Turpinājums no: ATKALIEMIESOŠANĀS LIKUMS. 12. daļa
Aleksandrs Klizovskis
Grāmatas “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” autors
Vārds “karma” cēlies no sanskrita vārda “kri” – darīt. Austrumu filozofijā ar karmu izprot ne vien mūsu darba rezultātus un mūsu rīcības sekas, bet arī pašu darbu. Tā kā mēs pastāvīgi kaut ko darām, tad arī nemitīgi veidojam savu karmu. Ja mēs nododamies garīgam darbam, veidojam karmu; apstrādājam savu dārzu – veidojam karmu; nododamies izpriecām – veidojam karmu; slinkojam un nekā nedarām – veidojam karmu, labu vai sliktu atkarībā no tā, kā mēs darām.
“Ir pieņemts uzskatīt, ka karma ir griba un atmaksa par mūsu dzīves gaitu. Tāpat pieņemts skatīties uz karmu kā uz sodu, bet tās patiesā nozīme ir darbs. Neierobežojiet gara darbnīcas darbu, un jūs ieraudzīsiet sekas.”
“Kad gars ir Maijas un pašapmierinātības savaldzināts, tad vajadzīgs veseris un jāattīsta jūtziņa; kad gars ir bagātības spožuma apstulbināts, neredz tās laicību un domā, ka laimi dod zelta gabals, tad atcerēsimies visus slimību un sabrukuma draudus.”
“Bet gara kareivis mirdz kā gaismas parādība, jo viņu apmirdz Bezrobežības uguns stari. Jāsaprot atbalss un ar visām krāsām un visām ugunīm jātiecas uz Kosmosu.”
“Apziņas virsotnē ir Valdoņa ceļa apliecinājums. Apziņas virsotnē varoņdarbs skan unisonā ar evolūciju. Mūžīgs un nemitīgs ir augšupejas darbs! Šī mūžīgā kustība ir jūsu karma!”
“Jums taisnība – tikai gribas strāvas virza karmu. Bet karmas gaitu apturēt ir tikpat bīstami kā izaicināt mūžīgo nakti. Ar ko jūs piepildīsiet Amritas (Nemirstības) Kausu, ja ieslīgsit tumsas purvā? Atbildiet – daiļāks, patiesi, ir darbošanās okeāns.” (Bezrobežība, 20.)
Mūsu labklājība un sekmīga virzīšanās savā evolūcijā zemes virsū atkarīga no tā, kā mēs veidojam savu karmu. Kad cilvēks ir Maijas savaldzināts, t. i., dzenas pēc ilūzijām, kad viņš savu laimi saskata zelta gabalā, tad karma viņu sit ar savu veseri, lai pamodinātu viņā jūtziņu – to augstāko sesto principu, kas dod izpratni par zemes dzīves labumu nerealitāti un mūžības realitāti Bezrobežībā.
Ikviens lai atceras savas slimības, kas viņam ar nāvi draudējušas, visas savas nelaimes, katastrofas un zaudējumus, un viņš redzēs, ka tas viss noticis saskaņā ar evolūcijas likumiem. Cilvēks ir modināts ar triecieniem no ārienes, un viņam prasīts, lai tā apziņa atsauktos no iekšienes.
“Zinātnieki daudz diskutējuši par to, vai Kosmosā, kad sasniegta attīstības augstākā pakāpe, notiek atgriešanās zemākā stāvoklī. Ir saprātīgi attiecināt karmas izpratni uz visu, kas Kosmosā progresē. Nevis to karmas jēdzienu, ko cilvēce pieradusi lietot par atmaksu un samaksu pēc rēķiniem, bet kā augstāko darbību evolūcijas īstenošanā. Visi radošie pasākumi ir karmas likuma iepriekš noteikti. Daudzi pasākumi šim likumam neatbilst, bet tie, kas iekļauti evolūcijas karmas apziņā, dzīvo izplatījumā, un tos virza Kosmiskā Magnēta strāvas.” (Bezrobežība, 310.)
Tā Karmas likums kopā ar Reinkarnācijas likumu rada mūsu evolūciju, ir mūsu virzītāji augšup uz pilnveidošanos. Tādēļ šo likumu zināšana mūsu gara esamībai un attīstībai ir tikpat nepieciešama kā pārtika un elpošana fiziskajai eksistencei.
Daži cilvēki, iepazinušies ar šiem likumiem, šausminās par nepieciešamību dzīvot daudz reižu. Esot jau no vienas dzīves piekusuši un iemiesoties no jauna nevēloties. Tādiem jāsaka: jo mazāk to vēlas, jo vairāk iemiesosies – cilvēka apziņa taču attīstās tikai iemiesotā stāvoklī, t. i., fiziskā ķermenī. Kamēr cilvēkos nebūs attīstījusies apziņa, ka vienā dzīvē nevar sasniegt mūžīgu svētlaimi, ka mūsu attīstības pakāpē visi cilvēki ir šiem likumiem pakļauti neatkarīgi no pašu vēlēšanās, ka atbrīvoti ir tikai tie, kas savā attīstībā sasnieguši Arhata, t. i., Cilvēces Skolotāja, pakāpi, tikmēr viņiem nodrošināts daudz lieku dzīvju un daudz lieku ciešanu. Vai tad nav labāk apzināti veidot savu evolūciju nekā virzīties uz priekšu zem karmas pātagas sitieniem, tā līdzinoties slinkam zirgam, kas nevēlas vilkt ratus, kuros iejūgts, cerēdams izvairīties no šī darba?
Lai gūtu skaidru priekšstatu par Karmas likumu, jāsaprot, kas ir evolūcija un ceļš, pa kuru savā attīstībā iet cilvēks.
Galvenais evolūcijas uzdevums ir apgūt un apgarot matēriju, lai to transmutētu no zemākā stāvokļa augstākā; matērija pēc savas dabas ir inerta un haotiska, tā tiecas uzsūkt un iznīcināt augstākā veida matērijas – gara – sasniegumus. Cilvēks ir tas transmutators, kuram uzdots šis kosmiskais pienākums.
Cilvēka būtība, cilvēka Es jeb okultajā terminoloģijā – monāde, iznākot no dzīvības Pirmavota, ir augsti garīga, bet bez apziņas, jo apziņa var attīstīties vienīgi matērijā. Tādēļ, lai šo apziņu apgarotu, monādei jāiegremdējas matērijā un jāiziet visi tās veidi. Tas vajadzīgs, lai pirmajā ceļa daļā, garīgumam aptumšojoties, attīstītos apziņa un lai ceļa galā Es atkal atgrieztos pie dzīvības Pirmavota, ietverot sevī kā garīgumu, tā apziņu. Cilvēkam savā Es jāveic pilns aplis.
Ja šo apli vertikāli sadalītu divās daļās, tad ceļa kreisā puse būtu mūsu Es iegrimšana matērijā, arvien blīvāka ķermeņa iegūšana un apziņas pieaugums uz gara rēķina jeb tas, ko sauc par involūciju. Labās puses ceļš būtu matērijas apgarošana, tālāka apziņas attīstība un zaudētā garīguma atgūšana un izkopšana. To sauc par evolūciju.
Ja to pašu apli pārdalītu ar horizontālu diametru, tad apļa augšējā puse – cilvēka evolūcijas sākums un gals – uzrādīs garīgo sākotņu pārsvaru cilvēkā, apakšējā – jeb evolūcijas vidusdaļa – matērijas pārsvaru.
Cilvēka ceļš pa savu evolūcijas apli atgādina Zemes kustību ap Sauli. Ziemas un vasaras saulgriežu punkti līdzinās cilvēka attīstības ceļa sākumam un vidum, bet šos punktus savienojošā līnija dala cilvēka ceļu involūcijā un evolūcijā. Pavasara un rudens vienādība ir kā gara un matērijas divreizēja līdzsvarotība, bet šos punktus savienojošais horizontālais diametrs, kur vienā pusē ir matērija, otrā – gars, līdzinās gadalaikiem, kad dominē vai nu diena, vai nakts.
Pašlaik cilvēce ir maksimāli iegremdējusies matērijā. Mēs beidzam savu involūciju, un tagad jāuzsāk evolūcija – no ceļa kreisās daļas jāpāriet labajā un jāsāk savu fiziski pilnveidoto ķermeni apgarot, turklāt tālāk attīstot savu apziņu.
Maldīgi ir domāt, ka karmas likums darbojas visā cilvēka attīstības ceļā. Apļa augšējā pusē, t. i., ceļa sākumā un galā, karmas nav. Tā sākas no mirkļa, kad cilvēkā pirmoreiz līdzsvarojas gars un matērija, t. i., ar apļa otro ceturksni. Vislielākā ietekme tai ir involūcijas, t. i., kreisās puses ceļa, beigās; pārejot labajā pusē, tā pamazām atslābst un trešā ceturkšņa beigās, kad otrreiz līdzsvarojas gars un matērija, izbeidzas.
Vārdu sakot, karma evolūcijas ceļā ir mūsu līdzgaitniece visu laiku, kamēr vien cilvēkā pārsvarā ir matērija. Pirmajā ceļa ceturksnī nav karmas, jo cilvēkā vēl nav attīstījies saprāts, viņš rīkojas neapzinīgi kā bērns un nevar būt par savu rīcību atbildīgs. Pēdējā ceļa ceturksnī karmas vairs nav, jo cilvēks sasniedzis tik augstu garīgumu un viņa saprāts tiktāl apgarots, ka tas apzināti atturēsies no katras rīcības, kas varētu radīt sliktu karmu.
Tā kā cilvēce pašlaik atrodas savas evolūcijas pagrieziena punktā, kad notiek laikmetu nomaiņas, notiek pāreja no involūcijas uz evolūciju, šajā robežpunktā karma sasniedz savu augstāko pakāpi. To mēs izjūtam šodienas dzīvē.
“Vispārzināms, ka pirms Satjajugas sākšanās karmas kamols tinas sevišķi strauji. Var jautāt – kāpēc gan daudzi noziegumi un zaimi paliek it kā bez soda? Iemeslu daudz. Pirmais – cilvēki mēdz spriest pēc pērkona, nevis pēc zibens. Otrs – var neievērot, cik pakāpeniski apgriežas notikumu rats. Trešais cēlonis pastāv dziņās un vecās karmiskās saitēs.” (Hierarhija, 364.)
“Novērojiet, kā jebkura rīcība ietekmē karmas svārstības. Var redzēt, kā nodevība visos tās veidos izraisa strauju karmas veidošanos. Var daudz ko mācīties no šādiem novērojumiem. Cik skumji redzēt cilvēkus, kas kaitē paši sev! Var vērot, kā šādās pašsakāvēs ļauns cilvēks bojā iekšējo būtību. Neviens nevar novērst sekas, jo tās stāv tuvu cēlonim. Vienīgi ar sirds uguni var norobežoties un iztīrīt kanālu, pa kuru plūst infekcija.” (Hierarhija, 365.)
Turpinājums: ATKALIEMIESOŠANĀS LIKUMS. 13. daļa
Aleksandra Klizovska grāmatu “Jaunā Laikmeta pasaules izpratnes pamati” un citas apgādā “Vieda” izdotās grāmatas ir iespējams iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā, kā arī apgāda “Vieda” interneta veikalā: www.vieda.lv