kas apgalvo, ka latviešu valodas apgūšanas uztiepšana mūsu nedraugus vēl jo vairāk nokaitinās. Tajā pašā laikā es neuzskatu, ka mums būtu jācenšas mākslīgi padarīt mūsu ienaidniekus par draugiem. Mums vienīgi jāatrod veids, kā atbrīvoties no Latvijā esošiem mūsu valstij un tautai nevēlamiem cilvēkiem, un, ja valsts valodas zināšanu prasības ir viens no tādiem veidiem, kāpēc gan lai mēs to neizmantotu?
Taču nu kļūst aktuāls cits jautājums – vai mēs vispār gribam, lai mūsu tautas ienaidnieki Latviju atstātu?
Es bieži pieminu un arī tagad vēlos atgādināt pirms jau padsmit gadiem pidara Streipa pārraidē “Skats no malas” izskanējušo Daiņa Lemešonoka spārnoto frāzi, atbildot uz jautājumu, kā mums būtu jāreaģē uz Krievijas repatriācijas programmu saviem tautiešiem, – “Neatdosim mūsu krievus Putinam! Mums pašiem viņi ir ļoti vajadzīgi!” Ja būtu tikai viens, kurš šādi domā, tad varētu par to neuztraukties, bet tādu diemžēl ir papilnam, pietiek kaut vai paklausīties Latvijas Radio “(Ne)Brīvo mikrofonu”, kur regulāri dzirdamas veču un veceņu žēlabas un pat lāstu un draudu izteikšana tiem, kas mēģināšot “deportēt no Latvijas nevainīgus cilvēkus!”… Ļoti reti gadās saklausīt pretēju viedokli, ka jāsāk beidzot atbrīvot Latviju no okupantiem – vismaz no tiem, kas ir ārvalstnieka statusā. Jā, Patriotiem tur runāt neļauj, tas tiesa, bet, ja mūsu būtu gana daudz, visiem vienkārši fiziski nespētu aizbāzt mutes, līdzīgi kā karā pretgaisa aizsardzība nespēj notriekt visas ienaidnieka lidmašīnas un dronus, ja to ir pietiekami daudz triecienā palaists. Lūk, un to tad redz mūsu “nacionāļi” Saeimā, un tāpēc tagad jau ir pieņemti pirmajā lasījumā (un drīz būs arī galīgajā lasījumā) grozījumi “Ārvalstnieku uzturēšanās likumā”, paredzot nedzīt nevienu ārā no Latvijas, kas līdz 01.09.2023. būs vismaz PIETEICIES likt eksāmenu latviešu valodā… nu, bet kā tur būs ar rezultātiem, to tad laiks rādīs.[1]
Sevišķi pretīgi bija klausīties vislatvjatku runas debatēs, kas dievojas, ka viņi arī mīlot visus Latvijas iedzīvotājus, nevienu negribot dzīt laukā, bet tikai piespiest sākt mācīties latviešu valodu tos, kas arvien vēl to nav apguvuši. Un vispār – likuma izmaiņu mērķis taču ir atvieglot ārvalstnieku stāvokli, kā gan kritiķi to nesaprotot? Tik tiešām, balsojuma rezultāti rāda, ka pret balsoja un atturējās tikai tie, kas laikam uzskatīja, ka nav notikusi pietiekami liela piekāpšanās KF pilsoņu priekšā, bet pret likuma izmaiņām tādēļ, ka tās nozīmē kapitulāciju Latviešu tautas ienaidniekiem, neuzstājās NEVIENS deputāts… un ko gan citu no mūsu saeimeles arī vēl varēja gaidīt?
Ko tad šinī situācijā Latvju Patriotiem atliek vairs darīt? Tikai vienu – neturēt sveci zem pūra, bet iziet ielās ar prasību sākt beidzot Latviju atbrīvot no mūsu tautai naidīgām personām! Vai dienā, kad sprieda par uzturēšanās nosacījumu atvieglošanu KF pilsoņiem, bija pie Saeimas kaut viens protesta pikets? Nē, protams! Nu, ko tad jūs citu varējāt gaidīt? Kam jūs tagad sūdzaties un ko vairs pukojaties? Vai gaidāt, ka citplanētieši atlidos no Kosmosa un cīnīsies jūsu vietā? Daudzi tagad lielās, kā viņi sitīšot moskaļus, kad tie iebrukšot Latvijā no Austrumiem, bet ar jau šeit reāli esošo ienaidnieku, kurš vairumā gadījumu nav bruņots, konstitucionālā un miermīlīgā ceļā tikt galā nevar un negrib! Bet, “ja nu būs jāšauj, tad gan mēs…”. Pašiem nekļūst smieklīgi, tādos pekstiņos klausoties?
Latvieši, ja mēs jau tuvākajā laikā nemainīsimies, mums būs vakars uz ezera arī tad, ja Putins neuzdrošināsies sūtīt savu karaspēku uz NATO valsti! Saprotiet to jel beidzot!!!
PAR NO MŪSU TAUTAS
IENAIDNIEKIEM BRĪVU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS!!!
[1] Redakcijas piezīme. Autors min grozījumus Imigrācijas likumā, kas tika apstiprināti pēc raksta tapšanas un stājās spēkā 20. aprīlī. Jaunie likuma grozījumi paredz:
• Krievijas pilsonim (lasi – okupantam!), kurš pirms Krievijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā ir derīga līdz 2023. gada 1. septembrim.
• Ja šāds Krievijas pilsonis vēlas arī turpmāk dzīvot Latvijā, viņam līdz 1. septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu un pieteikums ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Taču līdzšinējā likuma redakcijā netika dota otra iespēja valsts valodas pārbaudījumu kārtot atkārtoti. Jaunie likuma grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kuri līdz 2023. gada 1. septembrim būs vismaz vienu reizi kārtojuši valodas prasmes pārbaudi, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz šī gada beigām.
• Tiem, kuri būs laikus iesnieguši nepieciešamos dokumentus, pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai. Pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusam PMLP izskatīs viena gada laikā no tā saņemšanas dienas.
• Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas minētie likuma grozījumi, pietiekams iztikas nodrošinājums Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir arī personai piešķirtā pensija.
Publicēts laikraktā “DDD” Nr.7(525), 2023. gada 14.–27. aprīlis un Nr.8(526), 2023. gada 28. aprīlis–11. maijs