UKRAINAS KARŠ: iespēja iegūt neatkarību Krievijas etniskajām minoritātēm.
Oktobrī čečens Rustams Azhijevs, kurš pazīstams ar kara pseidonīmu Abdul-Khakim Shishani, devās uz Ukrainu un pievienojās čečenu vienībai, kas cīnījās Kijivas pusē pret Krievijas iebrukumu. Šobrīd viņam ir 41 gads, bet pret Krieviju karo kopš 19 gadu vecuma. Rustams uzskata, ka konflikts Ukrainā ir tikai turpinājums tam karam, kurā viņš sākotnēji iesaistījās.
“Karš sākās 1999. gadā,” sacīja Azhijevs, runājot par Otro Čečenijas karu (tolaik viņš kļuva par neatzītās separātiskās valsts Ičkerijas centrālās frontes komandieri) un Vladimiru Putinu, savulaik mazpazīstamo Krievijas jauno premjerministru, kurš spēlēja galveno lomu Maskavā. “Un 2000. gadā, 19 gadu vecumā, es pievienojos tautas pretestībai. Visa mana dzīve ir bijusi saistīta ar konfrontāciju ar Krieviju. Mums karš nav beidzies,” viņš piebilda.
2011. gadā Azhijevs no Krievijas devās uz Turciju, bet drīz vien atradās Sīrijā kopā ar citiem čečenu separātistu kaujiniekiem, atkal cīnoties pret Maskavas spēkiem.
“Mēs sekosim ienaidniekam visur, kur vien varēsim. Es ierados šeit, lai cīnītos par vēsturisko taisnīgumu,” viņš teica par savu lēmumu doties uz Ukrainu. “Reiz mums palīdzēja cīnīties pret krieviem neliela ukraiņu grupa, un mēs to neesam aizmirsuši. Mums tas ir izdzīvošanas jautājums, jo, kamēr pastāv Krievija, mēs nevaram dzīvot mierā.”
Azhijevs nebūt nav vienīgais no Krievijas, kurš karu Ukrainā uzskata par iespēju valsts etniskajām minoritātēm panākt lielāku autonomiju vai pat neatkarību.
“Erzju tautu[1] impērija ir okupējusi 800 gadus,” 2022. gada jūlijā Erzjas vecākais Siress Bolejans, sacīja Brīvo Nāciju līgas[2] pārstāvju sanāksmē. Viņš sacīja, ka viņa etniskā grupa, kurā ir aptuveni 800 000 cilvēku, kuras vēsturiskā dzimtene atrodas tagadējās Krievijas Mordovijas Republikas teritorijā, arī nosūtīja brīvprātīgos cīnīties par Ukrainu.
Putina karš Ukrainā ir ieildzis un daudzos veidos izrādījies daudz dārgāks, nekā Maskava bija paredzējusi. Tā kā tas turpinās bez beigu pazīmēm, daudzi novērotāji teic, ka plašajā un ļoti centralizētajā Krievijas Federācijā pieaug centrbēdzes spēki. Viņi apgalvo, ka šie spēki nostiprināsies, jo kara radītais spiediens un bezprecedenta ekonomiskās sankcijas iedragās Maskavas ietekmi pār Krievijas reģioniem, sākot no Baltijas un Melnās jūras līdz Klusajam okeānam.
“Šī foruma mērķis ir pilnīga un neatgriezeniska dekolonizācija no Krievijas. Mūsu mērķi tiks sasniegti tikai tad, kad Krievijas Federācija beigs pastāvēt kā starptautisko tiesību subjekts un tiks pārveidota par 25–35 neatkarīgām, brīvām un, cerams, demokrātiskām valstīm,” teikts paziņojumā, kas tika sagatavots jūlijā Prāgā notikušajā Brīvo Krievijas tautu forumā – pret Putinu un pret karu noskaņotu grupu sanāksmē. Šī jau bija ceturtā šāda tikšanās kopš kara sākuma.
Kāda varētu būt attīstība
Viedokļi par šāda scenārija iespējamību ir ļoti atšķirīgi. Daudzi analītiķi ir vienisprātis, ka karš satricina centralizēto varas struktūru, ko Putins ir izveidojis gandrīz ceturtdaļgadsimta laikā kā prezidents vai premjerministrs. Rietumu aplēses liecina, ka ir nogalināti vismaz 20 000 Krievijas karavīru, bet vēl desmitiem tūkstošu ir ievainoti, sagūstīti vai pazuduši bez vēsts. Simtiem tūkstoši cilvēku – daudzi no viņiem dzīves labākajos spēka gados – ir aizbēguši no valsts. Starptautiskā sabiedrība ir noteikusi plašas sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret Maskavai svarīgajiem naftas un gāzes ieņēmumiem.
“Es redzu zināmu nekārtību pārvaldes sistēmā,” sacīja politikas analītiķis Dmitrijs Oreškins. “Spēka vertikāle, ko viņi ir veidojuši… kritiskā brīdī sāk šķobīties. Ja Putins zaudēs karu – un tā ir ļoti reāla iespēja – tad es neredzu nekādus juridiskus līdzekļus, lai mainītu valdību. Rezultātā “siloviki” nokārtos lietas savā starpā,” viņš sacīja, atsaucoties uz militāro un drošības aģentūru vadītāju teikto.
Daži analītiķi norāda uz reģionālās elites vājumu Krievijā, sakot, ka Putina sistēma ir padarījusi reģionu līderus daudz atkarīgākus no Maskavas nekā no vietējiem vēlētājiem. Daudzos gadījumos patiesie Krievijas etnisko minoritāšu līderi ir vai nu aizbēguši no valsts vai arī saskārušies ar vajāšanu kā “ekstrēmisti”, ko Putins pēdējos gados ir intensīvi apspiedis par brīvdomību.
“Atšķirībā no 80. gadu beigām un 90. gadu sākuma mēs neredzam nevienu dalībnieku, kas spētu balstīties uz centrbēdzes tendencēm,” sacīja analītiķis Nikolajs Petrovs, kontrastējot pašreizējo situāciju ar Padomju Savienības sabrukumu, kad vietējie līderi nokļuva uzmanības centrā un virzīja neatkarību lielākajā daļā republiku. Tomēr viņš piebilda, ka “padomju impērijas sabrukums nav pabeigts un varētu turpināties”. Viņš teica, ka “tuvāko piecpadsmit gadu laikā mēs varētu redzēt “kvazifederatīvu vai konfederatīvu” valsti. Vai izveidotos pat atsevišķi reģioni, kas īsteno patstāvīgu eksistenci.”
Elise Džuliano, Kolumbijas Universitātes Harimana institūta speciāliste etniskās identitātes jautājumos Krievijā un grāmatas “Constructing Grievance: Ethnic Nationalism In Russia’s Republics” (“Neapmierinātības veidošanās: etniskais nacionālisms Krievijas republikās”) autore, sacīja, ka pret valdību vērstā attieksme ievērojami atšķiras dažādos Krievijas reģionos, un Putina vadītie apstākļi padara par neiespējamu novērtēt sabiedrības viedokli par tādiem jutīgiem jautājumiem kā šis.
“Iespējams, pretošanās karam radīs plašāku pretestību Krievijas valstij. Taču šobrīd mēs to neredzam, tāpēc Krievijas valsts sabrukums šķiet maz ticams,” sacīja Džuljano. “Bet nav iespējams paredzēt, kādu notikumu attīstība varētu radīt.”
Tas ir būtisks brīdinājums.
Turpmāk vēl…
Avots:
“Radio Brīvā
Eiropa/Radio Brīvība” – https://www.rferl.org/a/russia-ethnic-minorities-independence-ukraine-war/32210542.html
[1] Erzji ir Krievijas Pievolgas reģionā dzīvojoša somugru tauta. Viena no Mordvijas Republikas pamattautām, dažkārt tiek uzskatīta par mordviešu etnisko grupu. Runā erzju valodā. Kopskaits tiek lēsts ap 517 tūkstošiem, no kuriem tikai ap trešdaļu dzīvo Mordvijā, galvenokārt tās austrumu daļā – Suras kreisajā krastā, bet pārējie – sporādiski plašā reģionā gar Volgu un citur Krievijā. Erzju etniskā grupa šokši, kas apdzīvo Teņguševas apkārtni Mordvijā (ap 10 000 cilvēku), dažkārt tiek uzskatīti par atsevišķu etnosu.
[2] Organizācija, kas apvieno mazākumtautību grupas Krievijas iekšienē, kas vēlas atdalīties.
Publicēts laikrakstā “DDD” Nr.8(526), 2023. gada 28. aprīlis–11. maijs